Ēdolnieki vēja parkus negrib

SIA Eko ziemeļi iecere būvēt vēja parku Ēdoles un Padures pagastā izraisījusi plašu sabiedrības rezonansi – Valsts prezidentam, Saeimai, kā arī vairākām atbildīgām institūcijām nosūtīta gandrīz 1000 iedzīvotāju parakstīta vēstule, lūdzot cilvēktiesību aizsardzību.

Pēdējā brīdī

Par diezgan apjomīgā vēja parka ieceri Ēdoles un nedaudz arī Padures pagasta ziemeļos pie Ventspils robežas tapa zināms pagājušā gada nogalē, kad steidzami izsludināta sabiedriskā apspriešana (no 1. līdz 22. decembrim) ietekmes uz vidi novērtējumam. Pirmā sanāksme 15. decembrī notika attālināti – zūmā. Daudzi par to nezināja, jo, kā skaidroja Eko ziemeļu pārstāvis Arturs Ņehajenko, individuāli jāinformē tikai tie zemes īpašnieki, ar kuriem ir vienošanās par iespējamo būvniecību viņu īpašumā. Jau tas ēdolniekiem lika saausīties: radās aizdomas, ka process var nebūt atklāts, jo informācija pašvaldības mājaslapā gandrīz nemanāmi parādījās pēdējā brīdī.

Nolūkota jau iepriekš

Eko ziemeļi ir Somijas atjaunīgo energoresursu aktīvu pārvaldītājas un attīstītājas Taaleri grupas meitas uzņēmums, kas Rīgā 2022. gadā reģistrēts ar mērķi izpētīt iespējas vēja parku būvniecībai Latvijā. Holdinga kompānijas birojs atrodas Helsinkos, bet, kā liecina Lursoft datu bāze, patiesā labuma guvēju ķēdēs juridiskās personas atrodas vēl citās ārvalstīs, arī ārpus Eiropas Savienības. Pēc A.Ņehajenko teiktā, Ēdole noskatīta pirms vairāk nekā trim gadiem, un būvniecības iespēja jau pētīta. Taču detalizēti tas notiks ietekmes uz vidi novērtēšanā, par kuras vajadzību Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) lēmis jau 2022. gada septembrī. Šo procesu virza SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE). Novērtēšana varētu ilgt līdz gada vidum, tad sāktos projektēšana. Vienlaikus taps lokālplānojums. Būvēt paredzēts 2025. un 2026. gadā: ja viss ritēs raiti, vēja ģeneratori elektrību sāktu ražot 2027. gadā.

Maksimālie lielumi

Plānots ierīkot līdz 35 vēja stacijām. Galvenie raksturlielumi: vienas iekārtas jauda – ap 7 MW, masta augstums – ap 165 m, stacijas kopējais augstums – ap 250 m, rotora diametrs – ap 170 m.

Milzīgais augstums un lielais ģeneratoru skaits vienuviet ir viens no galvenajiem sabiedrības protesta iemesliem – tik lielu vēja parku Latvijā vēl nav.

ELLE konsultants Oskars Beikulis norāda, ka pašlaik minēts maksimālais, bet pieredze rādot, ka pēc ietekmes novērtēšanas un ekspertu ieteikumiem plāni mainoties – visbiežāk parki tiek izveidoti mazāki.

Jau izdarīts

Jau pēc pirmās apspriešanas aktīvākie ēdolnieki nāca kopā un līdz termiņam (līdz 22. decembrim) procesa virzītājiem iesniedza jautājumus, priekšlikumus un pretenzijas. Šo vēstuli parakstīja 113 iedzīvotāju, tostarp arī alsundznieki. Kā skaidro O.Beikulis, uz daudziem atbildēt nav iespējams, jo ietekme uz vidi vēl tiek pētīta. Atklātības nolūkos, saņemot VPVB uzdevumu, Eko ziemeļi un ELLE nolēma rīkot darba grupas, kurās iedzīvotāji aicināti diskutēt ar ekspertiem. Pirmajā reizē galvenais bija vēja parka plānojums. Eksperti informēja, kas ietekmes uz vidi novērtējumā izdarīts. Ēdolnieks, jurists Regnārs Jansons secina: „Tikšanās pastiprināja aizdomas, ka eksperti savu jau padarījuši un novērtēšanas ziņojums gandrīz sagatavots – mēs neko vairs nevaram ietekmēt.”

