GENOMIKA. Vai jauni noteikumi palīdzēs ceļā uz zaļo ekonomiku?

Lai pārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši noteikumus, kas dažus augus, kuri iegūti ar jaunajiem genomikas* paņēmieniem (JGP), ļauj vieglāk pielīdzināt tradicionāli audzētajiem, bet citiem noteikumi ir stingrāki.

VIENPRĀTĪBAS NAV

Jautājums par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), it īpaši to lietošanu pārtikā, vienmēr bijis debašu degpunktā visā Eiropas Savienībā (ES). Ražotāji apgalvo, ka šādi kultūraugi risku videi nerada un tiem esot ļoti lielas priekšrocības. Savukārt vides aizstāvji iebilst, jo informācijas par iespējamo riskanto ietekmi trūkst, bet patērētāji sūdzas, ka tāda pārtika tiek iemānīta un ka norāžu sistēma nav pilnīga. Arī EP deputātu nostāja nav vienprātīga: tikai ar nelielu pārsvaru viņi piekrīt, ka JGP ir izšķiroša nozīme tajā, lai Eiropa ar pārtiku būtu nodrošināta, un ka lauksaimnieciskā ražošana būs videi mazāk kaitīga. Par Eiropas Komisijas (EK) regulējumu metodēm, kas organisma ģenētisko materiālu maina, nobalsoja 307 deputāti, pret bija 263, atturējās 41.

MAZĀK PESTICĪDU

Ar jaunajiem noteikumiem iecerēts vairot pārtikas sistēmas ilgtspēju un elastību, radot labākas augu šķirnes, kas pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem ir noturīgas, ir ražīgākas vai kurām vajag mazāk mēslojuma un pesticīdu. Patlaban uz visiem augiem, kas iegūti ar JGP, attiecina tos pašus noteikumus, kādi attiecas uz ĢMO. Tiesību aktā ierosināts jaunos augus, kas varētu būt arī sastopami dabā vai ko varētu iegūt ar tradicionālo selekciju, pielīdzināt tradicionālajiem. Parlaments piekrīt ieviest divas kategorijas ar atšķirīgiem noteikumiem. Pirmā būtu no ĢMO prasībām atbrīvota, savukārt otrajai prasībām joprojām jābūt stingrām. Tāpat jāsaglabā obligāta norāde abām kategorijām, un JGP arī turpmāk būs aizliegts izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo to saderība vēl rūpīgi jāvērtē.

ATKLĀTI UN STINGRI

Atklātības nolūkos ierosināts tīmeklī izveidot datubāzi ar visiem pirmās kategorijas JGP augiem. Kad pēc noteikumu stāšanās spēkā būs pagājuši septiņi gadi, EK būs jāziņo, kā patērētāju un ražotāju attieksme pret jaunajām metodēm ir mainījusies. Otrās kategorijas JGP augiem paliks spēkā lielākā daļa ĢMO regulējuma, kas Eiropā ir viens no stingrākajiem pasaulē. Tāpat jāturpina stingrā atļauju izsniegšana, taču jāpanāk raitāka risku novērtēšana, lai ātrāk varētu sākt tās izmantot, tā radot ilgtspējīgāku agropārtikas sistēmu. Paredzēts visus iesniegtos patentus par JGP augiem, to materiālu, ģenētisko informāciju un izstrādes pazīmēm pilnībā aizliegt, lai nebūtu juridiskas nenoteiktības, izmaksu pieauguma, nedz arī lauksaimnieku un audzētāju atkarības no jauniem faktoriem.

BANĀNI NEKĻŪST BRŪNI

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir izvērtējusi jauno paņēmienu iespējamās drošuma problēmas. Vairāki JGP produkti jau ir vai tiek ieviesti tirgū aiz ES robežām (piemēram, Filipīnās ir banāni, kas nekļūst brūni un kas tā var samazināt pārtikas atkritumus un CO emisiju).

* Genomika – zinātnes nozare, kas procesus organismā pētī genoma līmenī; audzēšanas metode, kas maina organisma ģenētisko materiālu (genomu)

_________________________________

Citur bioloģiskie pieaug, Latvijā sarūk

Pasaulē arvien lielāku nozīmi ieņem bioloģiskā pārtika, kas nesatur nekādus ģenētiski modificētus organismus, jo ir stingri aizliegts tos ne tikai audzēt, bet arī izmantot lopbarībā un produktu pārstrādē. Latvijā statistika liecina par pretējo.

NELABVĒLĪGA POLITIKA

Latvijā bioloģiski izmantotās zemes platība pērn nedaudz sarukusi, kamēr globāli gada laikā tā ievērojami palielinājusies, pirmo reizi vēsturē sasniedzot 2% no lauksaimniecības zemes uz mūsu planētas.

Kā liecina Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta FIBL un nozares vadošās organizācijas IFOAM International jaunākie dati, par spīti grūtībām un satricinājumiem pasaulē bioloģiskās zemes platība gada laikā palielinājusies par vairāk nekā 20 milj. ha (par 27%), sasniedzot 96 miljonus. Taču Latvijā tā ik gadu samazinās – pērn par 2000 ha, un pašlaik ir gandrīz 297 tūkst. ha, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati. Spēcīgāk šī tendence izpaudusies dažās citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā (zaudēti 38 tūkst. ha) un Zviedrijā (100 tūkst. ha). Tāpat kā Latvijā tas saistīts ar nelabvēlīgu politiku. Pretēji Eiropas zaļā kursa nostādnēm politiskais kurss ir mainījies un finansiālais atbalsts bioloģiskajai praksei ir samazinājies.

