No vienas puses atbalsta, no otras ne

Latvijas Sabiedriskais medijs pirms kāda laika atvēra reģionālo studiju Latgalē. Tā ir moderni iekārtota, tajā ir 16 darbinieku plus ārštata autori. Mērķis esot stiprināt sabiedriskā medija klātbūtni, jo Latgalē ir Krievijas un Baltkrievijas informatīvā ietekme un dezinformācijas draudi, kā arī uzraudzīt vietējo varu un atklāt problēmas, kas citādi paliktu neredzamas. Tāds Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) lēmums saistīts arī ar drošību pierobežā.

Taču SEPLP plāno studijas iekārtot arī Liepājā un Valmierā, bet tas raisījis Reģionālo mediju asociācijas neizpratni un iebildumus. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija 24. aprīļa paziņojumā aicina padomi pārskatīt reģionālo studiju plānu, kas medijus novados ietekmē negatīvi. Valmierā un Liepājā jau darbojas profesionāli, pieredzējuši reģionālie mediji, kas ar LSM sekmīgi sadarbojušies. Jauna struktūra prasa ievērojamus resursus, ko varētu izmantot racionālāk, izvairoties no tā, ka ar vietējiem medijiem darbība pārklājas.

Kā teikts LŽA paziņojumā: „Sabiedriskais medijs nepiedalās reklāmas tirgū un tiek finansēts no valsts budžeta, tādēļ tā klātbūtne vienā informācijas telpā ar reģionālajiem medijiem rada nevienlīdzīgu situāciju. Sabiedriskais medijs nepiedalās klasiskā konkurencē, tomēr tas piesaista auditoriju un vietējos profesionāļus, neuzņemoties tādus pašus ekonomiskos riskus kā vietējie mediji. Tas vājina reģionālos medijus, jo tie nespēj konkurēt ar struktūru, kam ir garantēts finansējums.”

Turklāt tas nesaskan ar Nacionālās drošības koncepciju, kas valsts pārvaldei uzdod stratēģiskajā komunikācijā vienoti strādāt ar mērķauditorijām vispirms problemātiskajos pierobežas reģionos.

Šis ir kārtējais gadījums, kad ministriju un citu organizāciju lēmumi ir viens otram pretrunā. Kultūras ministrijas izstrādātajās mediju pamatnostādnēs uzsvērts atbalsts reģionālajiem medijiem, tostarp ceļā uz digitalizāciju un multimediālu saturu, un šim mērķim arī paredzēts atbalsts no Eiropas savienības Atveseļošanas fonda. Bet nu iznāk, ka ar vienu roku atbalsta, bet ar otru rada sarežģījumus, auditoriju atņemot un profesionāļus pārvilinot uz daudz labāk atalgotām darbavietām. To atņem mazajam biznesam, kuram katrs cents jānopelna pašam, kam problēmas jau ilgstoši radījušas pašvaldības ar saviem informatīvajiem izdevumiem un ko vārdos valsts atbalsta, bet praksē ne, šajā gadījumā par mūsu visu nodokļu maksātāju naudu grasoties uzturēt konkurējošu mediju.

Esmu par sadarbību ar Latvijas Sabiedrisko mediju, kas, starp citu, jau ir izveidojusies un varētu dažādoties, un kā LŽA biedre tās aicinājumu pilnībā atbalstu.