Prieka vitamīni

Ziemassvētku egles Kuldīgā un citviet iedegtas, un gaidīšanas laiks sācies. Kādam tuvas ir kristīgās tradīcijas, kādam citam – latviskās, taču neatkarīgi no ikviena pārliecības šis laiks ir nesaraujami saistīts ar norisēm dabā. Gada laikā dienas ilgums mainās no 17 stundām 52 minūtēm 20.–22. jūnijā līdz sešām stundām 43 minūtēm 20.–22 .decembrī. Un patlaban esam ceļā uz vēl īsāku un īsāku dienu, tāpēc ir labi, ka ielās, parkos, laukumos iedegas rotājumu gaismiņas. Var jau šķist, ka tas tikai tāds patīkams sīkums, taču patiesībā gaisma un tās radītā omulība šajā laikā ir ļoti būtiska kompensācija. Manuprāt, bieži vien pat neapzināmies, cik ļoti tas, kas mums ir apkārt, tai skaitā tumsa un drēgnums, ietekmē to, kā jūtamies, un bieži ietekmē arī to, kādus lēmumus, balstoties izjūtās, pieņemam. Lai gan mums šķiet, ka visu izsveram ar prātu, psihologi ir pierādījuši, ka cilvēki savas izvēles neapzināti balsta noskaņojumā, ko diezgan būtiski ietekmē arī vide un laikapstākļi.

Ne velti Skandināvijā izplatītais noskaņas radīšanas koncepts, ko apzīmē ar dāņu vārdu hygge un kas mudina omulību un mājīgumu radīt tumšajos un aukstajos mēnešos, ko Ziemeļvalstis piedzīvo vēl jūtamāk nekā Latvija, tiek saistīts ar prasmi būt laimīgiem. Arī latviski izdota Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta vadītāja Meika Vikinga Mazā „hygge” grāmata, kurā varam smelties iedvesmu, kā dzīvot omulībā, lai galu galā būtu laimīgāki. Taču, ja šķiet, ka mums pašiem gana daudz tradīciju un zināšanu par to, nav jau obligāti jāmācās no skandināviem. Būtiskākais ir parūpēties par to, lai šajā laikā mūsu mājās ir silti, gaiši un omulīgi, jo prieka vitamīnu papildu deva tumšajā laikā ļoti vajadzīga.