Kuldīgas vecpilsētas likums: pārmaiņas un ieguvumi

Šoreiz Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! – par to, ko nozīmē īpašais Kuldīgas vecpilsētas likums, kāpēc tāds vajadzīgs un ar ko jārēķinās ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem.

Kuldīgas vecpilsētai, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, Saeimā tiek virzīts speciāls likums, kura mērķis ir šīs vietas universālās vērtības aizsargāt nacionālā līmenī. Lai gan Kuldīgas kultūrvēsturiskās vērtības jau sargātas ar vietējiem un vispārējiem normatīviem, UNESCO piešķirtais statuss uzdod valstij saglabāšanas principus nostiprināt juridiski precīzi. Likums radīs vienotu kārtību, kas gan īpašniekiem, gan pašvaldībai palīdzētu vēsturisko vidi ilgstoši uzturēt un veidot, vienlaikus pasargājot no neatbilstošas pieejas vai liela mēroga projektu negatīvās ietekmes. Kuldīgas novada pašvaldības būvniecības nodaļas vadītāja JANA JĀKOBSONE skaidro, kādas pārmaiņas likums nesīs iedzīvotājiem, uzņēmumiem, projektētājiem un pilsētas pārvaldībai.

Kas šo likumu izstrādāja? Kāpēc tāds vajadzīgs?

Likuma izstrāde sākās jau 2014. gadā pēc nacionālās nominācijas iesniegšanas UNESCO aizsardzībai. Izstrādāja pašvaldības darbinieki kopā ar Saeimas juridisko biroju, normas precizējot sadarbībā ar ekspertiem un institūcijām, kas iesaistītas mantojuma saglabāšanā.

Galvenais jautājums – kā var būt tāda pasaules mantojuma vieta, kuras vērtības nav aizsargātas nacionālā līmenī. Tāda situācija nedrīkst būt. Tas ir arī mūsu uzdevums no Pasaules mantojuma centra – nacionālā līmenī aizsargāt pasaules mantojuma vietas īpašo, universālo vērtību, ko veido konkrētas liecības.

Likums šīs vērtības aizsargās un atrisinās vairākas lietas, kas citos normatīvos nav noteiktas kā izņēmumi īpašās vēsturiskās vietās vai vidē. Pilsēta ir dzīva, ļoti kompleksa vide, un to nevar aizsargāt kā atsevišķu, noslēgtu objektu. Tā prasa speciālu normu, kas dažās lietās atšķiras no vispārējā pilsētu vai lauku teritoriju regulējuma.

Kādas būtiskas izmaiņas vai priekšrocības likums sniegs pašvaldībai un vecpilsētas ēku īpašniekiem?

Bieži jautā, kā mantojuma vieta izskatīsies pēc 50 vai 100 gadiem. Kuldīgas definētā vērtība ir tāda: vienīgā pilsēta šajā ģeogrāfiskajā reģionā, kas var reprezentēt mazpilsētas attīstību no 13. līdz 20. gadsimtam, īpaši Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Pasaules mantojuma vietai tagad vajadzētu izskatīties tāpat – tieši saglabāšana ir šī likuma galvenais uzdevums. Vērtības tiek sargātas, vienlaikus attīstību pieļaujot tur, kur tā negatīvi neietekmē vietas universālo vērtību. Kuldīgai šī vērtība būs nosargāta. Iedzīvotāji kā vērtības nesēji tās saglabāšanā iegūs sev palīgu – likumu.

Vai būvniecības nodaļai bija iespēja iesniegt priekšlikumus?

Mēs darba grupās vienmēr esam klāt. Likumā risināmās lietas ir no mantojuma vietas pārvaldības plāna – tā ir UNESCO nominācijas daļa un sabiedriski izdiskutēts, domes apstiprināts dokuments. Būvniecības nodaļa ar citiem speciālistiem pārskatīja, vai visas saglabājamās vērtības tiešām iekļautas. Visi mūsu ieteikumi ir ņemti vērā. Saeimas juridiskais birojs paveicis lielu darbu, lai likums būtu visaptverošs un juridiski korekts.

