Goda novadniece – suitene no matu galiņiem līdz papēžiem

Kuldīgas novada Goda novadnieces tituls šogad piešķirts visā Latvijā pazīstamai personībai – alsundzniecei Ilgai Leimanei.

I.Leimane ir ilggadēja ansambļu Suitu sievas un Suitu vīri vadītāja, folkloriste, suitu kultūras vērtību sargātāja. Kā tika sacīts Goda balvu pasniegšanā Kuldīgas kultūras centrā 18. novembrī: „Suitene no matu galiņiem līdz papēžiem.” Goda novadnieka tituls tiek piešķirts par sevišķi nozīmīgu ieguldījumu.

Viņa atzina: „Man darba nekad nav trūcis, un esmu to darījusi ar sirdi un dvēseli – šis darbiņš ir mana mīlestība. Mans sirds siltums pieder suitu kultūrai.”

Kopā ar mīļajiem

Kopā ar I.Leimani bija viņas ģimene: „Šodien svētkus izbaudu tā pa īstam. Esmu tik priecīga, ka mani bērni ar ģimenēm – mani vismīļākie – te ir kopā ar mani.” No Liepājas atbraukusi vecākā meita Jautrīte Akermane, viņas vīrs Vilnis un meita Agate. Meitas Ilzes Bērziņas, viņas vīra Aigara un bērnu Elīzas un Rūdolfa ikdiena paiet Babītē. Ilgas dēls Pauls Leimanis palicis mājās pie tēva, visus gaidot svētku vakariņās.

Jautrīte atzina: „Šī ir tā reize, kad esam tik tuvu klāt, mammai saņemot balvu. Klausoties visus godinājumus, sirds ir aizkustināta.” Savukārt Ilze sacīja: „No mammas man tā lielā enerģija – var jau darbu darīt tā mazliet, bet var ar visu jaudu kā mamma.” Visi Ilgas bērni uzauguši suitu kultūrā.

Jautrīte no mammas guvusi ievirzi mūzikā: „Pēc mūzikas vidusskolas divus gadus nostrādāju Alsungas vidusskolā, tad ceļi aizveda uz Liepāju. Mans dēls Kristaps arī ir mūziķis. Savulaik ar mammu dziedājām, piedalījāmies mičošanā vairākās vietās Latvijā.” Arī Ilze dziesmām zinot visus vārdus un, ja vajag, var izlīdzēt gan dziedāšanā, gan mičošanā. Katrai meitai I.Leimane uzdāvinājusi tautastērpu, kam brālis Pauls uzaudis villaines. Pauls iesaistījies vēlāk, bet, kā saka Ilga: „Tagad ir līdz ausīm iekšā ar dūdu spēli – viņš Lipšņu Jurim ir labā roka. Ar suitiskumu ceļas un guļas.”

Katram tādu skolotāju!

No Alsungas nākusī dziedātāja Ance Krauze svētku koncertā pastāstīja, ka priecājas par divām suitenēm godināmo vidū: „Lepojos ar savām skolotājām, kuras atceros no mazām dienām: Lailu Puķīti, kas bija zīmēšanas skolotāja, un Ilgu Leimani. Es ikvienam bērnudārzā novēlu šādu muzikālo audzinātāju. Atceros, kā visi gribējām dot viņai roku un strīdējāmies, kurš muzikālajai tiks pie rokām, jo tās tikai divas. Tas bija burvīgi, un, iespējams, pateicoties arī Ilgai, esmu tagad uz skatuves, jo mīlestību pret dziedāšanu un visas suitiskās štelles iemācīja viņa.”

Kuldīgas novada Goda balvu saņēma 11 cilvēki.

Viņiem par prieku uzstājās dziedātāja, novadniece Ance Krauze, komponists Jānis Lūsēns, viņa dēls, mūziķis Jānis Lūsēns un flautiste Edīte Mundeciema.

