Dzīvnieku aizsardzībai vajadzīgi jauni noteikumi

Dzīvnieku tiesības Eiropas Savienība (ES) atbalsta jau vairāk nekā 40 gadus un ar ļoti augstiem labturības standartiem ir atzīta par pasaules līderi šajā jomā. Tomēr joprojām svarīgi ir uzlabojumi tajos tiesību aktos, kas lauksaimniecības, savvaļas un mājas jeb lolojuma dzīvniekus aizsargā. Vēl šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā solīti jauni noteikumi.

Diskutē jau ilgi

Lauksaimnieki, nevalstiskās organizācijas un citi dzīvnieku aizsardzībā ieinteresētie ne tikai pilsoniskā dialoga grupās, ko izveidojusi Eiropas Komisija (EK), bet arī dzīvnieku labturības platformās jau vairākus gadus diskutē, ka noteikumi novecojuši – jāpārskata. Iesaistījušās ES valstu ministrijas un to iestādes. Sagatavoti daudzi zinātniski atzinumi, kurus publicējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un kuros tiesību aktu pārskatīšana atbalstīta. Kā paziņots jaunajā stratēģijā No lauku sētas līdz galdam, kas ir Eiropas zaļā kursa programma ilgtspējīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai, EK ierosinājusi 20 gadu laikā lielāko dzīvnieku labturības noteikumu reformu, apņemoties jau līdz pērnā gada trešajam ceturksnim tiesību aktus par dzīvnieku labturību pārskatīt, vienlaikus reaģējot uz Eiropas pilsoņu ierosmēm.

Pilsoņi pieprasījuši

Teju pusotrs miljons cilvēku parakstījis iniciatīvu Ārā no sprostiem, un pēc tās EK apņēmās tur minēto sugu turēšanai aizliegt izmantot sprostus. Šis aizliegums tiek apsvērts saistībā ar tiem noteikumiem, kuri ES pieņemti pirms 20 gadiem. Pērn vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku parakstīja vēl vienu iniciatīvu – Eiropa bez kažokādām, kurā aicināts ES aizliegt audzēt kažokzvērus un tirgot tādas preces, kas izgatavotas no audzētavās turētajiem dzīvniekiem.

Tāpat tiek pārskatīti ES noteikumi par to suņu un kaķu labturību, transportēšanu un izsekojamību, kurus cilvēki audzē komercnolūkiem. Jaunie noteikumi atspoguļo pēdējos zinātniskos pierādījumus. Pirmo reizi tiks noteikti ES standarti suņu un kaķu audzēšanai un turēšanai audzēšanas uzņēmumos, zooveikalos un patversmēs.

Tik raiti nenotiek

Tomēr solītā tiesību aktu pārskatīšana vēl nav notikusi un Eiropas pilsoņu iniciatīvas nav ieviestas. Decembra vidū, iepazīstinot ar darba programmu šim gadam, EK apstiprināja, ka tā publicēs vienīgi priekšlikumu dzīvniekus aizsargāt pārvadāšanas laikā, norādot, ka par citiem, kuru mērķis ir novecojušās dzīvnieku labturības normas pārskatīt, vajadzīgs plašāks izvērtējums un dialogs. Līdz šim publicēts tikai priekšlikums par lolojumdzīvnieku labturību, turot tos nebrīvē, taču joprojām nav skaidrības par pārējiem jautājumiem, kas aptver daudz plašāku jomu. Šis plāns EK jāiesniedz līdz marta vidum.

_________________________________

Sena vēsture

● Pirmie Eiropas Savienības noteikumi par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību pieņemti 70. gados.

● Ar 1998. gada direktīvu ieviesti vispārīgi standarti visu to dzīvnieku aizsardzībai, kurus cilvēki tur pārtikas, vilnas, ādas, kažokādu ieguvei vai citiem lauksaimniecības mērķiem, arī zivju, rāpuļu un abinieku aizsardzībai.

● Tās pamatā ir 1978. gada Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

● Eiropas prasības pozitīvi ietekmē arī trešo valstu tiesību aktus. Tie attiecas galvenokārt uz lauksaimniecības dzīvniekiem, tos turot saimniecībā, transportējot un kaujot, kā arī uz savvaļas, laboratorijas un lolojuma dzīvniekiem.

_________________________________

Piecas brīvības

ES dzīvnieku aizsardzības noteikumu pamatā ir piecas brīvības:

● brīvība no slāpēm un izsalkuma;

● brīvība no diskomforta vides dēļ;

● brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;

● brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;

● brīvība no bailēm un nervozitātes.

_________________________________

Eirobarometra aptauja par dzīvnieku labturību /2023. gada martā/

● Aptaujāti 26 376 cilvēki no 27 ES valstīm, kuri pārstāv dažādas sabiedrības grupas. Intervijas notika klātienē valsts valodā, bet izņēmums bija Malta, Čehija, Dānija un Somija, kur notika videosaruna.

● ES dzīvnieku labturības uzlabošana ir svarīga daļa no stratēģijas No lauka līdz galdam, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un mērķis ir pārtikas sistēmas padarīt taisnīgas, veselīgas un videi labvēlīgas.

● Priekšlikums dzīvniekus aizsargāt pārvadāšanas laikā (viens no četriem galvenajiem tiesību aktiem šajā jomā) ir izstrādāts vispilnīgāk, un bija paredzēts to izklāstīt decembrī.

● 2021. gadā EK atbalstīja Eiropas pilsoņu iniciatīvu End the Cage Age (Ārā no sprostiem), kas aicina vairāku sugu audzēšanai intensīvajā lauksaimniecībā aizliegt lietot sprostus.

_________________________________

Ko domā eiropieši

Visās Eiropas Savienības valstīs dzīvnieku labturība ir svarīga – tā liecina rudenī publicētā Eirobarometra aptauja.

Ētikas pamati

Lielākā daļa eiropiešu (84%) uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku labturība viņu valstī būtu jāaizsargā labāk nekā pašlaik. Gandrīz tikpat daudzi atbalsta dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežojumus. Trīs ceturtdaļas (74%) norāda, ka lielāka uzmanība viņu valstī jāpievērš lolojumdzīvniekiem.

Vairāk nekā 90% uzskata: lopkopībā un dzīvnieku audzēšanā jāievēro ētikas pamati. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem vajag pietiekami daudz vietas, barības un ūdens, pielāgotu vidi (salmus u.c. lietas) un pienācīgu apiešanos.

Kautuvēs – saudzīgāk

Aptauja arī parādīja, ka iedzīvotāji bažījas par dzīvniekiem kautuvēs. Trīs ceturtdaļas uzskata, ka gailēnu samalšana tūlīt pēc izšķilšanās nav pieņemama. Tāpat pārliecinošs vairākums atbalsta aizliegumu nogriezt noteiktas ķermeņa daļas (astes, ausis, knābjus u.c.), ja vien tas nav absolūti nepieciešams un nenotiek ar anestēziju. Kažokzvēru audzēšanā vairāk nekā puse (57%) uzskata, ka ES tā stingri jāaizliedz, bet trešdaļa (32%) uzskata: to var saglabāt tikai tad, ja turēšanas apstākļi tiek uzlaboti.

Gatavi maksāt vairāk

Attiecībā uz pārtikas importu no tām valstīm, kas nav ES, vairāk nekā astoņi no desmit eiropiešiem (84%) uzskata: dzīvnieku labturības situācija jāmaina, vai nu pārtikas importam izvirzot ES noteikumus, vai pārtiku pēc standartiem iezīmējot. Lai gan intervijas noritēja pērnā gada pirmajā pusē, kad inflācijas dēļ pārtikas cenas jau bija ļoti augstas, 60% norādīja: viņi būtu gatavi maksāt vairāk par tiem produktiem, kas iegūti tādās lauksaimniecības sistēmās, kurās dzīvnieku labturībai pievērsta pienācīga uzmanība. Ceturtā daļa (26%) par tādu pārtiku būtu gatava maksāt par 5% vairāk.

_________________________________

VIEDOKĻI

Lai tos, kuri pamet, var sodīt

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (Jaunā Vienotība):

– Jautājums par dzīvnieku labklājību nudien ir aktuāls, jo lielai daļai mājās ir kāds mīlulis, – Eiropas Savienībā tāda ir gandrīz puse iedzīvotāju. Arī man ir mīļais kaķis Manfrēds. Par dzīvniekiem jārūpējas kā par ģimenes locekļiem, un liela daļa to arī dara. Tomēr nepieciešami noteikumi, lai tos, kuri lolojumdzīvniekus pamet novārtā, varētu sodīt. Tāpēc Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā pie tā strādājam, lai šos dzīvniekus aizsargātu vairāk. Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar jauniem noteikumiem, lai audzētavās, zooveikalos un patversmēs ieviestu Eiropas standartus suņu un kaķu turēšanai, aprūpei un transportēšanai. Tirgotājiem būs arī pienākums suņus un kaķus reģistrēt, un tas palīdzēs cīnīties pret nelegālo tirdzniecību. Tas ir pirmais šāda veida likums Eiropas Savienībā.

Ir daudz nežēlīgu gadījumu

Inese Laukšteine, Skrundas dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes Nika vadītāja:

– Noteikumi par dzīvnieku aizsardzību un labturību vajadzīgi daudz stingrāki, jo pašreizējie ir ļoti novecojuši, bet tendences sabiedrībā mainījušās. Zināms, ka Eiropā tiek strādāts pie stingrākām prasībām gan lauksaimniecības, gan mājas dzīvnieku turētājiem. Arī Zemkopības ministrija plāno stingrākas normas, piemēram, par suņu turēšanu pie ķēdes.

Bet procesi notiek lēni, tikmēr mums ikdienā nākas saskarties ar daudziem, tostarp ļoti nežēlīgiem, gadījumiem: novārguši dzīvnieki turēti nebrīvē bez barības un ūdens, antisanitāros apstākļos bez jebkādas aprūpes, kaut kur mežā pamesti suņi un kaķi, kas reiz kādam bijuši mīluļi. Ir gadījumi, kad dzīvniekam kājas vai citas ķermeņa daļas nopuvušas, bet saimnieks mierīgi dzīvo turpat un neliekas ne zinis.

Ar pašreizējiem likumiem ne Pārtikas un veterinārais dienests, ne pašvaldības policija, ne dzīvnieku aizsardzības biedrība nevar neko darīt – var tikai aizrādīt. Bieži vien vainojama nežēlīga attieksme, bet tāpat cilvēki aizbildinās ar nezināšanu. Tāpēc svarīgi ir sabiedrību izglītot, lai ikviens pirms tam, kad mājās paņem dzīvnieku, saprot, kāda tā ir atbildība, ka būs jānodrošina labi apstākļi un nevarēs vienkārši pamest tikai tāpēc, ka sunītis vai kaķītis izrādījies ne tāds, kādu gribējies.

Stingrākiem jābūt noteikumiem par dzīvnieku pavairošanu: gan pret tiem audzētājiem, kam tas ir nelikumīgs bizness, gan tiem, kuri situāciju pieļāvuši neapzināti. Šajā ziņā ļoti grēko vecāki cilvēki, aizbildinoties ar neziņu. Daudzos dzīvokļos kaķi un suņi savairojušies, pensionārs nespēj visus pabarot, apstākļi ir antisanitāri. Vēl slikta tendence ir uzdāvināt dzīvnieku senioram, jo, kad viņš aiziet mūžībā, mīluli vairs nav, kur likt.

_________________________________

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Latvijas biroju.