Ierosme atgūt OIK – skaļa un plaša, mērķis – veicināt sabiedrisku iniciatīvu

Šoreiz rakstu sērijā Izpēti, izgaismo, risini! – par prettiesiski iekasētās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK)atgūšanas iniciatīvu.

Ap 500 cilvēku 18. septembrī bija ieradušies Kuldīgas kultūras centrā uz iedzīvotāju forumu par prettiesiski iekasētās OIK (obligātā iepirkuma komponentes) atgūšanu. To rīkoja juristu biedrība Tiesiskums.lv, un atnākušajiem situāciju izskaidroja zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors Artis Stucka.

Piedalījās arī advokāts Ēriks Štālbergs no Liepājas, kurš pārstāv biedrības darbu Kurzemē un palīdz iedzīvotājiem noformēt dokumentus.

KĀDĒĻ TAS BIJA PRETTIESISKI?

A.Stucka skaidro, ka OIK savulaik ieviesta vietējo atjaunīgās elektrības ražotāju atbalstam. Ekonomikas ministrija tiem izsniedza speciālas atļaujas, ar kurām valsts garantēja augstāku iepirkuma cenu nekā tirgū. Starpība starp tirgus un garantēto cenu tika segta no OIK, ko maksāja visi elektrības lietotāji.

2017. gadā, kad OIK shēma darbojās pilnā sparā, četri Latvijas advokātu biroji, kas pārstāvēja tos ražotājus, kuri OIK nebija saņēmuši, Eiropas Komisijai iesniedza sūdzības par valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem: „Proti, Latvija šim atbalstam likumīgu spēku piešķīra vairākus gadus pirms tam, kad Eiropas Komisija par to pieņēma gala lēmumu. Komisija atzina, ka tādējādi Latvija pārkāpusi līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, jo šis maksājums bijis nelikumīgs valsts atbalsts. Latvija šo atzinumu nav apstrīdējusi, un tas joprojām ir spēkā.”

2019. gada 10. janvārī Saeima pieņēma paziņojumu, kurā Ekonomikas ministrija aicināta izbeigt pret iedzīvotājiem netaisnīgu un uz atsevišķu cilvēku interesēm vērstu režīmu. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija secināja, ka OIK shēma ir saistīta ar apzinātu valsts pārvaldes rīcību aplamā tiesiskā regulējumā, zinot, kādas sekas tas radīs. „Arī dažādu politisko spēku pārstāvji šo shēmu ne reizi vien ir skarbi kritizējuši – saukuši par „lielāko zagšanas afēru Latvijas vēsturē, kas paslēpusies aiz zaļās enerģijas virsraksta”, par „fundamentālu nacionālu un makroekonomisku kļūdu, kas jālabo”, un tamlīdzīgi. Tas apliecina, ka pie varas esošie spēki jau OIK maksājuma ziedu laikos apzinājās, ka tas ir prettiesisks. Diemžēl Saeima sadūšojās to atcelt vien 2023. gada 1. janvārī. Visu pārējo laiku, neraugoties ne uz Eiropas Komisijas atzinumu, ne parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, kā iedzīvotāji, tā uzņēmēji bija spiesti prettiesisko OIK maksāt.”

ADVOKĀTI IZVEIDO BIEDRĪBU

Biedrības Tiesiskums.lv izveides iniciatīva pieder vairākiem advokātiem un domubiedriem, kuri iestājas par tiesiskumu, aizstāvot Satversmē noteiktās vērtības. „Tiesiskums nav kas līdzīgs spēlei vienos vārtos, kuru, kad gribam, ieslēdzam, un tad, kad tas vairs nav izdevīgi, izslēdzam,” sacīja A.Stucka. Biedrības mērķi esot daudz plašāki: veicināt tiesiskumu un atbildību publiskās pārvaldes darbā, rosināt brīvprātīgas sabiedriskas iniciatīvas, kas iedzīvotājiem palīdz atgūt tiem nodarītos zaudējumus saistībā ar cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumiem. „Iniciatīva par OIK atgūšanu ir tikai viens no mūsu darbības punktiem. Ļoti ceru, ka tā veicinās arī valsts institūciju un amatpersonu sapratni par to, ko īsti nozīmē atbildība iedzīvotāju priekšā.” Arī Eiropas Parlaments deklarējis, ka tiesiskums ir viens no pīlāriem, uz kā Eiropas Savienība turas.

