Dabas spēks medikamentu vietā

Iet dabā, interesēties, ko tā var dot veselībai, lai sintētisko zāļu lietošanu samazinātu, – tāds ir bijušā kuldīdznieka, ārsta un rakstnieka GUNTA KALNIEŠA novēlējums tikšanās reizē Kuldīgas bibliotēkā.

Nu jau iznākušas trīs viņa grāmatas: Simt ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija, papildinātais izdevums Psihohigiēna un fitoterapija. Simt augu nerviem un romāns Psihonauti. Taču tikšanās bija veltīta tieši psihohigiēnai* un ārstniecības augiem.

Kuldīgā – skaistākais laiks

G.Kalnietis atceras: „Skaistākie jaunības gadi saistīti ar Kuldīgu, kurp atveda darba sadale. Man piedāvāja vai nu psihiatra vietu Kuldīgā, vai iecirkņa ārsta vietu kaut kur laukos. Bija mazliet bail no šīs specialitātes, bet tā arī ļoti interesēja. Galu galā nostrādāju te 20 gadu. Kas tagad nekaiš! Ir daudz psihologu, sociālo darbinieku, bet agrāk tādu nebija. Pat pie mācītāja bija grūti aiziet. Cilvēkam vienīgā izeja – vizīte pie psihiatra. Arī dzeršanu nācās ārstēt, jo biju narkologs. Šajā jomā darba vienmēr pietika – katrā darbavietā vajadzēja cīnīties ar saviem dzērājiem. Regulāri lasīju lekcijas iestādēs un uzņēmumos. Arī tagad pēc alkohola patēriņa esam Eiropā pirmajā vietā, bet kaut kā tos dzērājus tik ļoti nemana. Tolaik varēju palīdzēt tikai ar zālēm, izrakstot receptes. Tagad visi zina vārdu psihoterapija. Tas ir veids, kā ar vieglākiem traucējumiem tikt galā bez medikamentiem. Pēc Kuldīgas man bija darba piedāvājumi Rīgā un vēl šur tur. Tagad dzīvoju Talsos. Cik tad ilgi strādāsi? Jāsāk rakstīt.”

Sarežģītākā lieta Visumā

„Mana specialitāte saistīta ar psihi. Seno grieķu mīts Psīhi apraksta kā pusdievieti – skaistu, gaisīgu būtni ar spārniem. Zinātnieki cenšas iedziļināties Visuma noslēpumos, bet nekā sarežģītāka par mūsu smadzenēm nav. Psihe faktiski ir dvēsele – kaut kas gaistošs un grūti izprotams. Kad mācījos, mums stāstīja par psihohigiēnu, bet tās principi netika lietoti. Tie ir paņēmieni, kā savu psihi saglabāt, nepieļaut stāvokļa pasliktināšanos. Par to vēl nesen neviens nerunāja. Iespējams, tāpēc, ka ārstiem ir izdevīgi izrakstīt antidepresantus un citas zāles, nevis cilvēkiem mācīt, kā no depresīva stāvokļa izvairīties, stiprināt stresa noturību, izmantojot kaut vai tos pašus ārstniecības augus.”

Dakteri augus nepārzina

„Jūs varbūt tas izbrīnīs, bet dakteri ārstniecības augus nepārzina. Studējot mācāmies farmakoloģiju, un tur kaut kas no augu preparātiem ir iekļauts. Bet manā specialitātē bija tikai ķīmiski preparāti. Ārst-niecības augi mani interesē kopš jaunības. Ar grāmatām par dabas līdzekļiem nervu ārstēšanai es Latvijā esmu pionieris. Par šo jomu izdevās atrast vienu amerikāņu un vienu krievu autora grāmatu, bet arī tajās minēti tikai daži augi. Mums ir izsmeļošas grāmatas par augiem, piemēram, Helēnas Rubinas vai Vijas Eniņas grāmata. Mans kursabiedrs Artūrs Tereško ir pieredzējis praktiķis, bet arī viņam ir tikai viena nervu tēja. Psihologi var izrakstīt augu preparātus, bet viņi no tiem baidās, jo tos nepārzina. Arī viņiem domāta mana grāmata. Manā specialitātē zināšanu par ārstniecības augiem ir ļoti maz. Tāpēc sāku rakstīt grāmatu. Nemaz nebiju tik negatīvi noskaņots pret farmācijas firmām, bet manās rokās nonāca Džona Virapena grāmata Blakusparādība – nāve. Tā ir bijušā farmācijas uzņēmuma darbinieka grēksūdze. Šis bizness tomēr ir viens no visienesīgākajiem, un, lai peļņu kāpinātu, ne vienmēr tiek izmantoti ētiski paņēmieni. Es nevēlos iesēt sēklu neuzticībai pret ārstiem – ir jāuzticas, tomēr farmācijas firmas dažādiem līdzekļiem cenšas viņus ietekmēt.Manā pirmajā grāmatā akcents bija uz augiem, otrajā to liku uz psihohigiēnu. Bija ambicioza doma apkopot visu par ārstniecības augiem, ko var izmantot nervu ārstēšanā. Tas izrādījās neiespējami, jo visu augu iedarbība vēl nav izpētīta – katru gadu tiek atklāts kas jauns. Cik no mums zina, ka asinszāle ir labs antidepresants? Vācijā to zina jau 40 gadu. Rubinas grāmatā par to ir viena rindiņa. Mums ir Rīgas farmācijas fabrika, kas ražo augu tinktūras, bet pat tur neražo asinszāles tinktūru. Esmu aicinājis uz diskusiju, bet viņi kategoriski atsakās. Otrais izdevums iznāca rudenī – liels gandarījums, jo tas ir skaists, ar krāsainiem attēliem. Pamatu lielākoties meklēju ār-zemju pētījumos. Jaunajā izdevumā iekļāvu arī garšvielas, ko lietojam virtuvē.”

Ja citādi nevar, jāmaina attieksme

„Psihohigiēnas uzdevums ir palīdzēt izvairīties no psihes veselībai bīstamiem apstākļiem. Bet ne vienmēr stresa situācijas var apiet. Tāpēc nākamais uzdevums ir iemācīties izmantot savus resursus tā, lai pārvarētu tos apstākļus, no kuriem nevar izvairīties. Tas nozīmē – mainīt savu attieksmi. Grāmatā pievienoju lūgšanu, ko izmantoju, strādājot par narkologu. Psihoterapija medikamentu terapijai ļoti labi palīdz. Šī lūgšana ir: „Dievs, dod spēku mainīt to, kas ir manos spēkos! Dod mieru un pacietību samierināties ar to, ko mainīt nespēju! Dod prātu, lai es spētu vienu no otra atšķirt!” Psihohigiēna rūpējas, lai cilvēks garīgo veselību saglabā, bet psihoprofilakse ļauj izvairīties no konkrētām saslimšanām. Iesaku izlasīt Hansa Seljes grāmatu Mana mūža stress, kurā viņš dod noderīgus padomus, piemēram: „Apzinies, ko tu spēj sasniegt, un nedzenies pēc kaut kā vairāk!” Labs ieteikums mūs-dienu pasaulē, kurā jauniem cilvēkiem tiek potēts, ka jāsasniedz vairāk, jānodarbojas ar biznesu, jāgūst panākumi un ka tas, kurš visu laiku pēc kaut kā netiecas, ir lūzeris (zaudētājs – aut.).”

Turēties stresam pretī

„Ir vidējais līmenis organisma pretestībai pret stresu, ko parasti izraisa negatīvs pārdzīvojums. Sākumā pretestība pazeminās, bet cilvēks saņemas, pretestība atkal pieaug, parādās enerģija, un nepatīkamā situācija tiek atrisināta. Ja nepatīkamās situācijas viena otrai uzslāņojas, tas noved pie izsīkuma un nespējas turēties pretī. Pastāvīgs stress ar laiku raisa slimības. Sieviete, kurai mājās vīrs dzērājs, hronisku stresu jūt visu laiku.

Atsevišķa saruna ir par to stresu, kas rodas no iedomātas nākotnes. Izrādās, ka smadzenes īsti neatšķir iedomātu situāciju no reālas. Tāpēc kā stresa rosinātājs bieži darbojas arī tas, ko cilvēks sadomājies, bet kas reāli varbūt nenotiks. Mēs satraucamies, atceroties pagātni, domājot par nezināmo nākotni, vēl uzslāņojas tagadnes pārdzīvojumi. Bioķīmiski tas izpaužas ar hormonu izdalīšanos, adrenalīnu, paaugstinātu asinsspiedienu un glikozes līmeni, savilktiem muskuļiem, osteohondrozi, augstāku skābes saturu kuņģī. Hronisks stress veicina daudzas slimības. Var palīdzēt ārstniecības augi un citas metodes. Savulaik Kuldīgā viens no pirmajiem sāku veidot autogēnā treniņa grupas: kā pareizi elpot, lai nomierinātos, kā atslābināt seju un plaukstas.”

