Šodien aprit gads, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā

Kāds šis gads bijis, un kāda ir situācija Ukrainā pašreiz?

________________________

Iespēja gaišākai nākotnei

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors:
– Šis gads noteikti ieies vēsturē kā viens no Eiropas vēstures pagrieziena punktiem. Tas, kādā veidā šis karš notiek, kas bijis un nav bijis iespējams šī kara laikā, tas savā ziņā noteiks Eiropas tālāko trajektoriju, kā dzīvosim gan mūsu reģionā, gan visā Eiropā. Tas, ka Kijiva nekrita un Putina plāni nerealizējās tādā formā, kā viņš bija iecerējis, savā ziņā mums, Eiropai, un, protams, arī pašai Ukrainai deva iespēju tādai gaišākai nākotnei. Tas pagrieziens gan vēl nav pilnībā pabeigts.
Pašreizējā situācija ir sarežģīta, bet tas ir jau pēc tam, kad mēs esam pieraduši pie Ukrainas uzvarām. Gan Harkivas, gan Kijivas, gan Hersonas apgabalā šobrīd Krievija ir atguvusi iniciatīvu. Kaujas ir ļoti sarežģītas un asiņainas, bet nedomāju, ka Krievijai vairs ir iespēja šajā karā uzvarēt. Uzbrukuma vilnis, par ko daudzi runājuši, jau ir sācies, ja skatāmies austrumu fronti visā Donbasa līnijā. Taču nedomāju, ka tas dos iespēju Krievijai gūt stratēģiskus panākumus.
Pēc tam, kad ukraiņi šo uzbrukuma vilni būs izturējuši, paredzu, ka sāksies Ukrainas pretuzbrukums. Viņu spēja to realizēt lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi rietumi varēs viņus atbalstīt ar ekipējumu un munīciju. Ja nepieciešamais būs, tad pēc tam, kad Krievijas uzbrukuma vilnis norimsies, Ukrainas ofensīva būs diezgan veiksmīga.

________________________

Laiks strādā ukraiņu labā

Raimonds Graube, aizsardzības ministra padomnieks militārajos jautājumos, atvaļināts ģenerālleitnants:
– Tā ir milzīga traģēdija Ukrainai un ukraiņu tautai, kā arī visai demokrātiskajai pasaulei un tiem, kuriem rūp cilvēka dzīvība. Lai kādas prognozes mēs izteiktu tuvākajā nākotnē, šis gads ir Ukrainas uzvaras gads. Ja paskatāmies, ar kādu spēku un militāro pārākumu – gan skaitlisko, gan tehnisko – Krievija karu sāka, tas ir tikai brīnums, kā ukraiņu gars, viņu lieliskā komandvadība un Rietumu palīdzība spēj Ukrainas neatkarību nosargāt. Šobrīd viņi rezultātus frontē ir līdzsvarojuši. Lai gan Krievijai neliela iniciatīva ir, tomēr uzskatu, ka ukraiņi situāciju ir stabilizējuši. Ukraina jau ir guvusi uzvaru ar to, ka pretojas pasaules otrajai lielākajai armijai un dara to profesionāli, varonīgi un ar tautas atbalstu.
Krievija ar savu uzbrukumu ir stiprinājusi Rietumu vienotību, Eiropas Savienību un NATO. Caur to Latvija var justies daudz drošāk. Daudzi jautājumi par austrumu flanga aizsardzību ir NATO dienas kārtībā. Austrumu flangā ietilpst Baltijas valstis, Polija, Rumānija un Bulgārija – valstis, kurām ir kontaktlīnija ar Krieviju. Lai arī ar NATO paplašināšanos nelieli sarežģījumi bija, nešaubos, ka Somija un Zviedrija pievienosies. Tas padarīs NATO stiprāku, īpaši mūsu ziemeļaustrumu flangu. Mēs varēsim justies drošāk un vienotāk.
Karš beigsies ar Krievijas zaudējumu. Tā noteikti jau ir zaudējusi diplomātisko un ekonomisko karu. Gan mums, gan Eiropai nav un vairs nebūs resursu atkarības no Krievijas. Eiropas spēja pieņemt lēmumus ir neatkarīga un mazāk ietekmēta no Krievijas – tas ir milzīgs panākums gan mūsu nacionālajām interesēm, gan Rietumu demokrātijai kopumā. Nākotnē NATO vienotība līdzīgus konfliktus noteikti novērsīs.
Pašlaik abas puses ir vienlīdzīgā jeb pata situā-cijā, ja runājam šaha terminoloģijā. Šajos laika apstākļos ar pašreizējo bruņojumu neredzu, ka kāds varētu tuvākajā laikā gūt ievērojamu pārsvaru vai ieguvumus. Turpmākā kara gaita lielā mērā būs atkarīga no Rietumu militārā atbalsta un tehnoloģiju iesaistes. Tas ir skaidri redzams, ka laiks strādā ukraiņu labā. Mēs varam cerēt, ka karš varbūt varētu beigties šajā gadā, bet ir daudz priekšnoteikumu, lai tas tā notiktu.

________________________

Tauta kļūst vienota un stipra

Monta Zaumane, bloga Bastion-s.com radītāja, globālās drošības pētniece:
– Šis gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bijis liels pārbaudījums visai pasaulei un divreiz lielāks Ukrainai. Bet desmitkārtīgs pārbaudījums tas bijis arī Krievijai. Ir pagājis gads, kopš Ukraina pasaulei, tās līderiem un ekspertiem parādīja, ka cīņā pret Kremli tauta kļūst vienota un stipra. Ukraina parādīja, ka ir spējīga cīnīties pret vienu no pasaules lielvarām un otro stiprāko armiju pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja un joprojām parāda Rietumu pasaules drošības restartēšanos, kas liek tādām valstīm kā Latvija novērtēt sabiedrotos un izpildīt savus mājasdarbus, uz karu skatoties nevis vairs kā hipotētisku objektu, bet kā kaut ko reālu, taustāmu, blakusesošu.
Situācija Ukrainā ir skaudra. Tā top arvien skaudrāka katru dienu. Ukrainai vajadzīgs mūsu atbalsts, un tas būs vajadzīgs vēl gadiem uz priekšu, uzbūvējot to atpakaļ pilsētu pēc pilsētas. Mēs nedrīkstam to aizmirst, jo katra diena un mēnesis frontē kļūst arvien grūtāks. Ukrainas resursi ir limitēti, un tikai mazāk nekā puse no Rietumu sūtītā atbalsta Ukrainu ir reāli sasniegusi. Birokrātijas dēļ palīdzība iet lēni, un katra diena maksā cilvēku dzīvību. Lai gan frontes līnija ir samērā stabila, Krievijai tāpat ir nesamērojami, milzīgi cilvēku resursi, un Ukrainas armijas kontekstā tas ir ļoti jūtams, jo tai gan cilvēku, gan artilērijas un tehnikas resursi ir krietni mazāki un tie ik dienu sarūk. Turklāt kara gadadienā varam gaidīt jaunas ofensīvas – zinām, ka Putins ir simbolisma piekritējs. Uzbrukumiem visdrīzāk nebūs stratēģiskas nozīmes – tie būs domāti tikai tam, lai Ukrainai atgādinātu, ka tai jābaidās, un lai ievainotu vairāk civiliedzīvotāju.
Gribu stipri uzsvērt Augstākās Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka ziņojumu: Ukrainai neder mūsu solījumi tai palīdzēt vēl gadiem uz priekšu – Ukrainai maksimālos resursus vajag tagad, jo visspēcīgākā atvairīt Krieviju tā būs tikai šogad. Katra diena, kad palīdzība netiek piegādāta, maksā kāda bērna vai frontes aizstāvja dzīvību. Un ir pagājušas jau 365 dienas.
Ukrainai vēl priekšā tumšs un grūts laiks, bet gribu ļoti cerēt, ka tas nebūs ilgs. Cik ilgs tas būs, ir atkarīgs no mums katra.