Kā Austrālijas latvieši juta līdzi mūsu sportistēm

(Pasaules pludmales volejbola čempionātā zelts Latvijas sieviešu komandai!)

No 14. līdz 23. novembrim Adelaidē, Austrālijā, notika pasaules pludmales volejbola čempionāts, piedaloties divām vienībām no Latvijas: Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai, Kristianam Fokerotam un Mārtiņam Pļaviņam. Adelaides latviešiem šis bija unikāls un emocijām pilns notikums.

Jāpaskaidro, ka vairāki tūkstoši latviešu Adelaidē ieradās pēc Otrā pasaules kara no bēgļu nometnēm Eiropā un nu jau ceturtā paaudze te piekopj latviešu tradīcijas un kultūru. Protams, ar laiku latviešu skaits ir samazinājies, toties pēdējos trīsdesmit gados ir nākuši klāt iebraucēji no Latvijas, kuri kuplinājuši vietējo latviešu kopienu, un te vēl arvien aktīvi darbojas vairākas latviešu organizācijas. Un tā nācās, ka no šīs kopienas novembrī gandrīz vai pašplūsmas ceļā, kaut kā pati no sevis izveidojās pamatīga un dedzīga Latvijas pludmales volejbolistu līdzjutēju grupa.

Mūsu meitenes

Mūsu pirmā tikšanās ar Tīnu un Anastasiju bija Adelaides latviešu skolas rīkotajā pasākumā Adelaides latviešu namā Tālava 8. novembrī. Bija sanākuši gan skolas bērni, viņu vecāki, gan vēl citi ieinteresēti tautieši. Tīna un Anastasija pastāstīja (latviešu un angļu valodā), kā tas nācies, ka viņas iesaistījušās pludmales volejbolā un kā viņu karjera izveidojusies, kopš abas vairākus gadus spēlē kopā. Abas bija ļoti sirsnīgas un draudzīgas. Kad tikšanās beidzās, klātesošie bija ātri vien viņas pieņēmuši kā mūsu meitenes, un radās stipra vēlme viņas atbalstīt.

Profesionāli sarīkots

Adelaide, kuras platība ir apmēram desmit reizes lielāka par Rīgu un iedzīvotāju ir nedaudz vairāk nekā divas reizes, atrodas pie jūras līča Dienvidaustrālijā.

Varētu domāt, ka pludmales volejbola čempionāts notiktu pie jūras, bet šis pasaules čempionāts notika tenisa centrā (The Drive) ļoti tuvu pilsētas centram. Centrālais laukums bija pārvērsts par pludmales volejbola laukumu, un blakus arēnai bija izgatavoti vēl divi piemēroti laukumi. Jāsaka, ka čempionāts bija ļoti profesionāli sarīkots un piemērots šādai pasaules mēroga sacensībai. Lai gan Austrālija principā ir liela sala un austrāliešiem ļoti patīk vasarā dzīvot pa pludmali, pludmales volejbols te nav tik populārs, kā varētu iedomāties, un arī šajā čempionātā tribīnēs bija vairākas tukšas vietas. Bet tie, kas čempionātu apmeklēja, piedzīvoja spraigas un sīvas cīņas visas nedēļas garumā.

Sarkanbaltsarkanās krāsas bija kā jūra

Latvijas vīriešu komanda diemžēl beidza savu līdzdalību turnīrā agrāk nekā sievietes, paliekot 17. vietā. Toties mūsu meitenes izcīnīja pirmo vietu, zelta medaļas un kausu! Jau no pašas pirmās spēles latviešu atbalstītāju grupa ieradās arēnā pilnā sparā, tērpusies Latvijas krāsās un ar Latvijas karogiem un plakātiem. Daži pat atnāca tautas tērpos, dažiem līdzi bija vaiņagi un ozollapu zari. Līdz čempionāta beigām latvieši bija izpelnījuši atzinību kā visdedzīgākā atbalstītāju grupa. Dažādi saukļi skanēja, bet visbiežāk L-A-T-V-I-J-A. Un tad atkārtoti vēl Sveiks, sveiks! un citi. Populāra arī bija dziesma Kur ir mana lidmašīna. Latvieši bieži visi kā viens cēlās kājās un aplaudēja. Sarkanbaltsarkanās krāsas bija kā jūra. Mūsu klātbūtne noteikti bija manāma! Un meitenes pēc katras spēles mūs pieminēja, pateicās par atbalstu un atzina, cik ļoti šo līdzjušanu viņas novērtējot.

Lai uzturētu kopības sajūtu

Kad Latvijas sieviešu komanda nokļuva tajā čempionāta punktā, kad pēc katras spēles zaudētājs no turnīra izkrita, protams, mēs, līdzjutēji, cerējām uz to labāko.

