Dabas ģeometrijas cienītājs

„Mani visvairāk iedvesmo kompozīcija un līnijas – dabas ģeometrija. To, ko redzu ar acīm, vēlos iemūžināt attēlā. Dabā arī visērtāk jūtos,” saka kuldīdznieks, diplomēts leļļu teātra aktieris, tagad aizrautīgs fotogrāfs GINTS ŠIRMELIS-ŠIRMANIS.

Pēc V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 2000. gadu sākumā viņš absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju un pēc izglītības ir leļļu teātra aktieris. Studiju laikā ar domubiedriem izveidojis mākslinieku apvienību Umka.lv, kas radīja leļļu teātri pieaugušajiem. Pēc tam ārzemēs strādājis izklaides parkos un kruīza kuģos, kur spēlējies ar marionetēm. Pirms gada no Rīgas Gints atgriezies Kuldīgas pusē, Rumbas pagasta Novadniekos, un pašlaik strādā kokapstrādes uzņēmumā Mars.

Trīs gadus viņa aizraušanās ir fotografēt. Gints to sauc nevis par arodu, bet profesionālu hobiju. Visvairāk viņš fotografē ainavas, arī filmē tās ar dronu, darbus izliek sociālajos medijos, un tur cilvēki tos iecienījuši.

Ar domu par fotobanku

„Reiz iepazinos ar cilvēku vārdā Jānis Baiks, kurš stāstīja, ka nodarbojas ar Stock fotogrāfiju (rada attēlus fotobankai, internetā tās pārdodot par naudu – aut). Iešāvās prātā doma sākt nodarboties un mēģināt nopelnīt. Tas arī deva grūdienu pirkt tehniku un darboties profesionālāk. Iepriekš skaistus skatus iemūžināju telefonā, lai gan vienmēr gribējās kvalitāti uzlabot. Vēroju, kā strādā profesionāli fotogrāfi, un mēģināju smelties idejas, kā veidot kompozīciju, kādu gaismu lietot. Apguvu pašmācībā no mātes Google un tēva YouTube*– skatījos videopamācības,” Gints pasmaida. „Kad nopirku fotokameru, stundām ilgi šajos video mācījos, kādus iestatījumus lietot. Pārsvarā skatījos tos video, kuros darbojas fotobanku fotogrāfi. Sākumā fotobankās liku dažādas bildes – ko ieraudzīju, to bildēju. Esmu arī lasījis dažas grāmatas par fotoaparatūru. Tādas lietas var mācīties mūžīgi.

Sāku sekot fotogrāfiem sociālajos tīklos. Viens no maniem elkiem ir Tomass Hītons – ainavu fotogrāfs, kas fotografē kvadrāta formātā. Man patīk vienkāršība. Viņam ir YouTube kanāls ar vairāk nekā pusmiljonu sekotāju. Vēl varu minēt tādus kā Marks Denijs, Maiks Brauns, Antons Vatmans, Maiks Smits, Naidžels Densons un Pets Kejs. No latviešiem cienu fotogrāfu Egonu Lāci.”

Izkopj pacietību

„Es varu paņemt fotosomu, iziet ārā un neuztaisīt nevienu bildi. Mani iedvesmo fotografēt to, ko ieraugu un varu atainot precīzi tā, lai varu uzlikt uz ekrāna vai izdrukāt. Bieži vien, uztaisot fotogrāfiju, man tā nepatīk. Negribu daudz ņemties pēcapstrādē.

Man patīk ainavas, koki. Daba ir unikāla – ir vietas, kur, piemēram, ozols un priede ir unikāli. Kurzemē netālu ir vienīgā palmu priede, un arī to vēlos nofotografēt. Braucot pa Saldus ceļu, ir ļoti daudz ozolu – gribētu nofotografēt katru. Izejot dabā, iekšēji iestājas neliels haoss, tāpēc jāuzkaļ pacietība. No saviem ietekmētājiem to mācos – paciesties, nefotografēt visu pēc kārtas, atrast īsto kompozīciju.”

Brīvs un mierīgs

„Fotografēju tikai Latvijā: mežus, purvus, takas. Man ļoti patīk to darīt tad, kad neviena nav apkārt. Tad jūtos labi – neviens netraucē. Pilsētā ar statīvu nejutīšos tik komfortabli un kadru mazliet sasteigšu. Dabā esmu brīvs un mierīgs. Ja jūtu nemieru, izeju ārā un fotografēju. Ja darbojos pilsētā, man patīk fotografēt vēsturiskas, unikālas vietas. Kuldīga ir viena no tām. Citi taisa brīnišķīgas pilsētas bildes, un es zinu, ka varu tāpat. Bet man jāpārvar neērtības izjūta. Citi bezmaz vai cilvēkos guļas zemē, lai tikai pilsētā notvertu ideālo kadru. Jocīgi skan, ka es kā aktieris cilvēkos jūtos neērti, bet arī leļļu teātrī mūs pašus neredz. Ticu, ka drīz jutīšos ērtāk. Nu jau arī Kuldīgā noskatu vietas, kur fotografēt sabiedrībā. Portretus gan vēl neesmu fotografējis. Labāk ainavu un kluso dabu.”