Par nozīmīgu devumu kultūrizglītībā

„Kuldīgas mūzikas skolā Līga bērnus izglīto 17. gadu. Viņas vadītais saksofonistu ansamblis un saksofona klases audzēkņi gūst labus rezultātus starptautiskos, valsts un reģionu konkursos. Līga organizē jauno mūziķu nometnes, spēlē pasākumos, darbojas kultūras centrā, vada Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma kori.”

● Līga Aleksandra Jāvalde, E.Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas pedagoģe, saksofonistu ansambļa un pūtēju orķestra vadītāja: „Darbs izglītībā ir vairāk nekā profesija. Tā ir iespēja strādāt ar jauno paaudzi un liela, liela atbildība. Un, ja jūs patiesi mīlat to, ko darāt, tad arī gūstat panākumus.”

Par lauksaimniecības attīstībā ieguldīto

„Daiga vairāk nekā desmit gadus vada Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroju, kas vairākkārt novērtēts kā labākais Latvijā. Organizē mācības un pieredzes apmaiņas braucienus gan Latvijā, gan ārpus tās. Kolēģi augstu vērtē Daigu kā vadītāju.”

● Daiga Mellere, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja: „Mans iedvesmas avots ir cilvēki visapkārt, uz kuriem paļaujos, kuri kaut ko gaida no manis un kuriem kaut ko labu varu darīt es.”

Par nesavtīgu kalpošanu cilvēkiem

„Ernests Bušers ir pirmais un vienīgais Usmas Sv. Pētera draudzes priekšnieks kopš tās darbības atjaunošanas 2002. gadā. Ernests dara visus namatēva pienākumus, sākot ar saimnieciskiem darbiem un beidzot ar viesu sagaidīšanu. Uzņem ciemiņus arī savā kempingā Zāgkalni, ražo guļbūves. Viņa aizraušanās ir zirgkopība, un ik gadu pie Usmas ezera notiek starptautiskas jāšanas sacensības.”

● Ernests Bušers, Usmas Sv. Pētera draudzes priekšnieks: „Pirms vairāk nekā 20 gadiem Usmas baznīcai draudēja pārvešana uz citu vietu. Bet mūsu iedzīvotāji sarosījās to atjaunot, mani ievēlēja par draudzes priekšnieku, un tā līdz šim brīdim esmu šeit. Paldies par uzticību!”

Par ieguldījumu Kuldīgas novada attīstībā

„Ilze pašvaldībā strādājusi kopš 2007. gada: vispirms bijusi sabiedrisko attiecību speciāliste, bet no 2009. līdz 2023. gadam – izpilddirektore. Viņas redzeslokā bija sociālā joma, sports, kultūra un izglītība. Piedalījusies mākslinieku rezidences un Adatu fabrikas izveidē, Kuldīgas sagatavošanā nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.”

● Ilze Dambīte-Damberga, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre, bijusī Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore: „Mana sirds pieder Kuldīgai. Es uz šo pilsētu nekad neesmu skatījusies no malas. Kuldīga ir manas mājas.”

Par pašaizliedzīgu darbu ar jaunatni

„Adrians ir jauniešu uzticības persona. Viņš iedrošina uzdrīkstēties rakstīt projektus, īstenot idejas un apgūt jaunas prasmes. Galvenie pienākumi ir koordinēt brīvprātīgo un pagastu jauniešu darbu, viņš darbojas arī Kuldīgas jauniešu mājā. Šogad Latvijas Radio 5 labdarības akcijā Dod pieci! kopā ar domubiedriem no aktīvo jauniešu biedrības Sprādziens viņš ir četru jauniešu mentors. 2021. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas konkursā Labākais darbā ar jaunatni Adrians ieguvis balvu Iedvesmas dzirksts.”

● Adrians Dravnieks, Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes darbinieks: „Domāju, ka par Latvijas nākotni varam būt pilnīgi droši, jo tāda jaunatne, kāda aug pašreiz, ir pati labākā un spēcīgākā.”

Par suitu kultūras vērtību stiprināšanu un popularizēšanu

„Laila vairāk nekā 30 gadus ir vizuālās mākslas un mājturības skolotāja. Viņa ir tautas tērpu meistare, Suitu sievu dalībniece. Māca gatavot suitu ēdienus, radījusi Suit burkān zapt un par savu produkciju saņēmusi apbalvojumus konkursā Novada garša.”

● Laila Puķīte, Alsungas Mākslu pamatskolas skolotāja, amatniece, etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas dalībniece: „Es esmu laimīgs cilvēks, jo varu darīt to, ko gribu. Man ir nolicies tā, ka darbs un hobijs ir viens un tas pats.”

Par pagasta kultūras dzīves bagātināšanu

„Vairāk nekā 30 gadus Dace pašvaldībā strādājusi gan izglītībā, gan kultūrā. Pašlaik gādā par Raņķu pagasta kultūras dzīvi, Skrundā ik gadu organizē pasākumu labdarības akcijas Eņģeļi pār Latviju atbalstam, palīdz tapt Skrundas Pilsētas svētkiem.”

● Dace Pušīlova, Raņķu pagasta kultūras un sporta organizatore: „Sevi es lutinu, svētkus taisot citiem, jo, kad es tos uztaisu, man ir liels gandarījums.”

Par profesionalitāti un audzēkņu izglītošanu

„Skrundas mūzikas skolai Dace veltījusi 37 gadus, nepārtraukti izglītojas un ievieš jaunas metodes. Lai gan ir prasīga, klasē vienmēr virmo pozitīva enerģija. Viņa iesaistās ārpusskolas pasākumos, rīko koncertus, iegulda lielu brīvprātīgo darbu skolas telpu un apkārtnes uzlabošanā. Par mūzikas skolu ieinteresē jaunus audzēkņus.”

● Dace Ganiņa, Skrundas mūzikas skolas pedagoģe: „Visi mūziķi ir mērķtiecīgi un iemācās ļoti labi plānot savu laiku. Mūzikas skolā izaug mērķtiecīgi un gudri cilvēki.”

Par darbu novadpētniecībā

„Alise Volanska ir Padures un visa Kuldīgas novada vēstures glabātāja, grāmatas Padures mozaīkas – vēsture uz pašas ādas autore. Vēl viņas veikums ir izdevumi Kuldīga, Kuldīgas kontaktu grāmata un Mākslinieku citadeles stāsti. Alise rūpējusies par unikālo Padures muižas klēti, izveidojusi senlietu ekspozīciju Padures vēstures apcirkņi, iedibinājusi vairākus pasākumus, tostarp Jautro mašīntalku.”

● Alise Volanska, mākslas zinātniece, publiciste, agrākā ilggadējā Kuldīgas novada muzeja darbiniece: „Vācot materiālus grāmatai par Padures vēsturi, mans atklājums bija brīnišķīgie cilvēki apkārt un tas, cik atklāti viņi stāsta par saviem pārdzīvojumiem.”

Par ilggadēju darbu pagasta attīstībā un vēsturisko materiālu apkopošanā

„Papildus ikdienas darbam pagasta vadībā Ritvars izzina, vāc un kārto fotogrāfijas un citas pagātnes liecības par pagastu, pasākumiem, bijušo skolu, mājām, iedzīvotājiem.”

● Ritvars Stepanovs, Raņķu pagasta pārvaldes vadītājs: „Manu dzīves gājumu var dalīt trīs posmos: tas aizsākās Raņķos, pēc tam es sevi ziedoju profesionālajai izglītībai, un tad liktenis bija labvēlīgs un palīdzēja man atgriezties Raņķos. Par to liktenim esmu pateicīgs.”

Par ieguldījumu kultūrā

„Baiba Rozevska 20. gadu vada Rumbas pagasta amatierteātri. Ar radošajām idejām, pasākumiem un pašdarinātajiem rotājumiem priecē iedzīvotājus Mežvaldes, Ventas un Novadnieku ciemā.”

● Baiba Rozevska, Rumbas pagasta kultūras organizatore un amatierteātra vadītāja: „Paldies ikvienam, kurš ikdienā ir ar mani, jo tā ir milzu bagātība. Es neesmu viena nevienos darbos, un šī balva vairāk domāta nevis man, bet tieši jums.”