Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! šoreiz par to, kad jāpiesakās vecuma pensijas saņemšanai, kādi dokumenti vajadzīgi, vai viss ir saprotams un paša spēkiem izdarāms.

Jāpārliecinās, vai ir visi dokumenti

„Galvenais ir sakārtot dokumentus, kas apliecina darba stāžu, izglītību, karaklausību un citas lietas,” pieredzē dalās Alita un Andris Bendrāti.

Alita (67) pelnītā atpūtā devās laikā, kad sievietēm pensionēšanas vecums bija 64 gadi un trīs mēneši. „Aizgāju uz VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru – red.) un laikus noskaidroju, kādi dokumenti par darba stāžu līdz 1996. gadam ir vajadzīgi. Der diplomi no augstskolas un tehnikuma, kurā mācījies pēc vidusskolas, bet pēc pamatskolas tādi neder. Vienubrīd biju bezdarbniekos un tad jau biju iesniegusi darba grāmatiņu un citus dokumentus. Man pateica, ka mēnesi pirms pensionēšanās jānāk uzrakstīt iesniegumu. Piedāvāja izvēlēties, ko darīt ar otro pensiju līmeni, un izvēlējos to saņemt klāt pie pensijas, jo apdrošināšanas firmām neuzticos.”

Vīram Andrim (64) pensija jānokārto tagad. Alita: „Andris, aizejot no darba servisā, nebija paņēmis darba grāmatiņu, un es noskaidroju, ka ziņas par šo laiku nav arī VSAA, tāpēc bija jāmeklē arhīvā. To var izdarīt attālināti. Jāsūta pieprasījums, tad jāaizpilda veidlapa, viss jāapstiprina ar e-parakstu. Par to samaksājām aptuveni 50 eiro. Karaklausības apliecība bija mājās.”

„Noteikti doties uz konsultāciju”

Ko tu ieteiktu darīt?

„Kad tuvojas pensijas vecums un jūti, ka ko nesaproti, tad labākais ir doties uz VSAA un konsultēties, kādi dokumenti vajadzīgi. To var uzzināt arī VSAA mājaslapā sadaļā Kā var pieteikties pensijai. To var izdarīt arī attālināti – dokumentus un iesniegumu parakstīt ar elektronisko parakstu un nosūtīt. Bet, ja tas neliekas īsti saprotams variants un gribas aprunāties, kaut ko noskaidrot, tad iesaku doties uz valsts aģentūru. Kuldīgas nodaļas darbinieces ir zinošas, ļoti pretimnākošas un izstāstīs visu. Var arī zvanīt pa VSAA informācijas tālruni.”

Vai tā ir pašu pieredze?

„Es vīram ieteicu doties turp. Pēc konsultēšanās viņš atnāca mājās ar dokumentu sarakstu, un es pa visām atvilktnēm un mapēm prasīto sameklēju. Tad tos varēja iesniegt un aizpildīt pieteikumu. Iesniedzot tiek jautāts, ko darīt ar pensiju otro līmeni. Izlēmām to pievienot ikmēneša izmaksai. Uz mājām pienāk vēstule, ka pensija piešķirta. Lēmums tiek pieņemts 10–15 dienu laikā. Iesaku sākt ar konsultāciju VSAA, nevis uzreiz dažādas izziņas prasīt arhīvam. Par tām jāmaksā, un var izrādīties, ka visi dokumenti jau ir un nauda tērēta veltīgi.”

Kas vēl var būt noderīgi?

„Mums bija tādi maksājumi, kuros svarīgi, vai maksātājs ir pensionārs vai ne, tāpēc sekojām līdzi, kad tieši pensionēšanās laiks iestājas. Vīram iznāca 64 gadi un deviņi mēneši. Nekāds atgādinājums par tuvojošos brīdi netiek atsūtīts. Būtu labi, ja EDS (elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) vai e-adresē atsūtītu paziņojumu. Tad e-adresei jābūt aktivizētai, un to var izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Iesaku to izdarīt, jo tur tiek sūtīts aizvien vairāk ziņojumu. Sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuri pensiju negaida kā atpestīšanu un darbojas, atgādinājums būtu noderīgs. Iesniedzot atskaites par algām, redzu, vai darbinieks ir vai nav sasniedzis pensijas vecumu. Vienmēr atgādinu, vai viss ar pensiju ir sakārtots. Ir bijuši gadījumi, kad kāds ir palaidis garām pensionēšanās datumu.”