Kā tas ietekmēs atļauju saskaņošanu būvniecībai vecpilsētā?

Parastajām būvniecības iecerēm vecpilsētā, kas atbilst apbūves noteikumiem, nebūs nekādu izmaiņu. Tas ir likums par saglabājamajām vērtībām. Papildu vērtēšana attieksies tikai uz lieliem attīstības projektiem, piemēram, augstsprieguma līnijām vai ļoti augstām, ainavu ietekmējošām būvēm ārpus vecpilsētas, ja tās mantojuma vietu var ietekmēt negatīvi. Tad tos skatīs starpinstitucionāla padome, kas tiks izveidota ar likumu.

Vai paredzētas jaunas prasības materiāliem, restaurācijas metodēm?

Nē. Nominācijas failā iesniegtais pārvaldības plāns paredz, ka saglabāšana notiek pēc spēkā esošajiem detalizētajiem apbūves noteikumiem. Ja tos negroza, jaunas prasības nav vajadzīgas un nav paredzētas.

Kā likums mainīs sadarbību starp būvniecības nodaļu, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un projektētājiem?

Parastajās būvniecības iecerēs nekas nemainās. Izmaiņas attieksies uz lielajiem projektiem, kuros līdz šim vienotas kārtības nebija. Likums nosaka: šādus projektus izskata padome, un, ja ir kāda ietekme, tad ieceres virzītājam vajadzīgs ietekmes uz mantojumu ziņojums, kas jāiesniedz Pasaules mantojuma centrā.

Vai privātīpašniekiem būs papildu pienākumi, atvieglojumi, finansējums? Cilvēkus satrauc apdrošināšana, atsavināšana, arī tas, kā likums ietekmēs īpašuma pārdošanu.

Par apdrošināšanu. Līdz šim jebkuram atbildīgam cilvēkam īpašuma apdrošināšanai jau vajadzētu būt. Ja tā nav, likums nosaka: īpašnieks tam piederošās ēkas vai to daļas Kuldīgas vecpilsētā apdrošina pret uguns risku, šķidruma un tvaika noplūdi, dabas stihiju postījumiem un trešo personu prettiesisko rīcību. Uzsvēršu: mērķis ir nodrošināt iespēju ēku atjaunot iepriekšējā stāvoklī, ja notiek nelaime.

Par atvieglojumiem: to pašvaldība lems saistošajos noteikumos. Paredzēta sabiedrības līdzdalība šajā procesā, kurā šī norma tiks detalizēta.

Par piespiedu atsavināšanu. Diskusijas bija plašas. Šī norma paredzēta tikai pilnīga izņēmuma gadījumos: kad vēsturiski vērtīgam mantojumam ir bojāejas draudi, nav iespējas sazināties ar īpašnieku, nav iespējami administratīvie procesi, nav iespējams īpašumu pārdot kopīpašuma dēļ. Pašvaldībai nav lielas naudas, tāpēc atsavināšana notiktu tikai ar virsmērķi vēsturisko objektu saglabāt un vēlāk attīstītājam to nodot ar konkrētiem pienākumiem. Šādu objektu Kuldīgā ir ļoti maz.

Par pārdošanu. Plānots pašvaldībai atjaunot pirmpirkuma tiesības uz vecpilsētā pārdodamo īpašumu. Saistošie noteikumi kārtību precizēs. Mērķis ir tas pats: vēsturisko ēku saglabāšana, iesaistoties arī to iegādē.

Kā tiks veidota padome?

Padomes sastāvu – pārstāvētās institūcijas un locekļu skaitu – noteiks likums. Būs pārstāvji no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, priekšsēde un vēl divi cilvēki no Kuldīgas novada domes, Kultūras ministrijas pārstāvis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, biedrības ICOMOS Latvija mantojuma vietas pārvaldnieka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis.

Locekļus izvirza uz trim gadiem. Padomes priekšsēde būs domes vadītāja. Padome uzraudzīs visaptverošu vietas pārvaldību, nevis ikdienas būvniecības ieceres.

