14:46 - 08.09.2023
Dažreiz mēs pat nenovērtējam, ka dzīvojam ļoti atvērtā un brīvā sabiedrībā. Mūsu valsts globālā kontekstā ir diezgan toleranta valsts, kas augstu vērtē cilvēka brīvību un tiesības. Ilgu laiku tā nebija, tāpēc tagad ir ar ko lepoties. Austrumos, īpaši musulmaņu valstīs, arī tagad cilvēkiem bieži vien nav tādas telpas, kur izpausties un būt sev pašiem. Viena no reti apspriestajām, bet visspilgtākajām atšķirībām ir pieaugušo dzīves intīmās detaļas. Ja konkrētāk, tad izceļas seksa preces un attieksme pret tām. Problēma ir tā, ka ievērojamā daļā valstu erotiskās preces ir stingri ierobežotas, stingri aizliegtas pat tad, ja laulāts pāris vēlas tās lietot.
Reliģijas un valdības pārstāvji to pamato ar to, ka bez šīm lietām cilvēki dzīvos tikumīgāku, laimīgāku dzīvi. Tomēr realitātē mēs redzam paradoksu. Tajās valstīs, kur šādu aizliegumu nav, cilvēki ir daudz laimīgāki nekā valstīs, kur ir pilns aizliegumu. Tātad, kāpēc tas tā ir, kāpēc erotisko preču tēma joprojām tiek stigmatizēta atsevišķās sabiedrības daļās?
Lai labāk izprastu mūsdienu problēmas, mums ir jāatskatās atpakaļ un jāizpēta vēsture. Runājot par cilvēka seksualitāti un erotiskās dzīves sarežģījumiem, jums jāzina, ka sociālie standarti attiecībā uz to, kas ir pieņemams un kas nav, ir neskaitāmas reizes mainījušies. Tas viss ir atkarīgs no vietas, par kuru mēs runājam. Izmaiņas bieži ir saistītas ar izmaiņām sistēmā. Bija laiks, kad tas šķita normāli vai pat tas tika mudināts, bet bija arī laiks, kad bija aizliegts par to pat runāt.
Pirmās sieviešu seksa rotaļlietas – akmeņi
Kad veidojās civilizācija, visticamāk, ka tādas lietas kā erotika nebija. Lai gan rakstītie avoti sniedz vislabāko pārskatu par šādām parādībām, tie ļauj aplūkot tikai ļoti nelielu vēstures periodu. Taču arheologu veiktie izrakumi ļauj izdarīt zināmus secinājumus par pirmo cilvēku uzvedību. Tieši zinātnieku atklātie atklājumi mūs ved uz ledus laikmetu, kur vērojami pirmie cilvēku centieni rast radošus risinājumus dzimumtieksmes apmierināšanai. Tā laika sievietes sāka izmantot vīriešu lepnumam līdzīgus akmeņus kā auglības talismanus un pirmos falla imitatorus.
Tolaik vērtības bija spēks, auglība un izturība. Sievietes bija ģimenes pavards, kurām bija jāiznēsā, jādzemdē un jāaudzina spēcīgs vīrieša pēcnācējs vai tikpat gādīga māte. Pats dzimumakts, visticamāk, jau tad tika vērtēts kā liela bauda, taču tā galvenā funkcija bija apaugļošana, tāpēc, lai panāktu veiksmīgu dzimumaktu, pirmatnējās sabiedrības pārstāvji izmantoja talismanus un citas rotaļlietas, lai atpūstos un vairāk izbaudītu dzimumaktu. Tā viņi cerēja uz veiksmīgu apaugļošanu.
Tāpēc jau aizvēsturiskos laikos sievietes meklēja līdzekļus, kas ļautu vairāk izbaudīt intīmos mirkļus. Tā viņas vēlējās nostiprināties pirmatnējā sabiedrībā un būt par nozīmīgu tās sastāvdaļu.