Strīdas par putniem

Iedzīvotāji tomēr neatlaidās – tika dibināta biedrība Mēs Ēdolei, kuras mērķis ir rūpes par cilvēku veselību, arī ekosistēmas un dabiskas ainavas, atpūtas zonas un kultūrvides saglabāšana. Kuplā skaitā pārstāvji ieradās arī uz otro darba grupas sanāksmi, kurā biotopu speciālists Gatis Eriņš, ornitologs Edmunds Račinksis un sikspārņu pētnieks Juris Šuba izklāstīja novērojumus. Visās trīs jomās ekspertu atzinums bija aptuveni vienāds: vēja parki ietekmi uz dabu gan atstāj, bet šī būvniecībai plānotā vieta ar īpaši aizsargājamām augu, putnu un sikspārņu sugām nav bagāta.

„Kā eksperti nevaram ne atļaut, ne aizliegt būvēt, tikai izteikt secinājumus,” atzina E.Račinskis.

Iedzīvotāji iebilda, ka pētījumi nav objektīvi. Biedrības Mēs Ēdolei vadītājs Vitālijs Šalkovskis kā piemēru minēja to, ka pie viņa mājām ligzdo jūras ērglis, ko ornitologs nav fiksējis. Kā norādīja Zane Jančevska: „11 dienās pa dažām stundām 2000 hektārus nevar izstaigāt un izpētīt. Putnu migrācijas laikā te jādzīvo.”

Eksperimentā piedalīties nevēlas

Gan ornitologs, gan sikspārņu pētnieks atzina: pētījumiem izmantota īpaša metodoloģija, kas pilnīgu ainu dabā var neuzrādīt. O.Beikulis piebilda, ka pasaulē vēja elektrostacijas attīstās kopš 90. gadiem un pētniecība ritējusi lēni. Latvijā tādas neesot vispār. Turklāt VPVB jau lēmis, ka vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums diviem SIA Westman Zemes fonds vēja parkiem Ēdolē, kā arī līdzīgai Latvijas Valsts mežu iecerei.

Ēdolnieki protestē: „Iznāk, ka pagasts būs kā nosēts ar milzīgiem rotoriem, un par ietekmi informācijas nav. Ja pētījumu nav, tas nenozīmē, ka nav negatīvas ietekmes. Latvijā vēja parku attīstītāji to ignorē. Kāpēc mums pret savu gribu jāpiedalās eksperimentā?

Negribam riskēt ne ar veselību, ne dabas un kultūras vērtībām, ne ekonomiku. Pagastam nekāda labuma nebūs – būs tikai sabojāta vide, un nauda aizplūdīs sazin kādiem investoriem.”

Diez vai enerģija būs zaļa

Iebildumus biedrība šonedēļ detalizēti norādījusi vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ko parakstījuši 947 iedzīvotāji. Kopijas nosūtītas Saeimai, Ministru prezidentei un tiesībsargam. Tās saņems arī visi 100 deputāti, kuriem tās tikšot noliktas uz galda pirms Saeimas sēdes.

Ēdolnieki lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību, jo vērienīgās vēja elektrostacijas aizskar Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz labvēlīgu vidi un īpašuma aizsardzību.