Jautāts, kāpēc ierosme radusies tikai tagad, ja bija zināms, ka nelikumīgais maksājums no patērētājiem ieturēts ilgus gadus, A.Stucka skaidro: „Pilnīga skaidrība, ka par prettiesisko OIK shēmu nevienam nekas netiks atlīdzināts, radās 2023. gadā, kad stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, mainot OIK maksājuma kārtību. Pēc tam tika sākts izstrādāt klientu reģistrācijas sistēmu, kas pieejama biedrības Tiesiskums.lv mājaslapā. Tas nebija vienkāršs uzdevums, jo prasīja ne tikai programmētāju darbu, bet arī plašas saskaņošanas un pārbaudes, lai garantētu, ka uzkrātie dati ir pilnīgā drošībā. Sistēmas izveide prasīja laiku, jo biedrība nevar atļauties tādu risku, ka sistēma pārtrauc darbību tajā brīdī, kad dienas laikā reģistrējas vairāki tūkstoši klientu. Tagad tā ir stabila, droša un pieejama ikvienam. Uzsveru: no reģistrētajiem klientiem nekādi bankas kontu dati netiek prasīti, tādēļ aicinu būt piesardzīgiem un uzmanīties no krāpniekiem.”

LIETUVAS PIEMĒRS RĀDA, KA VAR

Advokāts norādīja: jo vairāk cilvēku pieteiksies, jo lielāka būs iespēja vienoties par prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu bez ilgas tiesāšanās un varēs noslēgt izlīgumu. Lietuvā nevajadzēja ne tiesu, ne normatīvo aktu maiņu – lai cilvēkiem atlīdzinātu aptuveni 160 miljonus eiro, pieticis ar prokuratūras rīkojumu enerģētikas uzņēmumam Energijos skirstymo operatorius, kas no iedzīvotājiem par elektrību saņēmis vairāk naudas, nekā tam pienākas. „Uzņēmuma lielākā īpašniece ir Lietuvas valstij piederošā akciju sabiedrība Ignitis grupe, kas šos maksājumus saņēma. Nu tie jāatdod, samazinot sadales tarifu. Pārmaksātie elektrības rēķini mājsaimniecībām jāatlīdzina līdz 2027. gadam, savukārt uzņēmumiem, kuriem summas objektīvi ir daudzkārt lielākas, – līdz 2032. gadam.”

Pasaules prakse liecinot, ka kolektīvās sūdzības ap 80% gadījumu beidzas ar izlīgumu. „Ļoti gribētos cerēt, ka Latvija sekos Lietuvas piemēram un iztiksim bez tiesāšanās,” teica A.Stucka. „Optimistiskā scenārijā OIK atgūšana varētu aizņemt pusotru gadu. Tomēr nevar izslēgt, ka notiks tiesvedība. Tad patiešām grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs.”

NOTEIKTĀM GRUPĀM – BEZ MAKSAS

A.Stucka skaidro: neviens, kurš noslēdzis līgumu ar biedrību, ne ar ko neriskē, jo tikai pozitīva rezultāta gadījumā par biedrības samaksātajiem tiesvedības un advokātu pakalpojumiem, mājaslapas un reģistrēšanās sistēmas uzturēšanu, reklāmu un sabiedriskajām attiecībām tā ieturēs 20% no atgūtās OIK pamatsummas. Atsevišķām grupām, piemēram, vecuma pensijas saņēmējiem, maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedriem u.c., nekāda daļa no atgūtās summas nebūs jāmaksā. „Būtībā OIK atgūšanu var salīdzināt ar loteriju, kurā zaudēt nevar – var tikai vinnēt,” piebilda A.Stucka.

Biedrības Tieskums.lv ierosmi atbalsta arī divas nevalstiskās organizācijas: Latvijas Pensionāru federācija un LIZDA.

IEDZĪVOTĀJU STĀSTI

Kuldīgas forumā sanākušie uzzināja par OIK prettiesiskumu un iespējām samaksāto naudu atgūt, un te varēja ar biedrību Tiesiskums.lv parakstīt cesijas līgumu, lai OIK atgūšanā tā varētu iedzīvotājus pārstāvēt.