Kamasutrai – vairāk nekā 2000 gadu
Vēlāk, kad cilvēki sāka dzīvot organizēti un civilizēti, sāka pulcēties pilsētās un apdzīvotās vietās, radās privātuma jēdziens. Šajā laikā cilvēku atkarība no simbolikas un zīmēm sāka samazināties. Jā, tā laika iedzīvotāji vēl bija ļoti reliģiozi un ticēja dažādiem mītiem, tad hellēnistiskajā Grieķijā, Senajā Romā pirms tās krišanas un arābu pasaulē pirms islāma, uzplauka zinātne. Tā ļāva cilvēkiem izprast daudzas iepriekš neizskaidrotas parādības un ņemt savās rokās lielāku ikdienas dzīves daļu.
Apmēram mūsu ēras trešajā gadsimtā tika uzrakstīta Kamasutra, kas gandrīz divus tūkstošus gadu ir ļāvusi visai pasaulei baudīt kvalitatīvu erotiku. Protams, pagāja ilgs laiks, līdz tas sasniedza Eiropu un Rietumus, taču globālās sociālās un kultūras tendences nekādā gadījumā neignorēja cilvēka vajadzību pēc miesīgām baudām. Daži uzskata, ka tie laiki ir cilvēces civilizācijas virsotne, un visas detaļas joprojām ir cieši saistītas. Jau pirms tika uzrakstīta Kamasutra, seksuālā revolūcija sasniedza Dienvideiropu – Grieķiju, tās toreizējās salas un romiešu zemes.
Vājinātā reliģija meklēja veidus, kā pavērst sabiedrību uz savu pusi. Tiek radīti mīti par grēcinieku ciešanām pēc nāves. Sodoma un Gomora – teikts, ka tas nebūt nav izdomāts stāsts par divām grēku pilsētām un ciešanām šo grēku dēļ. Kā liecina vēstures avoti, kaut kur Tuvajos Austrumos tiešām bijušas divas līdzīgas pilsētas, kas slavenas ar harēmiem un uzdzīvi.
Senajā Grieķijā – legālas orģijas
Grieķijā tolaik uzplauka arī ķermeņa kults, un seksa rotaļlietas vai instrumenti tika izmantoti, lai izmantotu ķermeņa potenciālu – sasniegtu maksimālu baudu. Galu galā, saskaņā ar grieķu pasaules uzskatu, fiziskā dzīve (pirmsmirstīgā) ir paredzēta tikai un vienīgi baudām. Prieks šajās zemēs tika uzskatīts par instrumentu, kas palīdz tuvoties dievišķajai pasaulei. Tas, kas tagad izklausās pēc tīras izvirtības, toreiz bija diezgan svarīga sociālās kultūras sastāvdaļa. Piemēram, tā laika izcilie filozofi un mākslinieki nekautrējās aicināt jaunekļus un sievietes uz savām lekcijām vai simpozijiem, kur visi sēdēja kaili un tādējādi iepazina savu ķermeni un prātu, ļāva viņiem tuvoties. Tagad mēs to sauktu par orģiju, bet toreiz tā bija cieņa pret dieviem, cieņa pret savu ķermeni un prātu.
Arī senās sievietes nesnauda un sāka lietot no maizes vai koka izgatavotus falla imitatorus (Supersex.lv), ieeļļojot tos ar olīveļļu. Nevienu tas netraucēja un kādu pat mudināja.
Senatnē un antīkajā pasaulē attieksme pret seksa rotaļlietām bija diezgan pragmatiska. Daudziem tas vienkārši šķita normāli un nepieciešami, tāpēc Antīkā pasaule, zinātnes uzplaukuma periods, tik tikko atgādina 21. gadsimtu.
Seksa rotaļlietu izmantošana ir pretrunā ar reliģiju – bet vai tā tiešām ir?
