Izposta Veckuldīgas pilskalnu

„Sabiedrībai jāapzinās, ka pilskalns ir vērtība, kas jāsargā un jāsaglabā. Tāpēc jāiesaistās, nevis vienaldzīgi jānoskatās,” tā par postījumiem Veckuldīgas pilskalnā saka Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle.

12. februārī pašvaldības policija no iedzīvotājas saņēma ziņu, ka pilskalns esot izbraukāts ar kvadricikliem. Aizbraucot konstatēts, ka tās ir automašīnas pēdas. Visticamāk, vēsturisko objektu izpostījusi apvidus automašīna, kas vairākas reizes braukusi pa valni un riņķojusi pa pļavu, zemi izdangājot un atstājot dziļas rises. Informācija publicēta feisbukā, aculieciniekus aicinot par pārkāpējiem ziņot pašvaldības policijas patruļai pa tālr. 28881288 vai attēlus vai video sūtīt lietotnē WhatsApp.
„Tā vieta ir nomaļa. Pārgalvju un asu izjūtu meklētāju mums netrūkst,” norāda policijas priekšnieks Kaspars Šabāns. Pilskalns tiekot apskatīts regulāri, un tas tiks darīts arī turpmāk. Policisti brauc līdz informācijas stendam, taču līdz pilskalnam iekšā neiet. Reiz stends un barjera aizdedzināti. „Cilvēki piezvana un kaut ko pasaka, bet tas nav apstiprinājies. Vēl jau jāpierāda, vai tas bijis vai ne un kas bijis. Nav tik vienkārši,” atzīst K.Šabāns.
Likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 45. panta 1. daļa nosaka: par transportlīdzekļu pārvietošanos, apstāšanos vai stāvēšanu šādās vietās sods ir brīdinājums vai no 30 līdz 350 eiro. Pērn pašvaldības policija cīnījusies ar kvadriciklistiem, kas izbraukājuši vietu gar Ventu netālu no pilskalna. Arī tur, kur Pārventā reiz atradās estrāde, autovadītāji mēdzot izbraukāt pļavu, no Krasta ielas nobraucot lejā pie Ventas, kur ir dabas liegums. Daudzi brīdināti, bet viens saņēmis sodu.

IZVIETOS SLĒDZAMU BARJERU
Novada muzeja darbiniece Inna Rozentāle pilskalnu apmeklējusi pirms mēneša, un tad tur neesot bijusi ne ceļa zīme, ne akmens ceļa vidū, kas traucētu ar auto iebraukt. Jau tad pamanījusi, ka pilskalns tiek izbraukāts, tomēr neesot bijis tik traki kā tagad. Jau toreiz muzejs informējis būvvaldi. Tagad akmens novietots atpakaļ ceļa vidū, 9. februārī uzlikta arī pilnīgi jauna zīme. Vides speciāliste Dace Jansone atklāj, ka ceļa zīme bija salauzta un sadauzīta – nācies to noņemt un izlikt jaunu. „Pilskalna pļavas bija nodotas apsaimniekošanā zemnieku saimniecībai siena ieguvei. Tai tur bija jātiek, tāpēc arī akmens pabīdīts malā. Tagad esam uzdevuši Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem ierīkot slēdzamu barjeru. Kamēr tās nav, uz ceļa ir akmeņu norobežojumi.” Barjera varētu tikt uzlikta nedēļā vai divās.

TĀ NAV AUTOMOTOTRASE
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ziņu par postījumiem saņēmusi jau 24. janvārī. Arheoloģiskais piemineklis apskatīts 26. janvārī, konstatējot zemes virskārtas bojājumus pilskalna vaļņa daļā, plakumā un pakājē. Pēc ziņas sociālajos medijos par pēdējiem postījumiem pārvalde februārī pilskalnā bijusi atkārtoti un turpat konstatējusi jaunas transporta radītas rises. Kurzemes reģionālā nodaļa uzdevusi pašvaldībai nekavējoties atjaunot laukakmeņu barjeru, slēdzot ceļu iebraukšanai, kā arī ieteikusi, kā arheoloģisko pieminekli uzturēt atbilstoši aizsardzības prasībām. Pārvalde norāda: transporta vadītāja rīcība, iebraucot svešā īpašumā, turklāt izbraukājot kultūras pieminekli, liecina par tiesisko normu ignorēšanu un apzinātu kultūras vērtību nerespektēšanu.
Cilvēkiem jāapzinās, ka apmeklējumiem atvērtā arheoloģiskā pieminekļa teritorija nav izmantojama tādai darbībai, kas to izposta. Tā nav automototrase ar kalniem un ielejām, kur pārbaudīt savas un tehnikas spējas, bet gan gadsimtiem ilgi saglabājusies liecība par Kuldīgas senāko vēsturi un tās iedzīvotājiem. Veckuldīgas pilskalnu aizsargā likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību. Tādēļ svarīgi ievērot būtiskāko: nedrīkst senvietu bojāt un piegružot, kurināt tur ugunskuru, izbraukāt ar transportlīdzekļiem. Arheoloģiskā pieminekļa vietā nedrīkst arī ar metāla detektoriem vai citām ierīcēm meklēt priekšmetus un izcelt tos no zemes.

IZPOSTĪTAIS NAV ATJAUNOJAMS
I.Rozentāle norāda, ka šis ir lielākais kuršu pilskalns un tas saistīts ar pilsētas pirmsākumiem. „Kāpēc izbraukāt ir slikti? Kultūrslānis satur liecības par pilskalna apdzīvotības laiku, un Veckuldīgā tas nav biezs. Šādi postījumi atņem iespēju to pētīt.” Šādos pieminekļos izpostītais nav atjaunojams. Arheologi ne tikai pēta atrastos priekšmetus, bet arī to, kā tie izvietoti, kas atradies blakus, analizē kultūrslāni. I.Rozentāle uzskata, ka par pilskalnu jārunā plašāk, jo tā ir mūsu visu pagātnes daļa. Iespējams, daudzi nav aizdomājušies, cik svarīgi ir to saudzēt. „Vairāk nekā 85 procentos Latvijas teritorijas vienīgās vēstures liecības ir lietiskie avoti, jo rakstība un ikonogrāfiskie avoti jeb attēli nav seni. Lietiskie glabājas muzejos vai to atrašanās vietā – zemē. Ja tā tiek izrakņāta vai citādi postīta, viss aiziet zudībā, un mēs senāko vēsturi izzināt nevaram. Ja kāds redz, ka cits posta, jāziņo kultūras mantojuma pārvaldei vai policijai. Tas attiecas ne tikai uz tiem, kuri izbraukā, bet arī uz mantračiem, kuri tāpat posta kultūras mantojumu.”

VEIDOJUŠI AR KOKA LĀPSTĀM
Veckuldīgas pilskalns atrodas vietā, kur Ventā ietek Krāčupīte. „Šeit ir klasiska upju sateka. Varbūt grava te jau bija pirms tam, bet to tāpat ieraka vēl vairāk, lai varētu uzbērt valni un uztaisīt kalnu, jo patiesībā te bija vienkārši zemes rags starp divām upēm. Tajā laikā to darīja ar koka lāpstām, nevis ar tehniku. Tie bija iespaidīgi zemes darbi. Pilskalns bija administratīvs centrs, un darbos te varēja iesaistīt cilvēkus no apkārtnes. Briesmu gadījumā viņi varēja pilskalnā patverties, jo tur bija visstiprākie koka nocietinājumi,” stāsta I.Rozentāle.
Pilskalns apdzīvots no vēlā dzelzs laikmeta (9.–12. gs.) otrās puses līdz 13. gadsimta sākumam, savukārt senpilsēta, visticamāk, pastāvējusi vēl līdz 1355. gadam, kad tai ierādīta jauna vieta tuvāk 13. gadsimta vidū celtajai vācu ordeņa mūra pilij pie Ventas rumbas.

KURŠU ZEMES BANDAVAS CENTRS
Ziedu laikos apdzīvots ne vien ap 100 x 100 m lielais pilskalna plakums, bet arī blakus izvietotā, hektāru lielā priekšpils un 9,5 ha lielā senpilsēta, tā veidojot nozīmīgu saimniecisko centru. Senatnē Venta kalpojusi kā svarīgs satiksmes ceļš, tādēļ pilskalna pakājē, iespējams, bijusi arī osta. Pētnieku uzmanību pilskalns saistījis vairākus gadsimtus. 1809. gadā to aprakstījis Kuldīgas vēstures pētījuma autors Ernsts Hennings, 19. gadsimta otrajā pusē savos ievērojamajos darbos to pieminējis arī Augusts Bīlenšteins. Pazīstamais pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš Kurzemes pilskalnu uzmērīšanas laikā 1922. gadā Veckuldīgu izraudzījies par „pieturas punktu, no kura skaitīti visu pārējo pilskalnu attālumi un virzieni”. Kopš 1924. gada tas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Veckuldīgas pilskalns tiek uzskatīts par kuršu zemes Bandavas centru Ventas vidustecē.

20. gadsimtā šī senvieta bija populāra kultūras un sporta pasākumu vieta. Tagad tā atrodas valsts aizsardzībā, un uz to ved pastaigu maršruti, interesentus piesaistot gleznainajai vietai, kas vienlaikus ir nozīmīga pagātnes liecība par kuršu materiālo un garīgo kultūru un Kuldīgas pirmsākumiem. 2014. gadā Veckuldīgas pilskalns pasludināts par Gada arheoloģisko pieminekli Latvijā.