Cer samaksāto atgūt

Zigrīda Sīle forumā atnākušajiem dalīja iesniegumus. Viņa pati jau iepriekš to parakstīt bija devusies uz Rīgu.

Sākotnēji OIK maksājums rēķinos nav licis aizdomāties: „Kas jādara, jādara – tāda bija mana attieksme. Nevarēju taču lēmumus ietekmēt, tāpēc maksāju kā visi.” Pirmo reizi faktu, ka šo naudu var atgūt, uzzinājusi presē un sarunās pensionāru biedrībā Rumbiņa, arī senioru skolā. „Izvēlējos pieteikumu iesniegt Latvijas Pensionāru federācijā. Man šķita, ka būs sarežģīti, bet izrādījās vienkārši – vajadzīgs tikai personas dokuments. Līguma teksts juridisko terminu dēļ šķita smagnējs, bet būtībā viss ir saprotams.” Z.Sīlei esot ticība, ka nauda tiks atgūta, jo palīdz pieredzējuši juristi un advokāti, kuri pārzina Eiropas tiesību normas: „Pat neveiksmes gadījumā process nebūs bijis velts, jo tā būs pieredze un signāls lēmumu pieņēmējiem.”

Palīdz dzīvesbiedram

Silvija Herca vīram palīdzējusi pieteikumu aizpildīt internetā, jo līgums par elektrību ir uz viņa vārda.

Par pieteikšanos uzzinājusi no citiem aktīviem senioriem. „Ar kaimiņu runājām un nolēmām pieteikties, to izdarījām elektroniski.” Arī S.Hercai līgums šķitis ļoti sarežģīts un pilns juridiskiem terminiem: „Faktiski izlasīju virsrakstu, bet tālākajā tekstā neiedziļinājos.” Viņa gan domā, ka naudu atgūt neizdosies, bet varbūt būs kāda atlaide maksai par elektrību.

Nāk pēc padoma

Dzintra Roga kultūras centrā līgumu parakstījusi tāpēc, ka daudz maksājot par elektrību, – pēdējā laikā rēķini sasniedzot 40–50 eiro mēnesī.

Viņa advokātiem A.Stuckam un Ē.Štālbergam prasīja padomu arī zemes lietā. Dz.Rogai pieder neliels zemesgabals Sērenes pusē, bet to nevar pilnvērtīgi izmantot, jo tam cauri iet augstsprieguma līnija ar metāla stabu pa vidu. Viņa vēlējusies par šo apgrūtinājumu saņemt atlīdzību, vairākkārt vērsusies pie dažādām institūcijām no Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla līdz Valsts zemes dienestam un pat tiesai. Atbildes lielākoties bijušas vienādas: par šādiem apgrūtinājumiem atlīdzība nepienākas, jo līnija ierīkota vēl padomju laikā pirms zemes atgūšanas.

„Mana atbildība – piedalīties”

Līgumu te parakstīja arī Anna Lavrentjeva: „Līdzko uzzināju, ka būs iespēja, nolēmu, ka noteikti nākšu. Piedalīties ir mana atbildība – tāpat kā vēlēšanās.”

Annas kundzei ir izlīdzinātais elektrības maksājums – mēnesī 36 eiro, un ikdienā viņa elektrību taupot. „Šodien atnāca daudz cilvēku, ir svarīgi, ka šādas iniciatīvas atbalsta advokāti un citi profesionāļi. Man šķiet, ka tā ir iespēja ar savu balsi parādīt, ka mums rūp, kas valstī notiek.”

Netic, tomēr dara

Arī Igors Serdjukovs bija parakstītāju vidū, bet viņš uz to raugās ar zināmu skepsi.

„Esmu skeptisks pēc dabas. Man grūti noticēt, ka tik lielas summas valsts varēs atdot. Latvija jau tā dzīvo uz parāda. Kur tad ņems tos miljonus, ko atmaksāt?” Tomēr arī viņš atzīst iniciatīvas nozīmi: „Šī ir iespēja pateikt savu viedokli un parādīt, ka mums nav vienalga.”

VIEDOKĻI

Sabiedrība prasa atbildību

Ēriks Pucens, uzņēmējs, arī Kuldīgas novada domes deputāts:

– Mani pārsteidza tas, ka šo iniciatīvu izveidojuši Latvijā pazīstami un sabiedrībā novērtēti advokāti. Varētu arī izteikt pieņēmumu – varbūt šis ir pirmais solis uz Saeimas vēlēšanām? Taču ļoti ceru, ka ne – ka iniciatīvas nodomi ir patiesi. Esmu iepazinies ar Eiropas Komisijas ziņojumu, ka OIK atbalsts izsniegts pretlikumīgi. Arī pats esmu maksājuma atgūšanai pieteicies gan kā privātpersona, gan kā uzņēmējs. Sabiedriskās iniciatīvas ir jāatbalsta, ja pastāv reāla iespēja līdzekļus atgūt un panākt taisnīgumu. Aicinu arī citus nebaidīties iesaistīties un aizpildīt pieteikumu, jo tikai aktīva sabiedrība var panākt pārmaiņas. Turklāt šāda iesaiste var stiprināt arī vēlētāju aktivitāti un politiķiem parādīt, ka sabiedrība prasa atbildību.

Ja būs prasība tiesā, tā izvērtēs

Baiba Jakobsone, Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta direktore:

– Patērētāju kolektīvās prasības tika ieviestas tāpēc, ka daudzos gadījumos cilvēkiem trūkst informācijas, kā pareizi vērsties tiesā, vai viņi nav pārliecināti par spēju panākt rezultātu, vai arī uzskata, ka tiesvedības izdevumi nav potenciālā ieguvuma vērti.

Ja kolektīvā prasība tiks sagatavota un iesniegta tiesā, to izvērtēs neatkarīga tiesu vara. Mēs paļaujamies uz tiesas spēju objektīvi un taisnīgi izskatīt jebkuru prasību, balstoties gan nacionālajos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos, iesaistot tās institūcijas, kas bija tieši atbildīgas par OIK ieviešanu un uzraudzību, arī Elektroenerģijas tirgus likuma kontekstā.

Vienlaikus jāpiemin, ka Latvijai ir juridiski saistošs Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmums lietā SA.43140 (2015/NN), kas obligātā iepirkuma komponentes sistēmu apstiprina kā Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem atbilstošu.

Atsaucība ir laba

Ēriks Štālbergs, zvērināts advokāts no Liepājas, Kurzemē pārstāv biedrību Tiesiskums.lv:

– Kurzeme parāda lielu aktivitāti, un tas apliecina, ka daudziem šis jautājums ir svarīgs. Tikai cilvēki bieži iedomājas, ka pietiks ar pieteikšanos, lai uzreiz rastos rezultāts. Patiesībā tas var nozīmēt arī ilgu tiesvedību. Tomēr būtiskākais ir tas, ka sabiedrība kļūst aktīva un valdošajiem pauž savu nostāju par to pieņemtajiem lēmumiem. Ja arī neizdosies panākt pilnīgi visu, vismaz būs apziņa, ka esam mēģinājuši.

Valsts nav abstrakts mehānisms

Andris Ramoliņš, kokapstrādes uzņēmuma Stiga RM īpašnieks:

– Es neatbalstu iniciatīvu, kas paredz uzlikt valstij pienākumu zaudējumus atmaksāt. Valsts nav abstrakts mehānisms – to uztur nodokļu maksātāji, un šāds solis nozīmētu to, ka par atsevišķu cilvēku vai institūciju pārkāpumiem maksātu visi iedzīvotāji. Tas būtu nepareizs risinājums, kas ekonomikai radītu papildu slogu un samazinātu resursus citām svarīgām sabiedrības vajadzībām: drošībai, veselības aprūpei un izglītībai. Pareizais ceļš ir panākt to, lai atbildība tiek prasīta no konkrētām amatpersonām vai uzņēmumiem, kas likumu pārkāpuši, un to, lai tie likumīgi tiktu tiesāti. Šajos tiesas procesos cietušie var pieteikties ar savu prasījumu, tā nodrošinot taisnīgāku un sabiedrībai mazāk kaitīgu risinājumu.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai elektrības maksa mēnesī jūs apmierina? Vai cenšaties ietaupīt? Vai zināt, ka var pieteikties prettiesiski iekasētās elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atmaksai?

Aija Zirne no Vārmes:

– Mēnesī maksāju 150 eiro, un tas mani neapmierina. Kāpēc maksa tik augsta, nezinu. Gribētu noskaidrot, kādas ierīces tērē vairāk. Plānoju meklēt ekspertu, kas to varētu pateikt. Mājās esmu viena, tikai nedēļas nogalēs atbrauc ciemos dēls. Nav man ne siltās grīdas, ne kā cita, kas tērētu daudz. Par taupīšanu – zinu, ka telefona lādētājs jāizrauj no sienas. (Smejas.) Visu laiku man bija Elektrum, un tur bija ļoti dārgi. Kad tikko pārgāju uz Enefit, pirmos mēnešus šķita, ka ir lētāk, taču vairs ne. To, ka var pieteikties OIK atmaksai, nezinu.

Linda Valkovska, kuldīdzniece:

– Vienmēr var gribēt lētāk, bet ir bijis arī sliktāk. Tagad ir okei. Mēnesī ir ap 40 eiro. Zinu, ka vairāk patērē matu fēns, tējkanna, bet uz to rēķina diži taupīt necenšos. Zinu, ka OIK naudai var pieteikties, bet es to nedaru un arī nezinu nevienu, kas būtu pieteicies.

Ināra Kalnmale, kuldīdzniece:

– Šausmīgi neapmierina! Man gan ir mazliet cita situācija: dzīvokli īrēju, un saimniece dzīvo Rīgā. Cik viņa prasa, tik samaksāju. Cenšos elektrību daudz nepatērēt, bet rēķinu tas nemazina, jo viņa man saka: nu klāt nāk arī apkalpošanas maksa un vēl kas. Maksāju pāri 30 eiro. Kāds pieslēgums tas ir, nezinu. Dzirdēju, ka Kuldīgas kultūras centrā notika biedrības Tiesiskums.lv pasākums par OIK atmaksu. Vai mana dzīvokļa īpašniece ir pieteikusies naudas atgūšanai, nezinu.

Aivars Kuškulis, kandavnieks:

– Tā īsti nesaprotu, kā tās cenas tiek veidotas. Man tik atsūta rēķinu, un, cik tur ir, tik nomaksāju. Brīžiem ir tik liela summa, ka nesaprotu: kā? Interesanti, ka pagājušajā ziemā maksāju 16–18 eiro, bet tagad vasarā ir pie 50! Man ir Elektrum pieslēgums. Nekādas paskaidrojuma vēstules par cenu izmaiņām nav. Nekas daudz jau netiek patērēts: darbojas ledusskapis, televizors. Man liekas, ka tā OIK naudas atgūšana ir tīrākā mahinācija. Viens jurists man stāstīja, brīdinot, lai neuzķeramies. Sistēma tur tāda: parakstot līgumu, cilvēks dod savu piekrišanu biedrībai, un pēc tam tā ar to naudu var darīt, ko grib. Tā būs laimes spēle, vai un cik varēs atgūt. Es neko iesniedzis neesmu.

Aldis no Kuldīgas novada:

– Man ir Elektrum izlīdzinātais maksājums: mēnesī 43–45 eiro. Protams, gribētu mazāk. Ietaupīt gan necenšos. Zinu, ka var pieteikties OIK atgūšanai, bet to vēl neesmu izdarījis. Nezinu, vai darīšu. Tad jau redzēs.

Andis Gabrāns, rīdzinieks:

– Par Elektrum elektrību maksāju ap 38 eiro. Visi jau gribam uz ko taupīt, bet jāsaprot, ka valsts drošība un patstāvība arī ko maskā. Elektrību netaupu, jo pats patēriņš ir ne vairāk kā 40%, pārējās ir fiksētās izmaksas. Nedaudz var ietaupīt, ja retāk mazgā veļu vai arī trauku mašīnā traukus. Ar apgaismojumu nekāds dižais patēriņš vairs nav. Nedomāju, ka OIK varēs atgūt. Var tikai pieteikties un deleģēt biedrību, kas cīnītos, bet nekur nav teikts, ka naudu varēs atgūt. Es nepieteikšos. Tas ir diezgan neprognozējami: ja naudu atgūt varēs, tad no kāda valsts budžeta? Pašlaik līdzekļi tam nav paredzēti, un vēl jāpierāda nelikumības fakts. Tā ir tikai vīzija, ko varētu darīt. Politiķi pauduši viedokli, ka nosaukt to par nelikumību nevar, jo tas ir Saeimas lēmums. Tātad jāatceļ Saeimas iepriekšējie lēmumi, bet kurš to darīs?