Kādi ir meža ugunsgrēku cēloņi, un ko darīt, lai nelaime nenotiktu?

Šogad reģistrēti un dzēsti jau 312 meža ugunsgrēki. Izdegusī platība – 488 ha, no tiem ap 50 ha jaunaudžu un 344 ha īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

____________________________

Galvenais iemesls – cilvēku rīcība

Zigmunds Jaunķiķis, Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks, speciālists meža ugunsapsardzības jautājumos:
– Sausā laika dēļ būtiski audzis meža ugunsgrēku skaits un izdegusī platība. No 1. maija valstī noteikts ugunsnedrošais laiks. Tas prasa ievērot būtiskus drošības noteikumus, tostarp aizliegumu nomest degošus vai gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus neatļautās vietās, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem. Aicinām iedzīvotājus izvairīties izmantot mežā uguni, jo neuzmanība, citāda darbība, bezdarbība vai ļaunprātība joprojām ir galvenais degšanas iemesls, vidēji 90%.
Valsts meža dienests nodrošina ugunsapsardzību visos mežos. Mūsu rīcībā ir 40 jaudīgas, specializētas ugunsdzēsības autocisternas, kas izvietotas meža ugunsdzēsības stacijās visā Latvijā. Liesmas dzēš kvalificēti darbinieki, izmantojot arī īpašus apvidus auto ar dzēšanas iekārtām, kvadriciklus, dronus. Lai ugunsgrēku operatīvi atklātu, no ugunsdzēsības torņiem mežus uzrauga gan dežuranti, gan videonovērošanas kameras. Dzēšana notiek ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tādēļ, pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112.

____________________________

Sekas var būt smagas

Edgars Bružāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kuldīgas daļas komandieris:
– Šogad dienests dzēsis jau 250 meža ugunsgrēkus. Ilgu laiku Latvijā turas augsta gaisa temperatūra, faktiski nav bijis nokrišņu, tāpēc vide ir ļoti sausa, un pat mazākā dzirkstele var izraisīt ugunsgrēku. Aicinām visus mežā būt ārkārtīgi uzmanīgiem! Tāda ugunsgrēka dzēšana ir ilgstošs un smags darbs, kas nereti prasa plašu personāla un tehnikas iesaisti. Katru dienu vairākās Latvijas vietās kolēģi dzēš meža ugunsgrēkus, un tas nozīmē, ka iespēja operatīvi reaģēt uz tādiem izsaukumiem, kuros apdraudēta cilvēka dzīvība, var būt ierobežota. Aicinām apzināties: ja neuzmanīgas rīcības dēļ mūsu apkaimes mežos izcelsies ugunsgrēks, dzēšanā ilgstoši var būt iesaistīti Kuldīgas, Alsungas vai Skrundas ugunsdzēsēji. Savukārt uz citiem izsaukumiem jau reaģēs tālāku struktūrvienību darbinieki, tātad vairāk laika paies ceļā, un ilgāk būs jāgaida notikuma vietā. Cilvēku bezatbildībai un neuzmanībai var būt ļoti smagas sekas.

____________________________

Jābūt ļoti uzmanīgiem

Aigars Grīnbergs, Kurzemes meža īpašnieku apvienības valdes loceklis:
– Par laimi, tajos mežos, kas pieder mūsu apvienības biedriem, neviens ugunsgrēks nav bijis. Taču uguns jau nešķiro pēc īpašuma robežām. Ja liesmas izceļas, tās var nopostīt gan paša, gan kaimiņa, gan valsts un pašvaldības mežu. Ja blakus mežam vai mežā kāds ar uguni rīkojas neuzmanīgi, tas var novest pie ļoti bīstamas, neprognozējamas un nekontrolējamas situācijas, un tas var skart jebkuru meža īpašnieku.
Es gribu ieteikt ikvienam tagad, šajā sausuma periodā, ļoti pārdomāt, vai meža tuvumā kurināt jebkādu ugunskuru, uz grila cept desiņas vai ko citu. Tas pats attiecas uz cigarešu izsmēķu izmešanu. Šis ir bīstams laiks. Cilvēkiem varbūt šķiet, ka mežā aug zāle un nav tik sausi kā piejūras kāpās, taču vēja ietekmē uguns jebkurā gadījumā var izplatīties ļoti ātri. Arī zaļa zāle reizēm degšanu veicina. Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem.