Patriotiski un krāšņi nosvin Kabiles 770

Pagājušajā nedēļas nogalē svētkus svinēja kabilnieki. Vietējie mājražotāji kopā ar Kabiles ukraiņiem piedalījās mājražotāju tirdziņā, paši mazākie bija sarūpējuši zīmējumu izstādi Kabile jauniešu acīm, un pirmo reizi notika arī svētku gājiens, kur kopīgi priekā dalījās vietējie pašdarbnieku kolektīvi, pagasta pārvalde un uzņēmēji.

Pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Ose stāsta: „Svētki nudien bija sirsnīgi un izdevušies. Cilvēki nāca ar lielu prieku. Pa dienu notika vairāki pasākumi bērniem un jauniešiem. No 12.00 bija radošās darbnīcas ar sejas apgleznošanu un citām atraktivitātēm. Pulksten 13.00 bija ieradušies divi profesionāli atlēti, kas lec ar lecamauklu, – Matīss Krūmiņš un Elvis Veisbergs. Viņi veica dažādus paraugdemonstrējumus, iesaistot arī klātesošos. Publika bija ļoti atsaucīga. Vēlāk pārvaldes sētā uzstājās dziedātāja Sabīne Berezina, kura arī pastāstīja par savu pieredzi profesionālajā darbībā. Šie pasākumi vairāk bija domāti jauniešiem, lai motivētu un iedvesmotu pašus izkopt kādu talantu, un tie notika sadarbībā ar Kuldīgas bērnu un jauniešu centru projektā Savējais. Pēcpusdienā sākās mājražotāju tirdziņš. Tirgotāji bija sabraukuši no malu malām, un tur piedalījās arī mūsu ukraiņi ar savu virtuvi, kas bija ļoti pieprasīta. Varēja iegādāties čeburekus, belašus, kas tika sacepti mājās, savukārt boršču un plovu gatavoja turpat uz vietas.”
Vakarā no pagasta centra līdz Kabiles estrādei pirmo reizi vietējie piedalījās svētku gājienā: „Tas bija ļoti sirsnīgs un vienojošs. Šķita, ka svētku gājiens, noslēguma koncerts un balle visus atnākušos satuvināja. Pagasta pārvaldi pārstāvēju es un kultūras darbiniece, braucām ar gaziku. Gāja Kabiles skolas kolektīvs, jaunieši no mūsu jauniešu mājas, mūsu sportisti, deju kolektīvs Meždzirnas un daži pārstāvji no kolektīva Kamēr vari. Piedalījās arī mežsaimnieks Aivars Bergmanis ar savu gadsimta veco ķerru, kas vēl saglabājusies no laikiem, kad notika skolas celtniecība. Gājienu noslēdza SIA B-Peat (Eģenieku purvs), izbraucot ielās lielo tehniku, traktorus, kvadraciklus un džipus, kas cilvēkiem ļoti patika.” Pēc gājiena Kabiles estrādē notika koncerts, kurā uzstājās vietējie deju kolektīvi un ansamblis. Skolas bērni lasīja dzeju un teikas par Kabili: „Koncerts bija ļoti jauks, pateicām paldies visiem mūsu cilvēkiem, kas darbojas brīvprātīgi, iesaistās un atbalsta. Pēc koncerta sākās balle ar grupu Brīvdiena.”
Kabiles svētkus rīkoja Kabiles kultūras nama vadītāja Anda Ķieģele sadarbībā ar Kuldīgas bērnu un jauniešu centru.

