Mākslīgais intelekts: no skepses līdz ieradumam

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini! šoreiz par mākslīgā intelekta (MI) lietošanu ikdienā, tā priekšrocībām un trūkumiem, kā arī riskiem.

„Nepaiet diena, kad nav izmantots ChatGPT,” saka kuldīdzniece Linda Paulauska, kura ar vīru Artūru šo mākslīgā intelekta rīku lieto katru dienu, lai atvieglotu profesionālos darbus un arī sadzīviskas situācijas.

Linda ir pakalpojumu dizainere, projektu vadītāja un rakstu autore, Artūrs Paulauskis ir nodaļas vadītājs radiosakaru nozarē.

Stāsta L.Paulauska: „Sākumā ChatGPT testēju un maksas versiju nepirku, bet tagad visu laiku lietoju par maksu. Sākotnēji testēju, vai tas palīdz ar gramatikas kļūdām angļu valodā, jo tajā brīdī man visa dzīve bija angliska. Akadēmiskā angļu valoda arī ir sarežģītāka. Tas, ko mākslīgais intelekts varēja izdarīt, bija lieliski. Pēc tam ikdiena bez tā jau vairs nebija iedomājama – devu tam analizēt dokumentus.”

Viņa atzīst: sākumā bijis grūti noticēt, ka tas tiešām strādā tik labi. „Ja no grāmatas tas izvelk sadaļu, kas atbild uz manu jautājumu, bet tam neticu, tad paprasu, lai tas parāda, kur tieši tas rakstīts. Lielākoties izdara pareizi, bet skaidrs, ka tas arī kļūdās, un visa informācija ir jāpārbauda joprojām.

Man mākslīgais intelekts ir kā kolēģis – tas atbild, sākot ar vienkāršiem jautājumiem, kā audzēt puķi, beidzot ar datu apstrādi.

Tikko tas man iedeva analīzes pārskatu tabulas. Es tam iedevu 100 lapaspušu projekta aprakstu angļu valodā, lai tas izraksta galvenās nianses, kas attiecas tieši uz vienu jautājumu. Ar mākslīgo intelektu var labi iemācīties saprast pats sevi, kur bijušas kļūdas, nododot tam instrukciju.

Mana pirmā izglītība ir pedagoģija – desmit gadus strādāju skolā par sociālo pedagoģi. Tajā laikā sapratu: ja nodevi neprecīzu instrukciju, bērni iedeva neprecīzu rezultātu. Tas nebija tik acīmredzami, un tad nevarēja saprast, ko vainot. Ar mākslīgo intelektu viss ir vienos vārtos: ja neesmu tam iedevusi pareizu instrukciju, tad rezultātu nesaņemšu.”

UZTICAS VAIRĀK

A.Paulauskis stāsta: „Kad pirms diviem gadiem strādāju ar Chat-GPT, tad teiktu – ja esi speciālists ar mākslīgo intelektu, tad izaugsme ir laba. Bet, ja ir mākslīgais intelekts bez speciālista, tad droši vien var iebraukt auzās. Taču tagad tas kļūst tik gudrs, ka speciālisti tam uzticas tik ļoti, ka atbildes brīžiem nepārbauda. Redzu, ka teksts, ko tas dod, ir ticams un izpildāms. Kad dodu analītiskus uzdevumus, tas atrod tādas likumsakarības, ko cilvēks parasti neatradīs.

Vēl interesants ir vietnes Google rīks Notebook LM – tas ir labs analītiķis, kas strādā tikai ar tiem resursiem, ko tam iedod. Tas ģenerē audio un konspektus.”

L.Paulauska ir konservatīvāka: „Es vairāk turos pie viena – man nav tāda tehnoloģiju entuziasma, ka gribētos testēt ko citu. Artūrs ik pa laikam uzzina ko jaunu un seko līdzi. Ja man vajag kaut ko jaunu, vēršos pie viņa. Teorētiski varu pajautāt ChatGPT, bet zinu, ka Artūrs būs jau to testējis.” (Smejas.)

