Valsts drošībā un ārpolitikas kursā – nemainību

Valsts prezidents EDGARS RINKĒVIČS tradicionālo tikšanos ar reģionālo mediju vadītājiem Rīgas pilī sāka ar vārdiem: „Šis ir vēlēšanu gads. Noteikti redzēsiet diezgan daudzas un plašas politiķu aktivitātes katrs savā novadā, pilsētā, reģionā.” Taču par valsts lielajām prioritātēm prezidents atzina, ka tēma ir ikdienišķa un neko jaunu nevar pateikt, proti, tuvākajos gados viss būs saistīts ar valsts ārējo un iekšējo drošību.

IEKŠĒJĀ UN ĀRĒJĀ DROŠĪBA – PRIORITĀTES

„Esam nonākuši pie tā, ka aizsardzībai mums ir gandrīz pieci procenti no iekšzemes kopprodukta. Un esam labi tikuši uz priekšu ar austrumu robežas apsardzības iekārtošanu.

Žogs nekad nav bijis panaceja, kas atrisinātu visas problēmas, bet, no Robežsardzes un policijas viedokļa raugoties, tas aizkavē potenciālos robežu pārkāpējus un tos, kuri tiek izmantoti hibrīdkarā.

Tagad pie žoga tiek ierīkoti sensori un videoiekārtas, un, domāju, šajā gadā redzēsim, ka šī sadaļa būs pabeigta.

Bet tā otra, pie kuras darbs ir tikai sākts, ir tā sauktā pretmobilitāte jeb austrumu robežas faktiskā nocietināšana kopā ar Lietuvu, Igauniju un pārējām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tur darbi tikai uzņem apgriezienus. Prieks, ka ir pieņemts Pretmobilitātes likums, bet es arī zinu, ka sevišķi tajos novados, kas robežojas ar Krieviju un ar Baltkrieviju, ir daudz jautājumu, un tur mēs ar aizsardzības resoru diezgan daudz darbojamies. Būtisks ir Sēlijas poligons, jo tas saistīts ar Valsts aizsardzības dienesta attīstību.”

Prezidents atsaucās uz nesenu televīzijas sižetu par mūsu jauniešu veselības stāvokli, sakot, ka nekā diži iepriecinoša nav, bet tā esot realitāte, kas cieši saistīta ar veselības aprūpi, izglītības programmām un sportiskajām nodarbēm. „Bet dienests iet uz priekšu,” viņš piebilda.

Otra svarīga lieta ir civilā aizsardzība (CA). Pēc pāris mēnešiem būs gads, kopš sākušas strādāt jaunās pašvaldības, un aina esot ļoti dažāda. Vienas gaida, ka visu pateiks no Rīgas, citas darbojas proaktīvi un pievērš šai jomai uzmanību. CA sistēmā tieši pašvaldība ir galvenā, kas nodrošina pamata funkcijas, uzsvēra E.Rinkēvičs.

PAR PIELAIDI VALSTS NOSLĒPUMAM

Lai gan savulaik par pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, vietniekiem, izpilddirektoriem un to vietniekiem bijis daudz ažiotāžas, pamatā šis darbs nu beidzies. „Primārais ir pārliecināties par katras personas spēju strādāt un valsts noslēpumu saglabāt, bet visas tās politiskās ambīcijas, ažiotāžas un visu veidu apgalvojumi lai paliek gan centrālās varas, gan vietvaras politiķu ziņā. Par dažādām interpretācijām mazliet esmu bijis izbrīnīts, jo likuma normas grozīja pēc manas iniciatīvas. Bet pamatā process bijis veiksmīgs.

Es no Valsts drošības dienesta regulāri saņemu informāciju, kādā veidā cilvēki tiek pārbaudīti. Tas ir tiesisks process, jo šaubu gadījumā arī drošības iestādes, sevišķi Valsts drošības dienests, tomēr rēķinās ar to, ka lēmumi būs jāpamato un jāaizstāv tiesā. Tādēļ pielaide ir gan uz pieciem gadiem, gan diviem, gan uz vienu.

Vēl viena ļoti interesanta lieta ir tā, ka pašai personai ir zināms, par ko pielaide netiek iedota. Pati persona var, ja vēlas, publiski to skaidrot.

Bet nu jāsaka – cik es skatos, tad ne visi aspekti, ne visi faktori no pašas personas viedokļa sabiedrībai tiek izstāstīti. Ko es gan gribētu redzēt un par ko runāšu nākamajās sarunās ar Valsts drošības dienestu – ir jāmeklē kāda pieeja, lai tomēr mazliet vairāk, cik nu likums un drošības iestādes specifika ļauj, varētu sabiedrībai situāciju ar pielaidi skaidrot.”

KRIEVIJAS NEGRASĀS PIEKĀPTIES NE PAR CENTIMETRU

Tā kā tikāmies dienu pirms ceturtās gadadienas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, prezidents atzina, ka gan pēc Minhenes drošības konferences, gan Pasaules ekonomikas foruma Davosā, gan sarunām ar ukraiņu kolēģiem ir diezgan pesimistisks par šo gadu. „Jānotiek brīnumam, lai tuvāko mēnešu laikā miera procesā redzētu progresu. Ja kļūdīšos, būšu priecīgs to atzīt. Bet pat tad, ja vienošanās tiek noslēgta, lielais jautājums ir par to, kā tā tiks pildīta – kā puses, sevišķi Krievija, to ievēros. Bet pagaidām neredzam Krievijas vēlmi piekāpties pat ne par centimetru. Tomēr process notiek.

No Latvijas viedokļa skaidri esam definējuši, ko vēlamies. Tas joprojām ir visos veidos gan NATO, gan Eiropas Savienībai divpusēji turpināt atbalstīt Ukrainu, turpināt spiedienu pret Krieviju, Baltkrieviju un, protams, stiprināt pašiem savu aizsardzību. No ārpolitiskā viedokļa tas nemaz nav tik vienkārši.

Es domāju, ka pamatmotīvs Latvijai ir tikai viens: draugu mums nevar būt par daudz.

Nevaram riskēt ne ar vienu. Mums nav vienkāršas situācijas ne reģionāli, ne Eiropā, ne arī ar mūsu aizokeāna partneriem ASV un Kanādu. Bet mūsu kurss ir strādāt tā, lai mēs nebūtu kaut kā iesaistīti saišu vājināšanā, drīzāk lai mēs saites stiprinātu. Tā arī darbosimies.”

VĒLĒŠANU GADĀ JĀJAUTĀ KONKRĒTI

„Attiecībā uz vēlēšanām, lai kāda būtu vēlme iesaistīt Valsts prezidenta institūciju, saglabāsim absolūtu neitralitāti saskaņā ar Satversmē paredzēto,” uzsvēra E.Rinkēvičs. „Katru uzsaukumu, deklarāciju un politisko iniciatīvu es negrasos komentēt – negrasos jaukties sīkos politiskos kašķos. Bet, ja kādi likumi nonāk man uz galda, tad tie arī tiek vērtēti.”

Prezidents uzsvēra, ka vēlēšanu kampaņā no visiem politiskajiem spēkiem – gan Saeimā, gan ārpus Saeimas esošajiem, kuri gribētu tur tikt, – ļoti labprāt redzētu ne tikai uzsaukumus un kritiku, bet daudz ideju par to, ko ar mūsu valsts konkurētspēju, ekonomiku, izglītību, veselību, demogrāfiju darīt. „Un konkrētu ideju veidā.

Pagaidām ir tā: aizliegsim, neļausim, pārdalīsim, sadalīsim. Bet kā nopelnīsim, kā uzlabosim? To pateikt ir sarežģītāk.

Tāpēc žurnālistu darbs – un līdz 3. oktobrim jūs esat daudz ietekmīgāki, nekā jums pašiem liekas, – tiem politiķiem, kuri grib tikt pārvēlēti, kuri brauks apkārt, tiksies ar cilvēkiem, visiem vajag prasīt konkrētus jautājumus – nevis aptuveni, sak’, kā jūs mainīsiet kādas globālas lietas, kuras īstenībā neviens nevar mainīt, bet prasīt konkrētas lietas.”

Uz žurnālistu repliku, ka pastāv risks, jo pirms vēlēšanām problēmas valstī uzrāda un populistiskus solījumus mēdz dot pārsvarā opozīcijas partijas, E.Rinkēvičs atbildēja: „Tas nav risks. Opozīcija ir tāda pati leģitīma valsts politikas daļa, piedošanu, kā pozīcija. Bet esiet uzmanīgi! Tā, kas šodien ir opozīcija, rīt būs pozīcija. Un tā, kas šodien ir pozīcija, rīt būs opozīcija.”

Kā prezidents vērtē to, ka slavenais režisors Alvis Hermanis iet uz Saeimu caur dažādu partiju maiņu? Un vai parlamentā jābūt māksliniekiem, aktieriem, komponistiem?

„Tas ir tautas, vēlētāju ziņā lemt par saviem labākajiem priekšstāvjiem, par viņu programmām, nostāju. Kā tauta lems, tā būs. Mans darbs, manas galvassāpes sāksies no 4. oktobra, kad būs jāveido Ministru kabinets, kāds jānominē. Domāju, ka nākamā Saeima būs diezgan fragmentēta. Mans galvenais uzstādījums, protams, ir valsts drošības un ārpolitiskā kursa nemainība. Es negribētu redzēt, ka mēs svaidāmies. Vieniem liekas, ka jābrauc tikai Eiropas virzienā, citiem – ka tikai Amerikas virzienā.

Mēs esam ļoti, ļoti sarežģītā situācijā. Mēs nedrīkstam, vienkārši nedrīkstam visas olas salikt vienā grozā ne drošības politikas, ne ārpolitikas ziņā.

Es gribētu redzēt konkrētas idejas, bet gribētu redzēt arī pēc iespējas darbspējīgāku, apvienotu valdību ar plašu Saeimas vairākuma atbalstu. Bet, kādus tauta ievēlēs, tādus četrus gadus arī redzēsim visos darbos un nedarbos. Un, kas attiecas uz konkrētu partiju vai politiķu piedāvājumiem, idejām un viedokļiem, mans vēstījums ir tāds: „Pārlieciniet sabiedrību, ievēlieties Saeimā un īstenojiet savu programmu!”

Varbūt kļūdos, bet pagaidām, februārī, man viss liek teikt, ka, visticamāk, nākamā Saeima varētu būt tieši tāda pati kā sabiedrība: daudzšķautņaina, ļoti dažāda, pilna ar savstarpēji izslēdzošām idejām. Vienīgi gribētu cerēt, ka mazāk būs tās savstarpējās lamāšanās un vienkārši noniecināšanas, par ko es jau teicu Stambulas konvencijas kontekstā, un ka saruna būs kaut cik kvalitatīva. Bet vai būs? Optimisms jāsaglabā vienmēr.”