Lai paliek kā hobijs

„Man vairs nav mērķa ar fotogrāfiju nopelnīt – uz to netiecos. Varbūt ar laiku tas pārvērtīsies par komerclietu, bet nekad neatmetīšu sajūtu, ka tas ir vaļasprieks. Esmu arī makšķernieks: tiklīdz ar to būtu jāpelna nauda, var sākt rasties nepatika. Vajag iedvesmu! Fotobankas uzskatu par pasīvajiem ienākumiem – tajās bildes pievienoju pie reizes, kad esmu kaut kur devies fotografēt. Joprojām audzēju savu portfolio. Fotobanka var kļūt arī par nāves ieleju. Tur ir liela konkurence, un sākumā bildes var būt pieprasītas, bet pēkšņi tās var popularitāti zaudēt, un neviens tās nepirks. Fotobankās visnepatīkamākā ir attēlu rediģēšana un atslēgvārdu pievienošana, lai tavas bildes vispār varētu atrast.”

Kamerai vairāk iespēju

„Mana pirmā fotokamera bija Canon 500D ar objektīvu komplektā. Tagad lietoju firmas Sony tehniku – kameras A7 III un A6000 ar dažādiem objektīviem. Man ir arī drons DJI Mini 3 Pro. Sony lietoju tāpēc, ka to dara mans paziņa Jānis Baiks, arī ietekmētāji, kurus skatos jūtubā. Tehnikai ir nozīme, ja bildes drukā uz papīra. Ja fotografē tikai digitālajai videi, var pietikt ar telefonu. Ja ir kāda palīgprogramma apstrādei, var panākt ļoti labas bildes.

Es varētu iztikt ar telefonu, bet man ļoti patīk tā sajūta, ka rokā ir fotoaparāts. Ar telefonu gluži nevarēs, piemēram, kādu objektu pievilkt tuvāk, jo izšķirtspēja to neatļauj. Ja fotografē ar aparātu, vissvarīgākie ir objektīvi. Tiem naudu nevajadzētu žēlot, jo rezultātā tas būs pamanāms. Ar fotokameru darboties ir sarežģītāk, bet man patīk pagrozīt iestatījumus, kā atvērumu vai slēdža ātrumu.”

Iemācās darot

„Iesaku nebaidīties un eksperimentēt – fotografēt visu. Mēs mācāmies praksē. Nevajag pirkt pirmo tehniku, kas gadās ceļā. Sākumā labāk mēģināt ar to, kas jau ir. Vajag izvērtēt, vai šī nodarbe tev patīk, tikai tad tērēt naudu. Noteikti jāiet ārā, jādarbojas un jāvērtē, kā iznācis. Nevajag baidīties fotografēt tajās pašās vietās, kur jau ir būts, jo ar laiku var redzēt atšķirības, kā pieredze un zināšanas uzlabojušās. Viena no pirmajām lietām – iemācīties nesagāzt horizontu. Tie, kuri mācīsies, ar laiku izvērtēs, ko viņiem patīk fotografēt: cilvēkus, dabu, pilsētu. Nevajag baidīties izmēģināt citādākus leņķus, piemēram, pietupties un fotografēt no lejas.”

Kā ar video?

„Man patīk video un foto no augšas – putna lidojumā. Tas, protams, ir naudas jautājums. Bija iespēja, un nopirku dronu – nemaz nenožēloju. Video man nav tik tuvs, bet ar dronu ir interesanti. Video gan jāapstrādā – montāžu lēnām apgūstu datorprogrammā DaVinci Resolve. Manus darbus var redzēt feisbukā un instagramā. Plānoju Kuldīgu fotografēt un filmēt visos gadalaikos – to darīt ir ļoti patīkami, un esam taču UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lāčplēša dienas video, kurā ar dronu nofilmēju, kā Ventas rumba izgaismota valsts karoga krāsās, ir apskatīts vairāk nekā 120 000 reižu, un ar to dalījās vairāk nekā 1800 cilvēku.”

* Google – interneta pārlūkprogramma, YouTube – interneta vietne