Kā plānots informēt iedzīvotājus un projektētājus?

Kad normas būs precizētas, informēsim ļoti plaši. Katram te dzīvojošajam jāsaņem informācija par to, kas viņu skar. Detalizētā kārtība – apdrošināšana, termiņi, nosacījumi – būs pašvaldības saistošajos noteikumos, kas tiks gatavoti pusgada līdz gada laikā, apspriesti kopā ar iesaistītajiem un pārējo sabiedrību.

Kā likums ietekmēs vecpilsētas attīstību desmit līdz divdesmit gados?

Likums neietekmē teritorijas plānošanas dokumentus – attīstības virzienus tie jau noteic. Tas palīdzēs vērtības nosargāt un nepieļaut, ka tās izzūd īpašnieku bezdarbības vai citu ilgstošu procesu dēļ. Mēs redzam, ka ugunsgrēka gadījumā ēkas ar apdrošināšanu tiek labi atjaunotas. Tādi gadījumi, kad ēkas sabrūk un procesi ieilgst, nav pieļaujami. Likums palīdzēs tos paātrināt.

Kā ar energoefektivitāti vecpilsētā?

To regulē apbūves noteikumi un teritorijas plānojums. Likums tikai palīdz sargāt vērtības. Ēku siltināšana no iekšpuses, citi saprātīgi risinājumi joprojām ir pieļaujami, ja netiek zaudēta vērtība.

________________________________

VIEDOKĻI UN PIEREDZE

Iedzīvotāji un uzņēmēji būs ieguvēji

Inga Bērziņa, 14. Saeimas deputāte, bijusī Kuldīgas pašvaldības vadītāja:

– Oktobrī Saeimā iesniegtais Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums nupat atkārtoti izskatīts valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Pēc garām un brīžiem emocionālām diskusijām deputāti atbalstīja tā virzīšanu otrajam lasījumam. Priekšā vēl ir intensīvs darbs, lai UNESCO pasaules mantojuma vērtību aizsardzību līdzsvarotu ar ekonomiskajām interesēm. Tomēr esmu pārliecināta, ka, sadarbojoties pašvaldībai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī zemes īpašniekiem un uzņēmējiem, izdosies panākt sabalansētu pieeju.

Kuldīgas iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumu no mums piešķirtās starptautiskās atzinības nav iespējams izmērīt vienā skaitlī. Tomēr ir skaidrs, ka uzņēmēji un citi iedzīvotāji ir ieguvēji: daudzu gadu laikā veiksmīgi īstenotā vecpilsētas kultūrvēsturiskā atjaunošana ir veicinājusi viesmīlības nozares attīstību. Noticot pilsētas potenciālam, uzņēmēji vairāk nekā desmit gadu laikā ir atvēruši Kuldīgā daudzas kafejnīcas, restorānus, beķerejas, suvenīru veikalus, viesnīcas un viesu apartamentus, kas kuldīdzniekiem nodrošina darbavietas un stiprina vietējo ekonomiku. Pirms diviem gadiem iegūtais UNESCO statuss šo potenciālu tikai vairo – piesaista arvien vairāk tūristu, rada jaunas darbavietas un papildu ienākumu iespējas uzņēmējiem. Līdz ar to iegūst ne vien iedzīvotāji un uzņēmējdarbība, bet arī pašvaldība, kuras finanšu bāze kļūs stabilāka.

Vienlaikus jāsaprot, ka tas nebūtu iespējams bez Kuldīgas autentiskās vides, īpašās atmosfēras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas. UNESCO statuss uzliek starptautisku atbildību – pienākumu mantojumu aizsargāt, saglabāt un pārvaldīt pārdomāti un ilgtspējīgi. Likuma uzdevums ir noteikt skaidrus, saprotamus un visām pusēm prognozējamus spēles noteikumus. Tas palīdzēs gan investoriem plānot ilgtermiņa ieguldījumus, gan novērst nekontrolētu pārbūvi un modernizāciju, kas Kuldīgas vēsturisko un arhitektonisko kvalitāti varētu apdraudēt.

Likums sniegs pašvaldībai efektīvākus instrumentus arī tad, kad īpašnieka nolaidības dēļ vērtīgas vēsturiskas ēkas var iet bojā. Savukārt obligātā apdrošināšana palīdzēs mazināt riskus, kas saistīti ar ugunsnelaimēm un citu negatīvu ietekmi. Jā, tas prasīs papildu izmaksas, taču ilgtermiņā ieguvumi būs nozīmīgāki un taustāmi gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem, gan pašvaldībai.

Nepilnības izlaboja

Kaspars Bergmanis, uzņēmējs, LTRK Kurzemes reģionālās padomes loceklis:

– Esmu ar likumu iepazinies. Uzskatu, ka tā ieviešana ir solis pareizajā virzienā – gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, gan pašvaldības spējai efektīvāk rīkoties sarežģītos īpašumu uzturēšanas gadījumos. Tomēr būtiski aspekti sākotnēji nebija pietiekami skaidri, un tieši diskusijas ar pašvaldību, uzņēmēju organizācijām un Saeimas komisijām ir palīdzējušas to precizēt. Tautsaimniecības komisijā tika uzklausīti gan uzņēmēji, gan pašvaldība, un būtiskās detaļas precizētas sadarbībā ar Saeimas juridisko biroju. Sākotnēji nebija izvērtēts, kā vispār var apdrošināt atšķirīgus vecpilsētas ēku īpašumtiesību modeļus: ir pašvaldības ēkas, privātās un kopīpašumi. Tikai pēc sarunām ar apdrošinātājiem tapa skaidrs, kādus riskus var apdrošināt un ar kādām prasībām jārēķinās. Bez šādas skaidrības obligāta apdrošināšana būtu formāla prasība un neizpildāma.

Pilnībā atbalstu ideju, ka pašvaldībai jābūt veidam, kā rīkoties ar tiem objektiem, kuru īpašnieki gadiem ignorē gan prasības tos sakārtot, gan atbalsta instrumentus. Kuldīgai jau ir plašas atbalsta programmas, bet, ja īpašnieks tās neizmanto un īpašums turpina degradēties, pašvaldībai jāspēj rīkoties. Citādi tiek bremzēta visas vecpilsētas attīstība.

Pašvaldība nav un nedrīkst kļūt par nekustamo īpašumu aģentūru, tomēr pirmpirkuma tiesību piešķiršana ir vērtīga: tā ļauj redzēt darījumu reālos nosacījumus. Tas īpašumu tirgū palielina caurspīdīgumu un ļauj pašvaldībai rīkoties, kad tas atbilst tās funkcijām un stratēģiskajām vajadzībām.

Kā cilvēks, kurš pats darbojas ar īpašumiem vecpilsētā, varu apstiprināt: projektēšana, restaurācija un būvniecība te nekad nebūs ātrs process. Vecpilsētas mantojuma prasības ir stingras un pamatotas, un tās diktē nevis subjektīva pašvaldības griba, bet UNESCO un valsts noteiktie saglabāšanas standarti. Daudzi projektētāji no malas nesaprot, ka Kuldīgā drīkst nevis visu, bet tikai to, kas atbilst apbūves noteikumiem.

UNESCO statuss dzīvi nevis sarežģī, bet nostiprina vajadzību standartus saglabāt. Likums ir vajadzīgs tam, lai nodrošinātu pēctecību un vecpilsētu pasargātu no straujas un nesaprātīgas pārbūves nākotnē, politiskajiem lēmējiem mainoties.

Vide – radoša un iedvesmojoša

Aiga Vaitkus, dizainere:

– Dzīvojot un strādājot Kuldīgas vecpilsētā, jau pašos sākumos apzinājos: šai vietai ir šarms, iedvesma un īpaša atmosfēra, bet te ir arī zināmas neērtības, ar kurām jārēķinās. Novietot automašīnu nav tik vienkārši, un arī trokšņi naktīs reizēm ir neizbēgami – pilsēta tomēr ir dzīva. Taču tas nāk komplektā ar to īpašo sajūtu, ko vecpilsēta sniedz. Man šī vide ir radoša un iedvesmojoša – tā dod impulsus darbam un ikdienai.

