Pirmdiena, 23. decembris
Vārda dienas: Viktorija,  Balva

Smilšu alas turpina priecēt un attīstās

Raksta autors: Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, Ineses Štofregenas arhīva un autora foto

08:00 - 15.07.2023

Smilsalas 2

Rumbas pagasta Riežupes smilšu alās jau desmit gadus saimnieko Inese Štofregena. Teritorija, gadiem paejot, ir attīstījusies. Labiekārtots gan dabas parks, gan pieeja alām. Ekskursijas pa tām vada trīs gidi.

Cītīgi strādā

Riežupes smilšu alu īpašniece I.Štofregena stāsta: „No februāra esam no ozolkoka atjaunojuši kāpnes, solus un tiltiņu. Kokmateriālus dabūju tepat mežā. Kā saka, dzīvē viens nav arājs. Es kā sieviete varu visu ko darīt un domāt, bet jāatzīst, ka bez vīriešiem iztikt nevar. Dabūju atļauju koku zāģēšanai. Ieraudzījām jauku ozolu, un znots kā reizi bija nopircis gateri. Lieliski viss sakārtojās. Dalījos ar savām idejām. Znots visu sazāģēja, bet īpaši vēlos uzteikt savu dzīvesbiedru Arni Uldriķi, viņš ļoti smagi strādāja un man palīdzēja. Iepriekšējos gadus atjaunojām ieeju alās. Dabas stihija diemžēl nobrucināja nost ieejai priekšu. Par laimi, neskarot alu iekšieni. Ir ieguldīts ļoti daudz darba. Un nav runa par darbu vien, bet arī par finansēm. Es ļoti centos atturēties no kredītu ņemšanas. Ziema ir ļoti gara. Arī kovids iztraucēja biznesa darbību. Neskatoties uz to, mēs nekur nepazudām! Cītīgi strādājām un naudu, kas nāca iekšā, novirzījām biznesa attīstībai. Esmu tāds cilvēks, kas nenopērk piecus televizorus un trīs mašīnas, bet pieņemu tūristus no visām pasaules malām. Šodien bija viesi no Amerikas, Austrālijas un, protams, Kuldīgas. Mēs, Kuldīga, varētu lepoties ar to, no cik dažādām vietām mums ir ciemiņi. Visu laiku tik darbojamies, lai gan šobrīd lietus iztraucēja zāles pļaušanu, bet neko nevar darīt.

Līdz Pilsētas svētkiem viss būs kārtībā – nopļauts un sakārtots! Pilsētas svētkos cilvēku plūsma mainās atkarībā no tā, kad un kurā vietā notiek pasākumi. Pati arī finansēju dažus no tiem – Alekšupītes skrējienu un karnevālu. Žēl, ka šogad nav gājiena, – mums tas ļoti patīk! Gan jau cilvēki vēl atceras, ka mēs gājienā sevi prezentējām ļoti interesanti. Man ir tā: ja kaut ko daru, tad līdz galam, bet, ja ne, tad nedaru vispār! Te darbi ir katru dienu. Man patīk arī puķes, bet diemžēl šogad to nav daudz, jo tās meža zvēri apēd. Tas ir nepatīkami, bet esam mežā un žogu visam apvilkt nevaram.

Šeit 20 hektāri ir dabas parks. Man ir plāns tajā sastādīt kārtīgu rožu dārzu. Neliels aplītis jau ir iekopts, bet nesen meža zvēri to izbradāja. Iesāku ar desmit rozēm, skatīšos, kā būs tālāk.”

Par smilšu alām

Riežupes smilšu alu kopējais garums ir apmēram divi kilometri. Pašlaik apskatāmi 460 metri pazemes eju, kas veido labirintus. Alas ir raktas trīs paaudžu laikā, to izveidotais labirints ir cilvēku roku darbs. Alas ir privātīpašums, kas pārgājis no paaudzes paaudzē. Īpašniece un mantiniece trešajā paaudzē bija Gefija Štofregena, bet no 2013. gada tā ir viņas meita Inese Štofregena. Smilšu alu baltās smiltis tika izmantotas stikla ražošanai Iļģuciemā. Alās cauru gadu valda nemainīga gaisa temperatūra: +8 grādi. Ziemās alās mitinās astoņu sugu sikspārņi, kuri, neviena netraucēti, pārziemo, lai pavasarī dotos prom un ļautu tūristiem atkal apmeklēt alu labirintus. Alu smiltis cilvēki izmanto ārstnieciskos nolūkos, lai sildītu ar tām sāpīgās vietas, jo tās sevī ir uzņēmušas jūras sāļu labumus. Astoņu metru dziļumā zem zemes alās atrodas arī mīlestības zāle, tā ir iecienīta vieta jaunlaulātajiem. Ziedi, ko viņi atstāj alu smiltīs, saglabājas bez ūdens mēnešiem ilgi.

Par Gefiju Štofregenu

„Mana mamma ir celmlauzis! Viņa ir smilšu alu īpašniece trešajā paaudzē. Kad viņa bija maza meitene, viņas vectēvs, kas bija pirmajā paaudzē, viņai norakstīja šo zemes gabalu ar visām alām. Mammai bija testaments, un 1992. gadā alas dabūjām atpakaļ savā īpašumā. Te nekā nebija – viss bija aizaudzis. Interesanti, ka padomju laikos jaunībā te skrējām. Komunisma laikā nevarēju teikt, ka šīs ir manas alas,” stāsta Inese Štofregena.

Atbildēt