Annas diena Basos – saimnieču godam

Kuldīgas novada svētku kalendārā par stabilu tradīciju kļuvusi suitu rīkotā Annas diena Basos, Gudenieku pagasta Biržu muižas parkā. Saulainajā laukumiņā pie Basu tautas nama jeb senās guļbaļķu klēts pulcējās ap pussimt dalībnieku.

Kopā top labas lietas

Šogad afiša vēstīja, ka ar koncertu un kopīgu svinēšanu tiks godinātas Annas vārda nesējas, dalībnieki tiks cienāti ar Alsungas Bumbuļmaizes gardumiem un skābputru, būs lauku labumu un amatnieku darbu tirdziņš. Automašīnas liecināja, ka ļaudis ieradušies ne tikai no tuvākajām sētām vien. Sirsnīgā uzrunā Gudenieku un Alsungas pagasta pārvaldes vadītāja Santa Kreičmane sveica vārdadienā Annas, Annijas un Ances, sakot, ka kopā top ne tikai maize, bet arī draudzība, atbalsts un mīlestība pret dzimto novadu. Viņa novēlēja priecīgu, atmiņā paliekošu Annas dienu.

Svētku vietas dekorācijas – etnogrāfiskas tekstilijas un seni koka sadzīves priekšmeti – atsauc atmiņā laiku, kad katrā lauku sētā mita pat vairākas Annas. Ja kādos godos vai talkās sagadījās vienkopus četras (vai četri citi vienāda vārda nesēji), klīdis teiciens: „Stabi jau būtu – nu var celt pirti.” Maigā vējiņā stendā viegli šūpojās mauči visās Kurzemes pļavu ziedu krāsās. Pulsa sildītāji ir suitu kultūrtelpai raksturīgs sens, smalks, pērlītēm rotāts adījums, izmantojams arī kā elegants, toņos pieskaņots aksesuārs pie vēso gadalaiku apģērba, turklāt domāts ne tikai sievietēm vien. Darbu autore – folkloras kopas Basu suiti vadītāja Dace Nasteviča.

Rokdarbi, dziesmas un gardumi

Kopas dalībnieces šim pasākumam idejas nedaudz aizguvušas no Rūdolfa Blaumaņa nepārspējamajām joku lugām – mauriņā pie galdiņa rokdarbus darināja folkloras skolotāja Biruta Lagzdiņa, arī Anda Brūvere un Aīda Brūvere, asprātīgi reklamēdamas savu ekoloģisko preci. Pindacīšas lomā iejutusies pagasta kultūras organizatore Dace Ulmkalne ar kārdinoši smaržojošu, karstu pankūku šķīvi rokā. Pēc tam cienasta galds tika klāts visiem.

Tautas mūzikas kapela Alšvangas spēlmaņi radīja omulīgu kopību, dziesmu repertuāru savērpjot kā dzīvesstāstu. Skanēja populārais meitas stāsts, kā topošā saimniece izredzētajam gan alu lēja kannā, gan desu cepa pannā, nevarēdama puisīti pielabināt. Meitu motīvus nomainīja skatījums no puišu redzesleņķa, katru sestdienas vakaru pie Trīnes ejot klētiņā un atklājot tamlīdzīgas topošo latviešu strēlnieku izdarības.

Kupla koka paēnā iekārtota mājražošanas uzņēmuma Bumbuļmaize gardumu telts. Māris Jēkabsons ar dzīvesbiedri vairāk nekā desmit gadus Alsungas pusē cep maizi, plātsmaizes, sklandraušus, pīrādziņus ar bērnības garšu un kūkas, kas nopērkamas Alsungā, Aizputē, Vecpilsētas svētkos Kuldīgā.

„Es gribu pīrādziņu!” mammai paziņoja kāds piecgadnieks. „Lūdzu!” saimnieks dāsnu roku pasniedza mazajam kārumniekam. Puika, jautāts, kas no svētkiem patika vislabāk, bez domāšanas atbildēja: „Pīrāgs un šūpoles.”

Ar jaunās ražas guvumu

Annas izsenis svinētas kā Saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi 25. jūlijā skaitījās Saimnieku diena. Ar šiem datumiem saistīti ticējumi, laika vērojumi un praktiskas darbības. Annas dienā ļaudis raudzīja jaunos kartupeļus un burkānus, cepa maizi no jaunās ražas rudziem un miežiem, reizēm kāva pirmo auneli. Ticējumi vēsta: ja Annas dienā līst, tad līšot vēl divas nedēļas, rudenī gaidāms daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini. Ja pa Annām ap kādām mājām laidelējas vanagi, tur būs kāzas. Annās arī sākts spriest par kāzu datumu un viesu skaitu, jo tad skaidrs, kāda raža paredzama.

No veciem ļaudīm dzirdēts, ka Ēdoles pusē vēl 2. pasaules kara gados saimnieki centušies uz Annām iekult pirmo labību, lai laikus iesētu jaunajai ražai. Pāris maisu dēļ gan kuļmašīna netika darbināta – kā nebūt tāpat graudi izdauzīti, un kāds maiss aizvests uz dzirnavām samalt, lai varētu izcept jauno maizi.