Iedzīvotāji atzīst, ka enerģētiskā neatkarība Latvijai svarīga, taču veids, kā ietekme uz vidi tiek novērtēta un kā process virzīts, liek apšaubīt, ka ieceres patiesi ir zaļas. Pamatotu uztraukumu rada: rotoru augstums (ap 250 m), neziņa par ietekmi uz dabu, veselību un drošību, dzīvotņu un ainavas apdraudējums, mežu izciršana, īpašumu vērtības krišanās, tūrisma un citu nozaru iznīcība. Tāpat norādīts, ka nav ilgtspējības: valstī nav iestādes, kas elektrostaciju darbību kontrolētu, un nav zināms, kas notiks, kad rotori darbu beigs – kur paliks atkritumi.

Iesaistās pašvaldība

Līdz ar ēdolnieku aktivitātēm tagad vēja parkiem pastiprinātu uzmanību pievērsusi arī novada pašvaldība – visās apspriešanās un darba grupās piedalās Kuldīgas attīstības aģentūras speciālisti.

„Pašvaldība par kādas stacijas būvniecību vēl nav lēmusi ne par, ne pret,” skaidro vadītājas vietnieks Kaspars Rasa.

„Novadā paredzēti astoņi ietekmes uz vides novērtējumi, daļa jau sākta. Eko ziemeļu ieceres procesā iedzīvotāji var piedalīties, tiek rīkotas darba grupas, kaut likums to neprasa. Attīstītāji mēģina ar kopienu sadarboties, jo iebildumi ir saprotami. Vairums aktīvistu Ēdolē ir ienācēji – iegādājušies īpašumu skaistā vietā, ieguldījuši naudu sakopšanā, bet tagad nāk citi investori, lai tuvumā būvētu augstus vēja rotorus.”

Sola vērtēt atbildīgi

K.Rasa atzīst, ka procedūra ir gara un sarežģīta, lai gan termiņi īsi. Ir tikai pats sākums – novērtēšanai sekos gala ziņojums, kas jāsaskaņo ar vairākām iestādēm. Pēc tam obligāti jāizsludina sabiedriskā apspriešana, kas ilgs mēnesi. Tad ziņojums tiek iesniegts VPVB, kas dod atzinumu, un tikai pēc tam var lemt pašvaldība.

„Ir ļoti svarīgi atbildīgi izvērtēt visus par un pret: gan ekonomiskos ieguvumus vai zaudējumus, gan ietekmi uz vidi un cilvēkiem,” turpina K.Rasa.

„Tāpēc braucam uz visām apspriedēm, lai saprastu, ko rekomendēt, jo lems deputāti. Otra šī procesa daļa ir lokālplānojums, ko sāk un beigās apstiprina pašvaldība. Ir sagatavots darba uzdevums, kurā uzmanība pievērsta tieši iedzīvotāju interesēm. Esam prasījuši novērtējumu, kā tiks ietekmēta ainava un UNESCO mantojums, jo pēc pašreizējiem plāniem vēja rotori būs saskatāmi no Katrīnas baznīcas torņa.”

Līdz lemšanai vēl jāstrādā

K.Rasa piebilst, ka lokālplānojumu var sākt izstrādāt arī pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, taču Eko ziemeļi paši ieteikuši to darīt vienlaikus, lai visu izvērtētu rūpīgāk, iesaistot sabiedrību. Lokālplānojuma darba uzdevums pēc trīspusēja līguma ar ieceres virzītājiem uzticēts uzņēmumam Grupa 93. „Diemžēl solījumi vēl nepildās – jācer, ka ar uzdevumu tas tiks galā laikā.

Teritorija nav liegumā, taču pirms desmit gadiem, kad izstrādāts iepriekšējais plānojums, tik augstus un plašus vēja parkus nevarēja prognozēt.

Tas gan ir pagasta ziemeļu stūris, tomēr nav pārāk tālu no centra un Kuldīgas. Viss ir diezgan aptuvens. Ietekmes novērtējums vēl nenozīmē, ka iecere tiks īstenota. Pašvaldība var to neakceptēt, bet jābūt pamatotiem argumentiem, tai skaitā sabiedrības iebildumiem. Reti, bet arī tādi precedenti Latvijā bijuši. Tāpat var neakceptēt lokālplānojumu, ja visi uzdevumi nav izpildīti.”