MĒRĶIS JĀSASNIEDZ SEŠOS GADOS

Tāpat pretēji tam, ka pasaulē aug bioloģisko ražotāju skaits, pie mums pērn piedzīvots nepieredzēts kritums – vairāk nekā 500 saimniecību un uzņēmumu sertifikāciju nav turpinājuši (par 12% mazāk). To vidū izceļas bioloģiskās biškopības saimniecības, kas nespēj darbu turpināt vides pasliktināšanās dēļ, jo gadu no gada palielinās sintētisko pesticīdu piesārņojums. Tomēr kopumā ES bioloģiskā platība turpinājusi augt, palielinoties par 5,1% (gandrīz līdz 17 milj. ha). Tādējādi pirmo reizi bioplatība pārsniegusi 10% no lauksaimniecības zemes. Kā zināms, Eiropas Komisijas mērķis ir 2030. gadā sasniegt 25%, un tas sakrīt ar Latvijas (pašlaik 17%) un citu valstu bioloģiskās platības mērķiem.

SAREŽĢĪTA BIROKRĀTIJA

Skrundas bioloģiskās saimniecības Valti īpašnieks, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrs Rihards Valtenbergs norāda, ka no valsts politikas atkarīgs tas, kā īstenosies zaļā kursa stratēģijas No lauka līdz galdam mērķis palielināt šādu platību un tīras lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Pašlaik to kavē pārliekā birokrātija un lielāks atbalsts konvencionālajai lauksaimniecībai. „Iespējams, ka daļa turpina strādāt bioloģiski, bet sertificēšanu neturpina birokrātijas dēļ,” teic R.Valtenbergs. „Atskaites un citi dokumenti aizņem vairāk laika nekā darbs uz lauka. Turklāt tas ir tik sarežģīti, ka ne katrs var to izpildīt.”

DABĀ NAV JĀIEJAUCAS

Skrundas zemnieks pret ĢMO ir iestājies jau gadiem un uzskata, ka arī jaunās metodes, radot labākas augu šķirnes, kas pret klimatu un kaitēkļiem ir noturīgas, zemkopības ilgtspējību nevairos. „Dabā nedrīkst iejaukties – kaitēkļi ir bijuši un būs. Vienus noindē, uzrodas citi, vai arī tie pielāgojas. Mēs savā zemē varam pārtiku izaudzēt pilnīgi bez pesticīdiem, un iejaukties ģenētikā nav vajadzības. Taču nelaime, ka bioloģiskie sarūk, toties konvencionālie izplešas, jo saņem lielākas subsīdijas. Taču tāda lauksaimniecība kaitē videi un ietekmē pārējos. Piemēram, biškopības produktus vispār vairs nav iespējams sertificēt, ja trīs kilometru rādiusā ir iespējami piesārņojuma avoti – nebioloģiskas graudkopības, dārzeņkopības un augļkopības saimniecības. Atbalsts ir daudz mazāks nekā lielajiem graudkopjiem, kas turklāt vēl protestē. Vajadzētu būt otrādi, jo pircēji novērtē tīru pārtiku. Tā nebūt nav ievērojami dārgāka – pāris centu par litru piena vai kilogramu karpu. Toties tas ir ieguldījums savā veselībā, vidē un vietējā ekonomikā.”

__________________________________

Vajag vairāk pētīt

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte:

– Nupat plenārsēdē ar nelielu balsu vairākumu pieņēmām savu pozīciju attiecībā uz jaunajiem genomikas paņēmieniem (JGP), kas auga organisma ģenētisko materiālu maina. Šādas metodes, kas ietver līdz 20 gēnu modifikācijām, tiktu pielīdzinātas tradicionālajai selekcijai, kas ir gadsimtiem ilga prakse. Savukārt augi, kam gēnu modifikāciju ir vairāk, būtu līdzvērtīgi ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), kas principā Eiropā ir aizliegti vien ar dažām atkāpēm.

Es balsojumā atturējos, jo vajag vairāk pētīt jaunās tehnoloģijas, tāpat to, kādu iespaidu tās atstās uz veselību, vidi, bioloģisko daudzveidību un arī ekonomiku. Nav pilnīgas informācijas, vai tās patiešām ir pielīdzināmas tradicionālajai selekcijai, jo, krustojot augus laboratorijā, var piekļūt tādām gēnu funkcijām, kuru mutācijas dabā var nenotikt, līdz ar to iespējamās sekas vēl jāpēta. Turklāt 2018. gadā Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā organismus, kas iegūti ar JGP, pielīdzināja ĢMO. Vēlos būt droša, ka, atļaujot šīs jaunās tehnoloģijas, mēs nepaveram sētas durvis ĢMO ienākšanai pārtikā un lauksaimniecībā. Tomēr JGP ir potenciāls nozari ietekmēt pozitīvi, samazinot vajadzību pēc kaitīgajiem pesticīdiem, uzlabojot produktivitāti, veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgākas šķirnes. Tas būtu ieguvums arī Latvijas zemniekiem.

Vienlaikus vides un sabiedrības veselības komiteja sākotnējo priekšlikumu ir ievērojami uzlabojusi, piemēram, visiem augiem, kas izveidoti ar JGP, tas būtu norādīts. Cilvēkiem ir tiesības zināt, ko tie iegādājas un vai tas ir ģenētiski modificēts. Tāpat esam paredzējuši, ka ar JGP radītos augus nevarēs patentēt, lai nerastos tādas situācijas kā ar ĢMO patentiem ASV un citur, kur tos savās rokās tur daži lieli uzņēmumi. Svarīgi arī tas, ka JGP augi nevar tikt saukti par bioloģiskiem.

Lappuse tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.