Ne veikala, ne skolas

Tajā Vasarsvētku dienā, kad pie Īvandes baznīcas tika iestādīts Glika ozols, tur piestāja divstāvu autobuss ar ekskursantu grupu no Rīgas. Neskaitīju, bet varēja būt ap pussimt cilvēku, daļa pievienojās īpašā kociņa svētīšanai un vēlāk arī dievkalpojumam.
Kāda rīdziniece pienāca klāt un jautāja, kur te atrodams veikals. Atbildēju, ka tāda šeit nav. Viņa bija pārsteigta: „Kā – nav? Ko tad jūs ēdat, no kā pārtiekat?” Nestāstīju, ka neesmu vietējā, bet arī nedomāju, ka īvandnieki dzīvotu badā kopš tā laika, kad veikalu aizslēdza. Pilsētniece, kura visu mūžu dzīvojusi Rīgā, kur lielāka vai mazāka tirdzniecības vieta ir teju uz katra ielas stūra, to varētu nesaprast. Ja arī nav gluži pie mājas, tad var iekāpt sabiedriskajā transportā un pabraukt gabaliņu tālāk. Tāpat nestāstīju, ka autobuss šeit kursē tikai dažas reizes dienā un reisi galvenokārt pakļauti tam, lai skolēni tiktu uz skolu, jo arī tās šajā pagastā sen vairs nav. Bet tas rīdzinieci diez vai tā izbrīnītu.
Par veikalu slēgšanu nerunā tik skaļi un daudz, cik par skolu tīkla optimizāciju. Tirdzniecība ir bizness tāpat kā dārzeņu audzēšana un maizes cepšana vairumā. Ja uzņēmējam kādā vietā tas nav izdevīgi, ne vietvara, ne Saeima nevar piespiest to darīt.
Par mācību iestādēm gan valdība var lemt. Izglītības un zinātnes ministrija beidzot Ministru kabinetā iesniegusi kritērijus, kā to tīklu sakārtot tā, lai visiem bērniem ir līdzvērtīga iespēja saņemt labu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Galvenais šajā formulā ir skolēnu skaits klasē. Matemātiski iznāk, ka būs jāslēdz ap simt skolu, kurās mācās bērni no 7. līdz 12. klasei. Protams, lielākā daļa bēdīgajam liktenim pakļauto atrodas ārpus Rīgas. Reformas rezultātā no 175 šī posma izglītības iestādēm novados paliktu 85 (mazāk nekā puse!), bet galvaspilsētā no pašreizējām 63 skolām domāts likvidēt sešas. Arī sākumskolā noteikts, ka klasē jābūt vismaz desmit bērniem, bet par tām varēs lemt pašvaldības. Ja tik daudz neiznāks, bet vietvaras deputātiem būs labs prāts, tad skolas uzturēšanai vajadzīgo naudu tie sameklēs novada maciņā, lai jaunajai paaudzei nebūtu rīta agrumā jābrien uz autobusa pieturu un stundām jāmēro ceļš līdz tuvākajam zinību namam.
Vēl gan nevajadzētu satraukties, jo valdība ministrijai devusi laiku līdz augustam tos skaitļus kārtīgi izsvērt.