Vai tagadējos un topošos pensionārus nemulsina tas, ka jādarbojas internetā un e-vidē?

„Redzu, ka cilvēki diezgan labi tiek galā. Dzīve jau piespiež – datorprasmes vajag darbā, vajag apskatīt bankas kontus, maksāt rēķinus. Arī tad, ja pašam datora nav, var doties uz bibliotēku, kur zinoši un atsaucīgi darbinieki palīdzēs. Citi sūdzas, ka ir sarežģīti, bet darboties sociālajos medijos prot ļoti labi – rakstīt, sūtīt, pievienot bildes, video. Bet, kad saka – jāieiet vietnē Latvija.lv, tad, nē, neko nesaprotot. Ja pārzina feisbuku, tad Latvija.lv nav nekas sarežģīts.”

Kas mainās, ja pēc pieteikšanās pensijai vēl turpinām strādāt?

„Sociālo iemaksu daļa vairs neparādās kā apdrošināšana bezdarba gadījumā – bezdarbnieka pabalstam neuzkrājam. Pensionārs, aizejot no darba, nevar reģistrēties bezdarbniekos un saņemt pabalstu. Pensijas neapliekamais minimums ir 1000 eiro, bet, ja turpina strādāt, tad šis minimums sadalās kā puse pensijai un puse darba algai. Pensijai tie būs 500 eiro, un arī uzņēmumā, kurā iesniegta darba algas grāmatiņa, būs 500. Strādājošam pensionāram būtu svarīgi katru gadu iesniegt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, piemēram, ja strādā vairākās iestādēs.”

Pašam sava griba jāizsaka

Vai man par savu pensiju jāinteresējas? Ko var darīt, lai tā būtu lielāka?

Pensiju rēķina pēc darba stāža līdz 1995. gada 31. decembrim, bet no 1996. gada 1. janvāra – pēc iemaksu algas, un katram tas būs atšķirīgi. Pensija veidosies no tā, kas līdz šim darīts. Iemaksu alga ir saistīta ar nodokļu samaksu un algas lielumu. Pensiju var ietekmēt vienīgi tad, ja darba nav un cilvēks brīvprātīgi pievienojas pensijas apdrošināšanai un naudu iemaksā. Uzmanība jāpievērš tam, vai ir ieskaitīts viss darba stāžs, jo tas pensiju ietekmē.

Kas jāzina par pensiju 2. līmeni?

Ja cilvēks dzimis pēc 1971. gada, viņa iemaksas 2. pensiju līmenī ir automātiskas. Agrāk dzimušajiem bija tajā jāiestājas, bet to jau cilvēki zina un ir izdarījuši.

Iemaksas pensiju 2. līmenī ir automātiskas kā daļa no sociālajām iemaksām. Šogad tie ir 5%. Tālāk tās tiek ieguldītas katra paša izvēlētā ieguldījumu plānā. Bankas uzdevums ir 2. pensiju līmeņa naudu ne tikai uzglabāt, bet arī uzraudzīt, lai pārvaldītājs lieto saskaņā ar noteikumiem, finanšu un kapitāla tirgū ieguldot vērtspapīros un banku noguldījumos.

Četri gadi līdz pensionēšanās vecumam vēl ir par agru, bet, ja palicis pusgads, tad jāsāk domāt, kur 2. līmeņa uzkrājumu likt. Dodoties pensijā, jāizvēlas, vai 2. līmenī uzkrāto kapitālu pievienot 1. līmenī uzkrātajam un abas pensijas daļas saņemt kopā vai arī, noslēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, 2. līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai, kas katru mēnesi, ceturksni vai gadu 2. līmenī uzkrāto izmaksā. Tur strādā speciālisti, un par to nevajadzētu uztraukties.

Vienkāršākais veids ir izvēlēties piemaksu pie pensijas un saņemt to katru mēnesi. Ja izvēlas mūža pensiju, tad jānoskaidro apdrošināšanas kompāniju piedāvājumi. Šādu pakalpojumu piedāvā vairākas, bet Kuldīgā ir kompāniju Ergo un Compensa filiāle. Ja kāds vēlas uzzināt par mūža pensiju, tad dodam līdzi visus dokumentus un datus, ko apdrošinātāji prasa, cilvēks var domāt sešus mēnešus un tad savu lēmumu paziņot mums. Ja pēc sešiem mēnešiem ziņu nav devis, tad pieliekam pie ikmēneša pensijas.