Par topošo Kuldīgas vecpilsētas likumu esmu dzirdējusi, taču visos punktos neesmu iedziļinājusies. No tā, ko zinu, šķiet, ka manā ikdienā būtiskas pārmaiņas tas neradīs. Lielākās bažas cilvēkiem ir par jauniem pienākumiem.

Runājot par uzņēmējdarbību, preču piegāde mums nav ikdienas vajadzība, tāpēc transporta ierobežojumi nav jūtami. Arī attiecībā uz izkārtnēm s vecpilsētas likumu esmu unktos neesmu iedziļinājusies. , ka manā ikdienā būtiskas s. Lielākās bažas cilvēkiem ir iem. ējdarbību, preču piegāde vajadzība, tāpēc transporta mi. Arī attiecībā uz izkārtnēm vai citām reklāmām, ja bijušas kādas prasības, vienmēr ir varēts rast risinājumu. Mēs paši strādājam radošā jomā, tāpēc vecpilsētas estētiku cienām un saprotam, kāpēc šādi nosacījumi pastāv.

Lielākie izaicinājumi dažkārt saistīti nevis ar likumiem vai būvvaldi, bet ar saimniekošanu vecā ēkā – regulāras problēmas ar apkuri, kanalizāciju, avārijas situācijām. Bet arī tas laika gaitā kļuvis par pierastu ikdienas daļu, un apsaimniekotājs cenšas palīdzēt, cik iespējams.

Manuprāt, vislielākais satraukums saistīts ar finansēm. Daļa kuldīdznieku saņem minimālo algu, un katrs jauns maksājums rada papildu slodzi. Daudzi, kam ienākumi ir lielāki, izvēlas dzīvot privātmājā ārpus centra, savukārt vecpilsēta kļūst par ekskluzīvu vietu, ko visi nevar atļauties. Tāpēc jebkāds jauns finanšu pienākums arī uzņēmējiem raisa bažas.

Sabiedrība nav pietiekami informēta

Gints Astičs, teritorijas plānotājs, vecpilsētas vides komisijas dalībnieks:

– Ar likumu pilnībā neesmu iepazinies, taču konceptuāli uzskatu, ka tāds pilsētai ir nepieciešams. Manuprāt, pašvaldība nav pietiekami pastrādājusi ar sabiedrību. Arī es par to uzzināju no publikācijām internetā, kad likuma redakcija jau bija iesniegta Saeimai. Domāju – nebija pareizi, ka galīgās redakcijas apskatē vecpilsētas komisija netika iesaistīta.

________________________________

Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības

Ir saglabājamas un aizsargājamas šādas vērtības:

• pilsētbūvnieciskais raksturs – pilsētas telpiskā kompozīcija un ainaviskā integrācija Ventas ielejā, plānojums un telpiskā struktūra, ielu tīkls, apbūves kopējais mērogs, zemesgabalu apbūves paņēmieni, perspektīvas, skati un siluets, arhitektūras tradīcijas un kolorīts, oriģinālā substance un amatnieciskās tradīcijas, autentiskums, fasāžu apdare, mākslinieciskās un arhitektūras detaļas (apmales, portāli, durvju vērtnes, vējrādītāji u.c.), jumtu seguma materiāli, ielu, laukumu un pagalmu segums, mākslinieciski vērtīgas vides arhitektūras detaļas, piemēram, laternas un stabi;
• apstādījumu elementi, ciktāl tie ļauj uztvert pilsētas apbūvi un ainavu;
• vēsturiskajās ēkās – oriģinālā un autentiskā substance (ņemot vērā vēlāka laika uzslāņojumus), šo ēku un līdz šim realizēto vēsturisko namu kopiju ārējā veidola īpatnības: mērogs, proporcijas, stils, apdares materiāls, krāsojums un detaļas;
• pilsētas vēsturisko daļu kultūrslānis;
• ainavas vizuālā integritāte.

