Ziemā apēst varavīksni

Ir klāt ne tikai laiks Kabaci nevajag?, bet arī saimnieču lielā rosīšanās virtuvē, vārot ievārījumu un gatavojot konservus ziemai. Izrādās, ka ir pat Starptautiskā konservēšanas diena, un tā jau nosvinēta 1. augustā. Jā, varētu teikt, ka to var arī svinēt, jo raža padevusies laba, lai gan sākumā bažas radīja vēlīnā, bet ņiprā salna.

Konservēšanai ir pasena vēsture, un pirmsākumi meklējami Eiropā, kad 1809. gadā franču konditors Nikolass Aperts atklāja, ka ēdieni, kas ir pagatavoti un aizvākoti burkās, nebojājas. Toreiz stikla burkas bija dārgs prieks, tāpēc 1811. gadā Anglijā izgudrota metode, ka konservējumi jāuzglabā slēgtās metāla kārbās.
No savas bērnības atminos: mamma virtuvē daudz ko konservēja, gatavoja ogu želeju un tecināja sulu. Tajā vecumā lasīt ogas vai dobēs gurķus nemaz tik naski negribējās. Toties cik labi bija ziemā apēst kraukšķīgu gurķīti vai panašķoties ar kompotu! Uztura speciālisti secina, ka ziemas krājumu gatavotāji iedalāmi trīs grupās. Pirmie šai nodarbei tērē maz laika, jo visas dārza un meža veltes sasaldē. Otrie to dara ekonomisku apsvērumu dēļ: vāra saldos un sāļos ievārījumus, kaut ko marinē, taisa zupu sagataves.
Trešajiem konservēšana ir vaļasprieks. Un tam var piekrist: vēl pirms kāda laika konservēšana bija nepieciešamība, tagad tā vairāk kļuvusi par vaļasprieku. Ceru, ka daudziem, jo veikalā pirktajam nav tās īpašās vērtības kā tam, ko esi pagatavojis pats. Gadu gaitā šis tas ir mainījies, piemēram, īpaši aizvākojamos metāla vāciņus izkonkurējuši aizskrūvējamie. Es tos izmantoju, arī marinējot gurķus. Reizēm izmēģinu jaunas receptes. Šovasar pirmo reizi konservēju zaļos zirnīšus. Šķiet, izdevās! Taču pārsvarā turos pie gadiem pārbaudītām vērtībām. Viena no tām ir saldskābo gurķu recepte. Pirms tam gurķus noskaloju un nakti noturu aukstā ūdenī. Tas kraukšķīgumam. Vēl nogriežu galiņus – tā marināde labāk iesūcas. Vajadzēs gurķus, ķiplokus, sīpolus, krustnagliņas, smaržīgos piparu graudiņus, lauru un upeņu lapas, dilles. Marinādei: litru ūdens, pusotru ēdamkaroti sāls, trīs ēdamkarotes cukura, septiņas astoņas karotes etiķa (9%). Burkās liek gurķus un citas nosauktās lietas, pārlej ar karstu marinādi. Uzliek vāciņus, litra burku 75 grādos pasterizē piecas līdz septiņas minūtes, aizvāko un uz brīdi apgriež uz vāciņa. Šī recepte nekad mani nav pievīlusi.
Vai arī jums ir kāds meistarstiķis? Padalieties ar savu recepti e-pastā: inta.jansone@kurzemnieks.lv! Tās publicēsim laikrakstā.