Tomēr pēc katras spēles bija jāgaida, līdz noskaidrojās, vai vajadzēs biļeti uz nākamo. Pēc katras Latvijas uzvaras tūlīt ķērām savus mobilos telefonus vai steidzāmies uz kasi iegādāties biļetes. Jo katrs pirka savu, bija jāsasaucas, kurā sektorā šoreiz, jo uz beigām nevarējām tikt tur, kur bijām iepriekš, jo tur bija jau izpirkts. Par spīti šādiem loģistikas šķēršļiem lielākajai daļai tomēr iznāca sēdēt kopā vienā tribīnes daļā, tā uzturot kopības sajūtu.

Sakāpa asinsspiediens, daudziem aizkustinājuma asaras

Atbalstītāju emocijas, meitenēm nonākot pusfinālā, bija stingri sakāpinātas, jo arī to viņas agrāk nebija sasniegušas. Bet finālā mūsu emocijas jau bija neaprakstāmas. Meitenes spēlēja pret Amerikas Savienotu Valstu komandu ar redzamu pārliecību, lai gan agrāk nebija spēli vinnējušas pret šo sastāvu. Nokļūstot finālā, mūsu meitenes nebija zaudējušas pat vienu setu. Bet finālā tomēr bija jānospēlē trīs seti. Mūsu saspringums bija ļoti jūtams, un dažiem noteikti sakāpa asinsspiediens! Čempionāta laikā atbalstītāju skaits svārstījās starp 50 un 100, bet uz finālu varēja būt ieradušies līdz 150. Vecākā līdzjutēja bija pāri par 90 gadiem, un jaunākais tikai trīs gadus vecs. Liela daļa bija no latviešu skolas saimes, un bērni bija starp aktīvākajiem atbalstītājiem. Bija ieradusies Latvijas vēstniece Austrālijā Samija Šerifa, kā arī līdzjutēji no Sidnejas, Melburnas un pat Latvijas! Pašas spēles laikā mums vairākiem nāca īsziņas no Latvijas, ka mūsu radi un draugi, skatoties tiešraidi, redz mūs savos ekrānos un jūsmo ne tikai par Tīnu un Anastasiju, bet par mums arī. Mums bija tāds prieks un lepnums! Kad trešajā setā pienāca pie mača punkta mūsu meitenēm par labu, līdzjutēji jau visi bija kājās, un nākamajā mirklī, kad meitenes kļuva par pasaules čempionēm, saviļņojums bija tik liels, ka mēs nevarējām beigt gavilēt. Kad pienāca laiks svinīgajai ceremonijai, kurā pasniedza medaļas un kausu un atskanēja Latvijas himna, mums visiem dziedot Dievs, svētī Latviju, daudziem nobira pa asarai. Pēc spēles, neskatoties uz vēlo stundu un to, ka nākamā ir darba diena, vairāki līdzjutēji pulcējās Daugavas vanagu namā, kur svinīgi sagaidīja jaunās čempiones ar šampanieti.

Vēsturisks notikums

Braucot mājās, man bija grūti apjēgt, ka biju piedzīvojusi tik vēsturisku notikumu latviešu sporta dzīvē mūsu pašu samērā mazajā dzīvesvietā, kas Austrālijas mērogā ļoti atšķiras no vairāk pazīstamām lielpilsētām. Adelaidē esam piedzīvojuši daudzus ievērojamus ciemiņus no Latvijas kultūras jomā, un, bez šaubām, arī tie ir sagādājuši mums neaprakstāmas emocijas un prieku. Tomēr šī pludmales volejbola nedēļa savā veidā ļoti saliedēja atbalstītāju grupu, un man liels prieks bija novērojot mūsu mazbērnus, kuri ar patiesu entuziasmu dzīvoja līdzi un skandināja Latvijas vārdu. Mazmeitas nu jau ir mājās sākušas spēlēt volejbolu un pat māca mazajai divgadīgajai māsai, kā to dara! Vislielākais paldies Tīnai un Anastasijai, kuras ilgi paliks mūsu atmiņās kā mūsu meitenes!

Vēl jāpiemin, ka šī nedēļa bija kā brīnišķīgs ievads Austrālijas latviešu 60. Kultūras dienām, kuras notiks arī Adelaidē no 26. līdz 31. decembrim. Tad atkal gaidīsim ciemiņus no visas Austrālijas un viesus no Latvijas, to starpā iemīļotos Iļģus, kori Aura un godalgoto šefpavāru Ēriku Dreibantu. Tik tikko būsim atkopušies pēc pludmales volejbola augstā viļņa, un atkal liela svinēšana un prieki būs Adelaidē!