Par vērtību uzskatāmas arī īpašās amatniecības zināšanas un prasmes, kas ir pārmantotas un ēku konservācijā tiek izmantotas ar vecpilsētai raksturīgajiem tradicionālajiem materiāliem, kolorītu, būvformām un paņēmieniem.

________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kas, jūsuprāt, ir Kuldīgas vecpilsētas vērtības? Vai ir kas tāds, kas tajā neiederas?

Armands Rusakovs no Liepājas:

– No malas skatoties, visvairāk acīs iekrīt arhitektūra un vecais dizains, kas palicis no agrākiem laikiem, arī šaurās ieliņas, gājēju celiņi. Latvijā ir daudz dažādu interesantu arhitektūras detaļu, kas saglabājušās cauri laikiem, bet Kuldīgā, šķiet, biežāk redzami vecie dakstiņu jumti, un vispār te visai pilsētai ir savs šarms. Neiederas droši vien kādi moderni elementi, bet bez tiem nevaram iztikt.

Līga un Māris no Rīgas: – Pati vecpilsēta jeb tas, ka padomju laikos to neesat izpostī-
juši un ir izdevies seno saglabāt. Viena vērtība noteikti ir vecais ķieģeļu tilts. Vēl mums ļoti patīk jūsu Kaļķu ielas kvartāls. Izdevusies vieta. Bijām tur vasarā – kā odziņa papildus skaistajai pilsētai. Te atbraucam reizi vai divas gadā. Gribētu apmeklēt kādu pasākumu, dzirdēt klavieres Kļaviņš Piano, kas arī ir jūsu vērtība. Kā viesiem mums nav tādu novērojumu, ka vecpilsētā kaut kas neiederētos.

Inguna un Ilvars no Pāvilostas:

– Kuldīgu pēdējos gados esam iecienījuši tieši pilsē-
tas auras dēļ. Jūsu vērtība ir cilvēki un mazie, interesantie veikaliņi. Tagad atbraucām nopirkt foršas dāvaniņas. Iepriekš iepirkties visu laiku braucām uz Liepāju, bet Kuldīgā mums patīk labāk, jo te ir mīļāk. No ainaviskā viedokļa vērtība noteikti ir tilts un Ventas rumba. Vēl pamanījām, ka pie jums ir ļoti skaisti apstādījumi kārtīgos puķu podos, nevis kādos betonos kā Rīgā. Kas neiederas? Būtu labi, ja te, no Liepājas ielas, nebūtu redzams tas augstais metāla tornis – tas krīt acīs.

Aina no Ventspils:

– Viss – pati Kuldīga! Es šeit nedzīvoju, bet man te ļoti patīk. Jūsu vērtība ir tilts, Alekšupīte, ēkas – viss ir skaisti. Man jau šķiet, ka nav nekā tāda, kas te neiederētos. Varbūt kādai ēkai prasītos atjaunošana, šur tur varētu notīrīt vecos jumtus.

Rita Papēde no Kuldīgas:

– Domāju, ka pati pilsēta ir vērtība, ko rada senā arhitektūra, apbūve, dakstiņu jumti, logi, kas restaurēti, arī jaunais un vecais rātsnams, Ventas rumba. Vērtība ir arī mūsu muzejs. Bet Liepājas ielā vienā vietā spīd skārda jumts – tā tur varētu nebūt. Arī daudzdzīvokļu ēka ar veikalu pirmajā stāvā šajā ielā nav iederīga. Vēl būtu jauki atjaunot veco policijas ēku.

Alise Balode, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkne:

– Senās ēkas. Ļoti daudz arhitektūras detaļu ir izdevies saglabāt. Kad eju pa Liepājas ielu, parasti skatos uz ēkām un meklēju kādus stūrus, kuros fasādes virskārta nodrupusi. Mani interesē, kas zem tās slēpjas – kā ēka izskatījusies agrāk.

_____________________

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks