Par savu namu jārūpējas

Daudzviet Latvijā daudzdzīvokļu mājas ir diezgan vecas, un jādomā par to atjaunošanu. Kāda ir situācija Kuldīgas novadā, stāsta pašvaldības būvvaldes pārstāvji: būvinspekcijas daļas vadītājs ARVIS TROPIŅŠ (A.T.) un būvinspektore IVETA HEIDENA (I.H.).

Cik drošas ir ēkas mūsu novadā?

A.T.: – Tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Kuldīgas vēsturiskajā centrā ēkas diemžēl ir sliktākā stāvoklī, jo par konstrukcijām ilgstoši nav turētas rūpes. Pēdējos gados iedzīvotāji aktīvi piesakās dažādām līdzfinansējuma programmām, jo tās dod iespēju ēku stāvokli uzlabot. Ar pašvaldības atbalstu var atjaunot pamatus, jumtu, atsevišķas konstrukcijas, logus un durvis. Daudzdzīvokļu namos lielāka problēma ir īpašumtiesības, jo iedzīvotājiem ir grūti vienoties par plānotajiem darbiem, inženiertīkli ir novecojuši, jādomā arī par energoefektivitāti.

Nami celti gan 40., gan 60., gan 80. gados. Pēc kā tos vērtējat?

I.H.: – Vērtēšana ir dažāda. Graustu programmā apskatām vidi degradējošās, bīstamās būves gan pilsētā, gan pagastos. Graustu skaits ir mainīgs – pašlaik ir 600. Daļai rakstām atzinumus, pieprasot būves tehnisko apsekošanu, ja pēc vizuālās konstatēta bīstamība. Tehniskā apsekošana ir īpašnieka pienākums, bet par darbiem jāvienojas ar sertificētu speciālistu.

A.T.: – Atzinumi kalpo par pamatu rīcībai: kādi remontdarbi jāpaveic, vai ēka jādemontē vai jāpārbūvē.

Graustu skaits ir mainīgs – pašlaik ir 600. Daļai rakstām atzinumus, pieprasot būves tehnisko apsekošanu, ja pēc vizuālās konstatēta bīstamība.

Kādi ir soļi?

I.H.: – Vispirms skatāmies, kur ēka atrodas. Pilsētas centrā, kas ir publiska vieta, tā ne tikai rada bīstamību, bet arī bojā skatu gan vietējiem, gan tūristiem. Iesaistās arī iedzīvotāji – viņi ziņo par bīstamām un degradētām ēkām. Ja mājas īpašnieks uz būvvaldes atzinumu nereaģē, līdzfinansējuma programmās nepiedalās un nav gatavs sadarboties, ir piespiedu lēmumi un piespiedu izpilde no pašvaldības puses.

Vai sarunas ar īpašniekiem ir konstruktīvas?

A.T.: – Cilvēki ir ļoti dažādi. Ir tādi namu īpašnieki, no kuriem atgriezenisko saiti saņemam: viņi apliecina, ka ir gatavi nepieciešamo izdarīt. Mēs skatāmies, lai solītais noteiktā apjomā un termiņā arī tiek paveikts. Jau teicu, ka cilvēki par vidi degradējošiem objektiem uztraucas, prasa mums, kad tiks sakārtoti, interesējas, vai būvniecība notiek likumīgi, vai dokumenti kārtībā.

Cik bieži ēkas jāpārbauda?

A.T.: – Pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu un kārtējo remontu atbild pārvaldnieks. MK noteikumos detalizēti ir norādīti pārbaužu intervāli, kādos vizuālā un tehniskā apsekošana vajadzīga. Regulāra pārbaude ir nama pārvaldnieka un īpašnieku atbildība. Pārvaldniekam rezultāti jāpievieno būvniecības informācijas sistēmā jeb BIS māju ekspluatācijas lietā. Būvvaldes pamata funkcija ir nodrošināt būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā kontrolēt būvdarbu administratīvo prasību ievērošanu un pieņemšanu ekspluatācijā.

I.H.: – Normatīvi nosaka: daudzdzīvokļu māju vizuālā apskate vajadzīga divas reizes gadā, bet padziļināta jeb tehniskā – reizi desmit gados, un to drīkst darīt tikai sertificēts būvinženieris. Tas pats attiecas uz publiskajām ēkām. Tiklīdz no sertificēta būvspeciālista saņemam tehniskās apsekošanas atzinumu, kurā parādīts, ka ēka neatbilst Būvniecības likuma 9. pantam, tas ir, nav nodrošināta mehāniskā stiprība, ugunsdrošība, lietošanas drošība utt., mums jāreaģē, jāraksta atzinums. Ir arī gadījumi, kad speciālisti neļauj ēku vai tās daļu lietot. Tas ir izaicinājums mums un apsaimniekotājam.

A.T.: – Kad sertificēta būvspeciālista aktā fiksēta problēma, ka māja ir stāvoklī pirms avārijas, jābūt mijiedarbībai starp īpašnieku, būvvaldi un apsaimniekotāju. Atzinumā speciālists norādījis, kādi darbi jādara, piemēram, jāizstrādā risinājums pagaidu nostiprināšanai. Būvvalde uzrauga, vai tas tiek izpildīts līdz turpmākajai pārbūvei.

Dzīvojamā fonda trūkst. Kādu attīstību redzat šajā virzienā?

A.T.: – Vecpilsēta nebūt nav tā vieta, kur ēkas var nojaukt un uzcelt no jauna. Mājas jāatjauno, un tā ir pašvaldības pieeja pilsētas attīstībai. Tam spilgts piemērs ir sporta skolas baseins – tas ierīkots senā ēkā, un no ārienes nekas neliecina, ka telpās ir baseins un SPA komplekss.

Novadā ir ap 600 graustu. Vai skaitlim ir tendence palielināties vai samazināties?

I.H.: – Ēku skaits ir mainīgs. Ir tādas, kurās bīstamība tiek novērsta. Ir arī tādas, kas pēc apskates sarakstu papildina.

A.T.: – Vidi degradējošu un bīstamu būvju stāvoklis ir ļoti dažāds. Ir vietas, kur, vienkārši runājot, palikušas vien četras sienas. Vairākos gadījumos īpašnieki ātri reaģējuši un ēku demontējuši. Bīstamas būves vairāk ir ārpus Kuldīgas nekā pilsētā.

I.H.: – Vērtējam, kur ēka atrodas. Viensēta meža vidū rada mazāku kaitējumu videi nekā būve pilsētas centrā.

Kādi ir ieteikumi iedzīvotājiem, ar ko jāsāk par savu namu rūpēties?

A.T.: – Ar ikdienišķām lietām: vispirms ēku apskatīt, novērtēt vizuāli. Noteikti vajag iztīrīt notekrenes, lai nebojājas jumts. Nedrīkst aizmirst arī par skursteņu tīrīšanu.