Visu dienu Kabiles pārvaldes sētā varēja apskatīt radošo darbu izstādi un konkursu Kabile jauniešu acīm. Izstādes rīkotāja, Kabiles jaunatnes darbiniece Renāte Balode stāsta: „Piedalījās 13 Kabiles jaunieši vecumā no pieciem līdz 14 gadiem. Uzdevums bija, gleznojot, zīmējot vai līmējot ar aplikācijas papīru vai foto, attēlot, kā katrs redz Kabili. Visi bija veidojuši zīmējumus. Kāds attēloja mīļāko vietu Kabilē, bet cits – skatu no vietas, kur biežāk iets pastaigās. Vairākos zīmējumos bija redzams Kabiles centrs. Vairāk balsu (13) ieguva Elvija Ridera (14 gadi) zīmējums, kurā bija attēlotas bitītes. Viņš savu darbu aprakstīja tā: „Bitītes man ļoti asociējas ar pavasari, jo tad mans piemājas ķirsis skan vienā krāšņumā.” 2. vietā ar nelielu balsu starpību (11) bija Megijas Kuštantes (11 gadi) darbs – zīmēts komikss animes tehnikā, kas daudziem patika. Tajā bija redzams kāds puisis, kurš Kabilē bija ieradies kā tūrists, bet fonā – Kabiles pieturiņa. Tā bija redzama arī citos darbos. Vaicāta, ar ko tad pašai asociējas Kabile, Renāte teic: „Man tā saistās ar dabu. Pati šeit dzīvoju divus gadus, bet esmu no Jūrmalas. Tur ir ļoti skaļi, vienmēr liela satiksme, taču šeit ir daudz klusāk, jūtama dabas klātbūtne.”

Atmiņas no vietām Kabilē
Dienu pirms Kabiles svētkiem kabilnieks, Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas skolotājs Eduards Skabis uzrakstījis dzejoli – veltījumu Kabiles 770. gadadienai un dažādiem mājvārdiem, kas gadu gaitā te radušies. Pats par to saka: „Pāris gados, dodoties ekspedīcijās pa Kabiles teritoriju, radušās interesantas atziņas par ģeogrāfisko objektu, vietu un māju nosaukumiem, ar ko varu padalīties.”

Kabiles Mājvārdi

/Eduards Skabis/

Ir Kabile plaša, tai robežas spraustas ar mājvārdiem šādiem:
Ezermaļi, Ezergaļi, Lejsētas, Galsētas, Kaktiņi, Maliņas,
Aizupji, Aizpurvi, Palejas, Alejas, Mežmaļi, Mežgaļi,
Ir mums Eģenieki, Stūrīši, pat Rīgmaļi, Daugavieši un Zemgaļi.

Kas tad ieskauj kabilnieku sētas un grodi būvētās ēkas?
– Liepas un Ozoli, Kļavas un Gobas, Bērziņi, Ceriņi,
Niedres un Madaras, Smilgas un Skaras, Ataugas, Asni,
Rozes, Virši un visādi citādi Ziediņi.

Te ligzdas vij Zīlītes, Žubītes, dzied Strazdiņi, Dzeguzes,
Treļļus ver Cīrulīši, kokus kaļ Dzeņi, Baloži dūdo,
Tekalē Irbītes, sakliedzas Dzērvītes, zum Bitītes,
Lietu sasauc Vālodzītes, bet ko dara Teteri?

Mūsu Dravas, kūtis un dārzus mīl apciemot dažādi viesi:
Gan Lāči un Vilki, gan Briežu Buki, gan Stirnas un Vāveres,
Seski un Lapsas nāk sērst pie Gaiļiem un vistām.
Gliemeži ciena visu. Labi vēl, ka neatpeld Roņi!

Darba tikums kabilniekiem visos laikos ir cieņā,
Par to taču vēsta senie mājvārdi ciemā:
Cepļi, Dravas un Druvas, Remesi, Mucenieki,
Jātnieki, Mednieki, Strēlnieki, Dzirnavnieki.

Bet kāda velna pēc muižkungs devis latviešiem mājvārdus:
Gnīdas, Irši, Tārpi, Petiņi un Bandenieki,
Klibji, Kraģes, Krāni, iedomājies – pat Pusgaldiņi.
Vai gribētu tu mist Dangās, Trumos vai Vecumos?

Kad nu tagad varam paši savos vārdos saukt mājas,
Vai mazliet nešaujam pār strīpu, dēvējot tās:
Pērles, Dimanti, Briljanti, Rubīni, Zeltiņi, Dzintari.
Vai mirdz, spīd un laistās mūsu dārgakmeņi?

Lai Kabilē Senču latviskais gars atdzimst Pilskalnos,
Ziedoņos, Ausekļos un Krīvos, Imantās un Gaismās,
Lāčplēšos, Staburadzēs, Laimās, Sprīdīšos un Teikās.
Lai esam Baltiņi kā Dūdiņas un Jaukumi kā Bāliņi!