Kad pensijai jāpiesakās?

Iesniegums jāuzraksta mēnesi pirms tam, kad iestājas pensionēšanās vecums. Šogad tie ir 65 gadi. Nekas nenotiek automātiski tikai tāpēc, ka iestājies pensionēšanās vecums. Pašam sava griba jāizsaka – jāatnāk pie mums, tad noskaidrosim, kādi dokumenti vajadzīgi, vai viss darba stāžs ir uzskaitīts. Var uztaisīt prognozi, cik liela pensija būs, sākt domāt, ko darīt ar 2. līmeni. Ne agrāk kā mēnesi pirms, bet var arī pēc šī laika. Tā ir brīva izvēle.

Kas, ejot uz VSAA, jāņem līdzi?

Noteikti personas dokuments un visi darba stāža dokumenti. Brilles tiem, kam lasīšanai vajag, jo daudz jāiepazīstas ar dokumentu saturu, tie jāparaksta. Par visiem dokumentiem var uzzināt VSAA mājaslapā.

VIEDOKĻI

Daudzi baidās jautāt

Iveta Krieva, apdrošināšanas uzņēmuma Eurolife Latvia konsultante:

– Es palīdzu cilvēkiem saprast, kā, dodoties pensijā, saņemt vairāk. Šis ir temats, par kuru patiesībā vajadzētu sākt domāt jau kopš pirmās algas, jo tie laiki, kad valsts pensija varēja sagādāt drošas vecumdienas, ir pagājuši. Latvijas demogrāfiskā situācija rāda, ka nākotnē tas kļūs tikai vēl sarežģītāk.

Cilvēki nāk ar visdažādākajiem jautājumiem: viens ir tikai kaut ko dzirdējis, cits jau saskāries ar problēmām un nezina, pie kā vērsties. Daudzi baidās pat jautāt, lai neizklausītos nezinoši. Bet patiesībā jautājot un interesējoties mēs speram pirmo soli pretī drošākai nākotnei.

Sociālajos medijos informācijas par pensijām netrūkst, taču salikt to visu kopā ir izaicinājums. Lielākā daļa sāk par pensiju domāt tikai pēc 40 gadiem vai pat vēlāk, taču Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi, un dažas lietas jāizdara laikus. Ir svarīgi zināt, kur atrodas jūsu 2. pensiju līmenis – pie kura pārvaldītāja un kādā plānā tas ieguldīts. Vēl ir svarīgi laikus atvērt 3. pensiju līmeni, sākt veidot uzkrājumu, regulāri pārskatīt, vai tava nauda strādā tavā labā. Kļūda ir domāt, ka par to varēs padomāt vēlāk. Pensija nav brīdis, kad sākt, – tas ir brīdis, kad novākt augļus no tā, kas iesākts savlaicīgi. Es skaidroju, ka pensija nav tikai valsts jautājums – tā ir mūsu pašu atbildība. Valsts nodrošina pamatu, bet, ja vēlamies dzīves kvalitāti un brīvību saglabāt, tad pašiem jāparūpējas par to, lai pēc tam būtu pietiekami.

Patiesība ir vienkārša: aizejot pensijā, vairumam cilvēku ienākumi strauji samazinās. Un tieši tad sākas mūža lielākā finanšu krīze, ja laikus neesam par to padomājuši. Par pensiju jādomā plašāk, lai vecumdienas būtu piepildītas un mierīgas, lai katrs var dzīvot tā, kā vēlas, nevis tā, kā iznāk. Dzīve ar finanšu rezervi rada drošības izjūtu.

Kas ir mūža pensija

Ervins Vēveris, apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs:

– Mūža pensijas apdrošināšana Latvijā ir pieejama jau vairāk nekā desmit gadus – kopš 2013. gada. Galvenais iemesls, kāpēc to izvēlēties, ir tas, ka pensijas saņēmējam tā sniedz lielāku kontroli pār 2. pensiju līmenī uzkrātās naudas izmantošanu. Noslēdzot līgumu par mūža pensijas apdrošināšanu, ieguvumi ir šādi: cilvēks var brīvi izvēlēties, cik bieži pensiju saņemt – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā. Tas savas naudas izmantošanā dod zināmu rīcības brīvību un elastību. Lielākā daļa to pensionāru, kuri iegādājas mūža pensijas apdrošināšanu, izvēlas izmaksu reizi gadā, liecina VSAA dati.

