Atgriezīsimies pie ierastās dzīves

Viņvasar, kad pirmdienā meklējām zemniekus, kuri sākuši kult, viens varens mūspuses graudkopis, kristietis pēc pārliecības un dzīvesveida, teica, ka visus miežus nokūlis svētdien – nu kāds laiciņš jāpagaida, līdz nobriedīs rapsis. Kā tad tā: svētdienā ar kombainu laukā, kaut arī pēc dievkalpojuma? Bet zemnieks atbildēja: „Nevar jau zināt, kādi būs laikapstākļi jaunnedēļ, un vakar bija kā pēc pasūtījuma. Un vispār – ko pirmdienā sāk, to visu nedēļu dara, bet man tas miežu lauks nebija liels. Darbs pāris stundiņām, un miers!”

To atcerējos, ķeroties pie sava pirmā viedokļraksta jaunajā gadā. Jo pēc aizvadītajiem trīs gadiem un īpaši pēc pagājušā gada ir divas sāpīgas tēmas, par kurām negribētos turpināt tā kā līdz šim. Gribētos pieredzēt Ukrainas uzvaras dienas eiforiju un atspoguļot, ka tāds ļaunums, kādu pieredzējām pagājušajā gadā, nevar
turpināties ilgstoši. Bet kovids lai paliek vien kā materiāls medicīnas zinātnei. Taču žurnālistikā tāpat kā lauksaimniecībā ikdienā esam atkarīgi ne jau tikai no paša lēmumiem, ko šodien sēsim vai pļausim. Jāpielāgojas ārējiem apstākļiem un jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē.

Likumdevējs, kā ierasts, vairākus jaunievedumus noteicis tieši pašā gada sākumā. Minimālās algas pieaugums līdz 620 eiro mēnesī, pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes kāpums par 100 eiro, pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 64 gadiem un sešiem mēnešiem, jauns Pašvaldību likums, arī obligāta e-ID karte ikvienam no 15 gadiem (no 1. maija). Tas ir galvenais, pa diagonāli ejot pāri lielai virknei izmaiņu labklājībā un sociālajā jomā, izglītībā un līdzdalības iespējās, tautsaimniecībā, elektroniskajā vidē, drošībā un pašvaldību darbā.

Uzskaitījums diezgan pamatīgs, bet būtībā ne ar 1. janvāri, pat ne mēnesi vēlāk nekas dižs cilvēka dzīvē no tā nemainīsies. Alga par 120 eiro lielāka, nekā bija divos iepriekšējos gados? Jā, uz papīra, un tādējādi tas lielākoties skar grāmatvežus. Uzņēmēji jau pēc grozījumu pieņemšanas izdomājuši, ko ar tām likumu izmaiņām darīt, lai krīzes apstākļos ir vilks paēdis, ir kaza dzīva. Cilvēka maciņš biezāks nekļūs – pat caurums nebūs aizlāpīts, jo gada inflācija Latvijā decembrī bija 21,7%, turklāt Eiropas Savienībā vislielākā. Banku eksperti prognozē, ka šogad paredzams kritums, bet nākamgad varētu sagaidīt atgriešanos pie ierastās dzīves. Lūk, par to tad arī rakstīsim!