Skolotāji un digitalizācija

Pagājušajā nedēļā Adatu fabrikā apmeklēju STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Maths; zinātne, tehnoloģijas, inženierija, māksla, matemātika – red.) izglītības apmācības semināru Kuldīgas skolotājiem.

Tajā Jānis Aļeksejevs, STEAM vizionārs Latvijā, pastāstīja, kā veidot mācību stundas bērniem interesantākas un atraktīvākas ar digitālo rīku, robotu palīdzību. Šāda izglītība jau ir ieviesta Igaunijā, kur skolēni inovatīvās tehnoloģijas izmanto tādos mācību priekšmetos kā ķīmija, matemātika, bioloģija, māksla, datorika, vēsture, fizika un vēl citos. Tur izglītības iestāžu digitalizācijas projekts tika sākts jau 1996. gadā, pēdējos gadus stratēģiski ieguldot finanses jaunās paaudzes apmācībās digitalizācijā. Un tas ir rezultējies kvalitatīvākā izglītības ieguvē, paralēli veicinot digitālo prasmju apguvi, un šobrīd Igaunija ir līdervalsts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiešsaistē. Nav noslēpums, ka Latvijā vēl daudziem skolotājiem ir grūtības adaptēties, ieviešot digitālus rīkus mācību stundās.

Šķiet, vēl nesen, kad mācījos pamatskolas pēdējās klasēs, pirms desmit gadiem skolās parādījās pirmā inovācija – interaktīvās tāfeles. Atceroties to laiku, skolotāji nezināja un daļa nemaz negribēja zināt, kā tās stundās izmantot, lai neapgrūtinātu sevi un nekavētu stundas laiku, mēģinot to iedarbināt, kur nu vēl atrastu materiālus paredzētajai mācību vielai. Tolaik, pirmos divus gadus pēc to ierīkošanas, tās klasēs bija vien interjera elements, jauna mēbele. Kad mācījos jau 12. klasē, pāris skolotāji beidzot tās bija apguvuši. Tolaik izglītības sistēma, pieņemu, nemaz neparedzēja nekādu digitālu rīku izmantošanu mācību stundās, tāpēc nebija vajadzības tās apgūt, taču tagad, kopš skolēni mācās pēc Skolas 2030 programmas, kur, kā zināms, mācību materiālu daudzos priekšmetos vēl nemaz nav, skolotāji ir spiesti apgūt jaunas radošas pieejas. Gan, kā atrast piemērotus un interesantus materiālus no internetā pieejamiem resursiem, gan to, kā tos skolēniem interaktīvi pasniegt. Tas sanāk daudz izdevīgāk un parocīgāk, nekā uz katru stundu kopēt ap 20 darba lapu. STEAM izglītības virziena vadītāja Igaunijā Janne Kivila apmācībās atzina, ka skolēni mūsdienās vairs nespēj uztvert mācību vielu tā, kā tā tika pasniegta pirms desmit gadiem, tāpēc skolotāju uzdevums ir meklēt interaktīvas pieejas, viņus mācību vielā ieinteresējot un radot vēlmi to pašiem apgūt. Skaidrs, ka skolēni digitalizācijai ir gatavi, bet vai tai ir gatavi skolotāji?