Ir iespēja 2. līmenī uzkrāto summu atstāt mantojumā, norādot labuma guvējus, piemēram, dzīvesbiedru, bērnus un citus, kuri pensijas saņēmēja nāves gadījumā turpinās naudu saņemt līdz garantētā perioda beigām, bet tas nevar būt ilgāks kā 20 gadu.

Izvēlēties garantēto jeb mantošanas periodu ir vispiemērotākais variants tad, ja pensionārs savas aiziešanas gadījumā vēlas tuviniekiem sniegt finansiālo atbalstu, taču jāņem vērā, ka bez garantētā izmaksas perioda pensija būs nedaudz lielāka. Mēs piedāvājam vidēji par 10% lielāku otrā līmeņa pensijas daļu nekā tad, ja šis uzkrājums tiktu pievienots valsts pensijai, taču šādi aprēķini ir spēkā tad, ja klients neizvēlas garantēto izmaksas periodu. Izvēloties garantēto periodu un mantošanas iespēju, finansiālās priekšrocības aizstāj atbildība un rūpes par līdzcilvēkiem – citiem vārdiem, pensionārs izvēlas saņemt nedaudz mazāk, toties nodrošināties ar to, ka viņa aiziešanas gadījumā atlikusī summa nezudīs un paliks mantiniekam. Valsts pensijas gadījumā šādas individualizētas iespējas nav. Taču mūsu prakse rāda, ka mūža pensijas klienti tomēr vairumā izvēlas garantēto izmaksas periodu ar iespēju kapitālu mantot. Mūsu dati liecina, ka šogad no visiem šādiem līgumiem gandrīz 95% gadījumu mantošanas iespēja ir izmantota.

Tuvojoties pensionēšanās vecumam, ieteicams doties uz VSAA, lai saņemtu paziņojumu, kurā būs ietverta plaša un praktiska informācija. Tur būs ziņas par uzkrāto kapitālu un tam atbilstošo pensijas daļu, ko varētu saņemt, ja uzkrāto kapitālu pievienotu pensijai; par datumu, līdz kuram jānoslēdz mūža pensijas apdrošināšanas līgums; par datumu, līdz kuram VSAA no apdrošināšanas sabiedrības jāsaņem ziņas par mūža pensijas apdrošināšanu; par apdrošināšanas sabiedrībām, kuras piedāvā mūža pensijas apdrošināšanu. Jāpatur prātā, ka paziņojumu par mūža pensijas apdrošināšanas iespējām izsniedz tikai tad, ja cilvēks, aizpildot iesniegumu, šo izvēli ir atzīmējis.

Reizēm ir bažas arī par otrā pensiju līmeņa kapitāla drošību – vai finansiālos satricinājumos tas nevar samazināties. Svarīgi atcerēties, ka brīdī, kad cilvēks dodas pensijā un izvēlas mūža pensiju, apdrošinātājs aprēķina ieguldījumu perspektīvu visam izmaksu periodam un izmaksājamo summu garantē neatkarīgi no svārstībām finanšu tirgos. Līdz ar to mūža pensiju izmaksu fāzē neietekmē nekādi apstākļi. Vēl būtiska nianse. Lai varētu izvēlēties mūža pensijas apdrošināšanu, otrajā līmenī jābūt uzkrātai minimālajai summai – parasti vismaz 2000 eiro.

INFORMĀCIJA:

• valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv,
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļās un mājaslapā www.vsaa.gov.lv,
• www.manapensija.lv.