Stimulējošu ir maz

„Lietojot augus, blakņu ir daudz mazāk. Ir mazāk kontrindikāciju, kad šos preparātus nevar lietot. Iedarbība ir maigāka, un vielas organismā neuzkrājas. Protams, augu preparāti jālieto pareizi. Parasti tos dzer pusstundu pirms ēšanas tukšā dūšā. Ir tādi, kas kairina kuņģi, un tos lieto pēc ēšanas. Ilgstoši nevajag lietot nevienu augu – pamatkurss ir no viena līdz pusotram mēnesim. Psihiatrijā lieto diezgan daudz nomierinošu augu, bet maz – stimulējošu. Tādi ir vajadzīgi, ja cilvēks noguris, bet jāsaglabā modrība, jāstrādā naktī un nedrīkst gulēt. Visi stimulējošie līdzekļi, kas tiek sintezēti, agri vai vēlu nonāk narkotisko vielu sarakstā, piemēram, amfetamīni. Kādreiz tos plaši lietoja sportisti, bet nu tie aizliegti. Liela daļa šo augu nāca no Sibīrijas vai Tālajiem Austrumiem, bet piegāde ir pārtraukta. Stimulējošo preparātu piemēri ir žeņšeņa, eleiterokoka, rodiolas tinktūra. Latvijā nav augu ar tik spēcīgu iedarbību, bet grāmatā minēti vējmietiņš, naudulis un zvērene.”

„Esiet kā saules pulkstenis un skaitiet tikai labās dienas!” aicina ārsts un rakstnieks, agrākais kuldīdznieks Guntis Kalnietis.

Kā pagatavot

„Ja ir vēlme ārstniecības augus audzēt un gatavot preparātus, es ieteiktu Rubinas un Eniņas grāmatas, jo tās ir zinātniski pa-matotas, bet par drogu sagatavo-šanu var izlasīt daudzās un atrast, kā gatavot aukstos uzlējumus, novārījumus, tējas un tinktūras. Aukstos gatavo no tiem augiem, kuri ir bagāti ar ēteriskajām eļļām: melisas, raudenes. Lieto tāpat kā karstos uzlējumus vai tējas. Karstos atstāj atdzist 45 minūtes, novārījumus – desmit minūtes. Ļoti ērts ir karsts uzlējums termosā: vienu divas ēdamkarotes drogu aplej ar divām glāzēm karsta ūdens. Nākamajā dienā viss jāizlieto trīs reizēs pa pusglāzei pusstundu pirms ēšanas. Marija Trēbena, austriešu dziedniece un zāļu sieva, iesaka ar verdošu ūdeni apliet tējkaroti svaigu auga lapu. Svaigās ir vairāk aktīvo vielu. Ļoti labi ir augu pulveri, bet nedrīkst aizrauties, jo pulveris ir koncentrēts un jāskatās, kādi augi tiek lietoti.”

Asinszāle pret depresiju

„Es negrasos visas slimības ārstēt ar augiem, jo psihiatrijā daudzas kaites ir nopietnas un prasa medikamentus. Augi der stresa izraisītam, vieglākam stāvoklim, kad cilvēks sūdzas nevis par stresu vai nervozitāti, bet sirdsdarbības traucējumiem, kuņģa saslimšanu. Vismaz 25% pacientu pie ārstiem iet tieši ar psihosomatiskajiem simptomiem, kuru cēlonis ir stress. Depresijas ārstēšanai grāmatā ir īpaša nodaļa ar augu sarakstu: asinszāle, kalīzija jeb zelta stīga, gurķumētra, kaķumētra, pērkonene. Ne vienmēr slikts garastāvoklis ir depresija. Zinām, ka ir pesimisti un optimisti. Tas ir personības pamats, kas nosaka uztveri. Depresijai ir īpaši simptomi. Pierādīts, ka arī kumelīte ir augs pret depresiju. Asinszāle ir ļoti labs antidepresants. Viens no mītiem: šo tēju nedrīkstot dzert tie, kuri dzer antidepresantus. Izrādās, ka ir otrādi – dzerot asinszāli, vajag mazāku devu medikamentu. Bet jāizvērtē katra situācija. Bērnu, pusaudžu un veco ļaužu problēmām var izman-tot zāļu uzlējumus. Zīdainītim var baldriānu ielikt spilventiņā un nolikt bērniņam blakus.”
* Higiēnas nozare, kas pēta, kā novērst psihiskas slimības

Ķiploku tinktūra – imunitātei sevišķi pēc ziemas. 200 g sasmalcinātu ķiploku aplej ar 300 ml degvīna, 14 diennaktis tur tumšā vietā, palaikam saskalojot. Lieto pa 20–30 pilieniem ar pienu trīs reizes dienā.

Spirta uzlējumiem labākais ir 70 grādu spirts, bet var lietot arī parastu degvīnu. 100 g drogu, 500 ml degvīna, divas nedēļas jātur siltā, tumšā vietā, palaikam apmaisot, pēc tam filtrē. Tinktūru var uzglabāt gadiem.