Viduslaikos visas lielās Senās civilizācijas sabrūk vai zaudē savu ietekmi daudz radikālākām, kaujinieciskākām kustībām. Civilizētās varas tiek pieminētas un nonāk reliģijas jūgā. Ne visas kustības, kas grauj impērijas, ir reliģiozas, taču mēs varam redzēt lielo sabiedrības šķelšanos visā pasaulē miesīgo baudu jautājumā. Reliģiskajiem cilvēkiem patīk norādīt, ka Dievs to aizliedz (attiecībā uz masturbāciju un seksa rotaļlietu lietošanu).
Uzreiz jāuzsver, ka viņi kļūdās. Vismaz Bībelē nav absolūti nekādas informācijas, kas pieminētu rotaļlietu vai instrumentu lietošanu pārī un kaut kā uzsvērtu tās kaitīgumu. Spriest var divējādi. No vienas puses, seksa rotaļlietas tiek attēlotas kā netiklības rīki, bet, no otras puses, tās var būt instrumenti, ko pāris izmanto, lai kaisle un mīlestība neizgaistu. Ir grūti atrast argumentus, kāpēc reliģija būtu pret pēdējo variantu.
Islāmā seksa preces ir Haram (tas, kas ir aizliegts). Tas nevar būt halal (pieļaujami), jo pēc dažu skolotāju domām, tas nav minēts Korānā, jo viss, kas nav atļauts, ir aizliegts, savukārt citi citē pravieti Muhamedu un saka, ka tas ir normāli. Kā vienmēr, reliģija rada antagonismu, un šajā gadījumā to pārņem radikālāki (ultrakonservatīvie un agresīvākie) cilvēki. Islāma pasaulē, tāpat kā viduslaiku kristīgajā pasaulē, pastāvīgi trūka harmonijas, tāpēc sekss un seksa rotaļlietas tiek pasniegtas kā izvirtības vai pat garīgās attīstības traucējumu rezultāts.
Tikai pavisam nesen tika atvērts pirmais oficiālais Halal erotikas veikals Turcijā, iespējams, visliberālākajā islāma valstī. Iepriekš par šādu iespēju nebija ne runas.
Pašreizējie laiki
Viduslaikiem ejot un brīvībai un demokrātijai atkal kļūstot par civilizētās pasaules pamatvērtībām, erotiskās preces pamazām kļuva par ierastu dzīves sastāvdaļu. Lai gan ir diezgan daudz stigmu un aizspriedumu, progress šajā jomā ir manāms un milzīgs.
Tomēr mūsu laika pasaule ir sašķelta un daudzveidīgāka nekā jebkad agrāk. Šī iemesla dēļ dažādība mūs vieno, bet arī sadala. Vienuviet erotiskās preces var būt viegli pieejamas, un 20 km attālumā, šķērsojot demogrāfisko robežu, par to iegādi var saņemt pērienu vai citu sodu. Attālumi starp mums var nebūt lieli, taču vienā vietā neizbēgami būs vairāk aizspriedumu nekā citā.
Mums ir ļoti dažādas vērtības, tāpēc ir grūti salīdzināt vienu pasaules daļu ar citu. Rietumos mēs augstu vērtējam brīvību un iekšējo laimi, savukārt islāma pasaulē vai augsti reliģiozās kristiešu kopienās tiek popularizēti tikai smaga darba ieguvumi, tikums un ciešanu vērtība. Ja cilvēks cieš un nevar sevi apmierināt seksuāli, tad šādā sabiedrībā viņam nav citas izvēles un viņš var tikai lūgt Dievu. Bet kā lūgt kaut ko tādu, kas sabiedrībā tiek uzskatīts par nepiedienīgu? Tas nav iespējams, tāpēc cilvēki šādās kopienās var būt ļoti nelaimīgi, un ne vienmēr šī iemesla dēļ.
Ieskats vēsturē: kā veidojās attieksme pret erotisko dzīvi un seksualitāti?