KĀDI DOKUMENTI JĀIESNIEDZ

Kopā ar pensijas pieprasījumu vai pensijas pārrēķina pieprasījumu, ja apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada beigām ir papildināts, jāuzrāda dokumenti, kas šo stāžu apliecina:

• darba grāmatiņa,
• kolhoznieka darba grāmatiņa,
• darba līgums un tādi dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par darba perioda pabeigšanu,
• karaklausības apliecība,
• mācību dokuments (apliecība, atestāts, diploms, mācību iestādes izziņa), Latvijas Valsts arhīva vai citu valsts arhīvu izziņas u.c. dokumenti, kas pierāda apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

/www.vsaa.gov.lv/

PENSIJU SISTĒMA

Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma: 

• 1. līmenis jeb valsts obligātā nefondēto pensiju shēma; 
• 2. līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma; 
• 3. līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

(Manapensija.lv)

Pensiju veido:

• darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim,
• iemaksu alga no 1996. gada 1. janvāra (tas atkarīgs no darba algas un nodokļu lieluma),
• 2. pensiju līmeņa uzkrājums.
• Brīvprātīgi var iemaksāt naudu 3. pensiju līmenī.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai zināt, kas jādara, lai saņemtu pensiju, un vai esat par to interesējies? Vai jums vai pazīstamajiem bijušas problēmas ar pensijas uzkrājumu vai tā saņemšanu?

Pēteris Rancāns no Kuldīgas:

– Nē, nezinu. Par savu prognozēto pensiju neesmu interesējies. Kaut kādus paziņojumus no bankas par 2. pensiju līmeņa uzkrājumu esmu saņēmis, bet uzmanību tiem neesmu pievērsis. Līdz pensijai man vēl jānodzīvo – kad tas laiks nāks tuvāk, tad interesēšos. Gan jau par sliktu nenāktu domāt arī tagad. Man ir nojausma, ka nākotnē tā solītā pensija samazināsies. Cik man zināms, ar pensijas uzkrājumu nevienam no ģimenes problēmas nav bijušas.

Jurijs, kuldīdznieks:

– Es vēl esmu jauns un par pensiju nedomāju. Nezinu, kādi dokumenti un kur būtu jāiesniedz, lai to saņemtu. Ilgu laiku esmu strādājis Zviedrijā un pensiju saņemšu arī tur – prognozēju, ka tā varētu būt ap diviem vai divarpus tūkstošiem eiro. Tik liela pensija tur ir arī citiem man pazīstamajiem. Kad pienāks laiks doties pensijā, zinu cilvēkus, kuri man varēs palīdzēt visus dokumentus nokārtot.

Guntis, kuldīdznieks:

– Man vēl nav ne mazākās domas par pensiju. Kas to zina, kad tā pienāks. Kad būs, tad domāšu. Kādi 300 eiro man Latvijā varētu būt, jo vairāk esmu bijis prom – strādājis ārzemēs, tāpēc te mani tas ir interesējis maz.

Ladzis Zalenskaitis, pensionārs no Kuldīgas:

– Viss ir sakārtots, lai gan sākumā nelielas problēmas ar dokumentiem un 2. pensiju līmeni bija. Cik liela pensija būs, to zināju. Tas ir viegli aprēķināms no algas.

Ļubova Zalenskaite, pensionāre no Kuldīgas:

– Tas jau bija sen, kad devos pensijā. Kaut kādas neskaidrības toreiz bija, kad iesniedzu dokumentus, jo biju krājusi 3. pensiju līmenim, bet tas sistēmā neuzrādījās, un sanāca, ka viss kaut kur pazudis. Darbinieki teica, ka tāda uzkrājuma man nav bijis, un viss. Es par to arī vairs neinteresējos. Savukārt no 2. līmeņa uzkrājuma katru mēnesi klāt tiek pielikti tikai kādi desmit eiro.

Inguna Smutova, pensionāre no Kuldīgas:

– Nebija pilnīgi nekādu problēmu. Par pensiju interesējos kādu pusgadu iepriekš, tāpēc visu zināju, kas jādara, un arī summa, ko saņemšu ik mēnesi, mani apmierināja. Man bija arī 3. pensiju līmeņa uzkrājums. Biju logopēde pirmsskolas izglītības iestādē un, kad aizgāju pensijā, darba attiecības pārtraucu. Darba devējam to biju pateikusi jau gadu iepriekš. Tagad man ir vairāk laika, lai rūpētos par sevi, un finanses to atļauj. Varu pat ko iekrāt. Neesmu dzirdējusi, ka kādam citam, dodoties pensijā, būtu sarežģījumi. Arī mani paziņas laikus domā par vecumdienām.

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks