Ceļš uz spēju aizstāvēt sevi, ģimeni, valsti

„Dalība Zemessardzē nav individuāls pasākums – tas ir kopīgs darbs,” saka Vitālijs Borovikovs no Jelgavas, kas Kuldīgas novada militārajā poligonā Mežaine iesaistījās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 23 dienu pamatapmācības kursā, kurā topošie zemessargi no visiem pieciem brigādes bataljoniem apguva vērtīgas prasmes.

No 5. jūlija kursā piedalījās ap 50 nākamo zemessargu, kuri attīstīja militāras prasmes, lai turpmāk spētu aizstāvēt ģimeni un valsti. Viņi apguva pareizu formastērpa un ekipējuma lietošanu, šaušanu ar kaujas munīciju, maskēšanos, granātas mešanu, pirmo medicīnisko palīdzību un citas zinības. Šāda pamatapmācības centralizētā nometne notiek reizi gadā – vasarā. Pēc intensīvām mācībām jauno valsts aizstāvju vecāki un dzīvesbiedri ieradās uz noslēguma ceremoniju.

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Edmunds Svenčs stāsta: „Ar šo mācību modeli mēs nekļūdāmies. Pirms tam visās brigādēs pamatapmācība tika rīkota nedēļu nogalēs, bet sapratām, ka tas īsti neder. Pamēģinājām tā, ka vismaz nedēļu zemessargam jābūt šeit, jo tad viņš zināšanas mācās konsekventi un tās nostiprina. Turamies pie tāda modeļa: nedēļa uz vietas, nedēļa brīva, nedēļa atkal uz vietas, vēl viena brīva, un pēdējā atkal ir mācības. Vai pie otra modeļa kā šis – 23 dienu vasaras nometne. Tāda der gan studentiem un vidusskolu absolventiem, gan tiem, kuri vasarā var paņemt atvaļinājumu. Tas darbojas labi: kad zemessargi pēc pamatkursa aiziet uz bataljoniem un vienībām, sniegumā, ko viņi demonstrē militārajās mācībās un nodarbībās, var redzēt daudz augstāku kvalitāti. Pie tā arī turēsimies.

Šīs mācības sākās vasaras visdraņķīgākajā laikā – bija lietus, krusa, vējš un zema temperatūra. Tad laiks uzlabojās, un beigu pārbaudījumos tas bija karsts un mitrs. Šis kurss turējās kopā ļoti labi. Liels prieks – atbirums bijis vismazākais no visiem, ko atceros.”

Kuldīgas novada poligonā Mežaine ap 50 topošo zemessargu 23 dienu pamatapmācības kursā attīstīja militāras prasmes, lai turpmāk spētu aizstāvēt ģimeni un valsti.

CITUR TO NEVAR APGŪT

Aleksis Smokro (19) no Dobeles tikko beidzis vidusskolu un sevi sauc par sportisku – apmeklē sporta zāli, spēlē handbolu: „Gribēju pieteikties 11 mēnešiem Valsts aizsardzības dienestā, bet nokavēju. Tā kā došos studēt, negribēju dienesta dēļ pēc gada ieturēt pauzi. Tāpēc Dobeles 51. kājnieku bataljonā uzzināju, ka pieci gadi Zemessardzē ir pielīdzināmi 11 mēnešiem Valsts aizsardzības dienestā.

Pirmajā mācību dienā gribēju mājās – no citādā režīma bija mazliet šoks. Bet katru dienu kļuva vieglāk. Tagad esmu pieradis, bet mājās tāpat gribas. Grūtākais ir miega trūkums, īpaši mežā, kur naktīs gulēju divarpus vai trīs stundas, pārējā laikā vairāk. Lielākais gandarījums: es to izturēju. Daži atkrita veselības dēļ. Priecājos, ka pabeidzu, jo varēšu attīstīt sevi un varbūt arī karjeru saistīšu ar Zemessardzi. Motivācija iestāties ir aizsargāt ģimeni, tuviniekus un valsti. To, ko iemācāmies šeit, diez vai citur var apgūt. Mammai un māsai bija bēdīgi, ka dodos prom uz tik ilgu laiku, bet viņi manu izvēli atbalstīja. Tētis gan bija lepns un priecīgs – viņš būtu mācībās ar mani kopā, ja nebūtu veselības problēmu.”

„VAI TU ZINI, KO DARĪT?”

Vitālijs Borovikovs no Jelgavas (34) ir būvinženieris – projektē konstrukcijas un asistē būvkonstrukciju ekspertīzē: „Situācija pasaulē mainījusies. Mums katram jāprot savu zemi aizstāvēt no pirmā centimetra, tāpēc esam šeit, lai pretinieku nelaistu mūsu valsts robežām tuvumā un dzīvotu mierīgi, bet, ja X stundā vajadzēs aizstāvēties, tad to darīsim. Tā ir arī mana motivācija iestāties Zemessardzē – aizstāvēt ģimeni un valsti.

Mācību nedēļas bija sadalītas intensīvos blokos. Interesantākā bija nodarbība par pamatprincipu COLD. Jāmācās saglabāt veselību, ja gadās būt viscaur slapjam. Miegs nav problēma – pietiek arī ar trim stundām, taču jāuzņem ļoti daudz informācijas. Man spilgti palika atmiņā medicīnas mācības – pirmā paplašinātā palīdzība karavīriem bija ļoti smaga. Izspēlējām dažādas situācijas. Sākotnēji braucu uz divām nedēļām, tomēr paliku arī uz trešo, lai ātrāk iesaistītos bataljonā. Sākumā cilvēki te iegūst pamata zināšanas, tad dodas uz bataljonu, izvēlas specialitāti un tālāk piedalās mācībās. Miera laikā karavīrs tikai mācās. Lielākais gandarījums šeit bija vienam otru atbalstīt. Instruktori ir ļoti labi – daži vēl 18, 19 gadus veci, bet viņi zina ļoti daudz. Ieguvām jaunus draugus.

Jautājums ir vienkāršs: „Vai tu zini, ko darīt, ja pienāks X stunda?” Šeit tiek dotas zināšanas, ko vajadzētu darīt. Palīdzēsi ne tikai sev, bet arī ģimenei. Nāciet Zemessardzē – tāda apmācība jāiziet katram. Tas nav ļoti sarežģīti, bet prasa apņēmību, daudz spēka, laiku un ģimenes atbalstu. Jāatceras, ka viens te nebūsi un startā visi ir vienādi. Mamma manu izvēli saprot, bet, protams, uztraucas. Draudzene par mani ir lepna. Laiks saziņai gan jāplāno, jo nodarbības ir intensīvas.”

* COLD – angļu val. vārdu saīsinājums; šis princips māca apģērbu turēt tīru, nepārkarst, nenosalt u.tml.