09:00 - 24.07.2023
Šīs vasaras laikapstākļi – sausais maijs un arī jūnijs ar maz nokrišņiem – nepavisam nav bijuši labvēlīgi zāles augšanai. Taču tā vajadzīga, lai ziemā lopkopji varētu dzīvniekus pabarot ar sienu. Kāda ir situācija jūsu saimniecībā – vai gaidāmajai ziemai siena pietiks?
Rullis zelta vērtē
1. Kristīne Ziemele, saimniecības vadītāja lauku sētā un minizoodārzā Zemturi Laidu pagastā:
– Šogad sienu sagādāt ļoti grūti. No septiņiem hektāriem savācām 15 ruļļu siena – parasti minimums bija ap 50, labā laikā ap 90. Tās ir šīs vasaras sausuma sekas. Atrast kādu, kas sienu pārdod, arī ir grūti: lielākoties cilvēki grib nopirkt, un gandrīz neviens nepārdod. Es ar attālākiem kaimiņiem, kuri audzē zirgus un kuriem ir meža pļavas, esmu vienojusies, ka varēšu sienu dabūt no viņiem. Ļoti ceru, ka tā būs.
Mums ir diezgan liels kazu un aitu pulks, ir poniji, zirgi, alpakas, un siens vajadzīgs arī sīkdzīvniekiem, piemēram, dzeloņcūkām, trušiem, nutrijām. Lielākā daļa mūsu dzīvnieku ir zālēdāji. Šoziem plānoju katram izsniegt siena normu – nevarēsim nolikt priekšā kaudzi un ļaut ēst, cik grib. Ziemai vajag kā minimums 70–80 siena ruļļu.
Tik švaki mūsu saimniecībā ar sienu nekad agrāk nav bijis – tā ir pirmo gadu. Tā kā par pļaušanu, grābšanu un rullēšanu maksājam un cena tiek rēķināta par hektāriem, šogad viena ruļļa sagatavošana izmaksāja 48 eiro. Varu teikt, ka šogad siens ir teju zelta vērtībā. Pagājušajā gadā rulli varēja nopirkt par desmit eiro. Ja piedāvāja par 15 eiro, tas jau šķita dārgi.
Siena ir maz
2. Pēteris Gobzemis, Snēpeles strausu un kazu fermas Nornieki īpašnieks:
– Mums ir tieši puse no tā siena daudzuma, kāds bija pagājušajā gadā. Neizskatās, ka tur, kur jau nopļauts, zāle varētu labi ataugt. Mums varbūt nav vissliktākā situācija, ja salīdzina ar citiem, taču siena ir maz. Daļēji tas jau ir iegādāts. Jāsaka, ka ar šo daudzumu, kas mums ir un ko vēl piepļausim, tam kazu skaitam, kāds būs ziemā, visticamāk, pietiks. Taisāmies kazu skaitu samazināt, taču ne siena trūkuma dēļ. Vienkārši tā jau bijām plānojuši.
Cer vajadzīgo sagādāt
3. Leons Eglītis, Gudenieku zemnieku saimniecības Aploki īpašnieks:
– Audzēju gaļas liellopus, un ziemai vajag sagādāt apmēram 60 tonnu siena. Manā saimniecībā situācija nav spīdoša, taču pieļauju, ka pavisam traki nebūs un nepieciešamo savāksim. No nopļautajiem laukiem siens ir apmēram uz pusi mazāk nekā citus gadus. Man ir viena 20 hektāru liela pļava, kas parasti tiek noganīta un tikai daļēji nopļauta. Ja šogad to nopļautu pilnībā, varētu pietikt. Problēma tikai tāda, ka tā ir ļoti nelīdzena, tāpēc grūti pļaut. Daļēji jau esmu sienu no tās savācis, taču plānoju pļaut vēl.
Kopumā platība saimniecībai ir liela, un ceru, ka varēsim pļaut arī atālu – jauno zāli, kas būs izaugusi nopļautās vietā. Ja ar to visu nepietiks, tad var nedaudz samazināt lopu skaitu. Sienu diez vai pirkšu. Man ir arī vecas govis, kurām ir 13–14 gadu un kuras būs jālikvidē. Tagad ganāmpulkā ir kādas 25 govis un teles, vēl arī teļi.
„Galā tiksim”
4. Ilonda Reita, Snēpeles pagasta zemnieku saimniecības Luniņi īpašniece:
– Mums ir 19 zirgu, un tas ir diezgan daudz. Siens jāsagādā, taču ar to ir švaki. Šovasar ievāktais daudzums ir vismaz uz pusi mazāks. Tikai tagad zāle kaut cik saaugusi – pavasarī viss bija ļoti sauss. Redzēsim, kā būs vasaras otrajā pusē, ceram, ka atāls būs labāks. Patlaban neplānojam sienu iegādāties no citiem – vēl ceram, ka izdosies savākt pašiem. Taču, ja neiznāks, tad, protams, būs jāpērk. Līdzīga situācija ar siena trūkumu, cik atceros, bija 2018. gadā, kad arī bija ļoti sausi, lietus nebija lijis gandrīz divus mēnešus. Tad uz Latviju pirkt sienu brauca arī cilvēki no Lietuvas, Polijas un Zviedrijas, un nevarēja dabūt, jo viss bija izpirkts. Atceros, ka toreiz mums ganībās zāle bija nevis zaļa, bet gan brūna, un vasarā zirgiem devām ēst sienu. Šogad tik traki nav, tomēr sienu dodam arī tagad, jo zāle aug slikti. 2018. gadā, neskatoties uz sausumu, izdevās nepieciešamo siena daudzumu nopļaut un savākt, ceram, ka izdosies arī šīs vasaras laikā. Kaut kā jau galā tiksim.
Kāda ir situācija lauksaimniecībā – vai gaidāmajai ziemai siena pietiks?