Sākumā viņa bijusi skeptiska – izmēģinājusi to, ko ir viegli pārbaudīt. Devusi strukturētus uzdevumus, piemēram, uztaisīt plānu bērna dzimšanas dienas ballītei. Sapratusi, ka tas spēj daudz vairāk: „Tas tā ir mainījies, ka uzticos tam arvien vairāk.”

GAN DARBAM, GAN IKDIENAI

Artūrs interesējas, kas pasaulē aktuāls, un, kad mākslīgo intelektu pamēģinājis, tad sapratis, ka tas ir kā mazs asistents: „Sākumā ar to spēlējos, uzdevu rakstīt dzejoļus, ģenerēt attēlus un pats priecājos. Kad secināju, ka tas spēj analizēt informāciju, sapratu, ka varu to lietot darbā, piemēram, tehniskās specifikācijas sagatavošanā. Mākslīgais intelekts var būt arī mans jurists un ārsts.”

Linda piebilst: „Grūti iedomāties, kur mākslīgo intelektu neizmantotu. Piemēram, brauksim pie Artūra mammas uz dzimšanas dienu, un Artūrs mammai uzģenerēs dziesmu. Esmu prasījusi, kad stādīt, griezt un kopt konkrētas puķes.

Mākslīgais intelekts aizvieto speciālistu konsultācijas, piemēram, kad vajadzēja pārliecināties, kā juridiski pareizāk izdarīt vienu vai otru lietu, saņēmu pirmreizējo konsultāciju.

Skaidrs, ka jāiedod pēc iespējas precīzāka informācija, kuros likumos gribu orientēties. Ja vajag uztaisīt bērniem matemātisku uzdevumu, palūdzu to mākslīgajam intelektam izstrādāt izdrukājamā formātā.”

PAR LIELU APJOMU JĀMAKSĀ

Linda lieto sarunu rīka Chat-GPT maksas versiju, jo izmanto to daudz: „Bezmaksas versijai ir tādi ierobežojumi, kurus sasniedzu ļoti ātri. Es tam dodu daudz informācijas, un mēnesī tas maksā 23 eiro.” Artūrs pārsvarā lieto rīku ChatGPT un Google Gemini bezmaksas versijas. „Man parasti ar to pietiek – ja vajag vairāk, ieeju Lindas lietotāja kontā,” viņš smejas.

Abi ar MI sazinās gan angļu, gan latviešu valodā. „Es domāju latviski un angliski – man tā vieglāk,” skaidro Linda. Dzīvesbiedrs piebilst: „Mākslīgais intelekts ir tik gudrs, ka latviešu valodu tas pazīst ļoti labi. Kad jautāju par Latvijas tēmām, tad labāk ir runāt latviski, jo tas atradīs piemērotākus terminus.”

Linda: „Mani pārsteidza tas, ka mākslīgo intelektu lieto mamma, – es nezināju. Viņa teica, ka gandrīz katru dienu uzdod ikdienišķus jautājumus. Artūra vecāki gan ar tehnoloģijām nav uz tu, bet mākslīgo intelektu vienalga izmanto.” Artūrs: „Brālis ir tehnoloģiju cilvēks, bet to neizmanto – viņš kļuvis konservatīvāks.”

RŪPES PAR DROŠĪBU

„Lielākais risks ir tas, ka negribas domāt pašam. Profesijas tiks ietekmētas – tas nenozīmē, ka cilvēki tiks atlaisti, bet viņiem būs jāpārkvalificējas. Skaidrs, ka pilnīgi visi mākslīgo intelektu neizmantos un cilvēciskais faktors paliks,” uzskata Linda. Artūrs domā, ka visa informācija, kādu lietotājs nodod mākslīgajam intelektam, nonāk apritē datu serveros. Vienmēr kritiski jāizvērtē, kas tam tiek dots, vēl jo īpaši tad, ja dati ir sensitīvi.

VIEDOKĻI

Tas apstrādā ļoti daudz datu

Toms Girvaitis, Kuldīgas Digitālo inovāciju centra projektu speciālists:

– Mūsu centrs iedzīvotājiem piedāvā mācības, kā izmantot digitālos rīkus, tai skaitā mākslīgo intelektu. Apgūstam pamatus, izmantojot dažādus rīkus teksta, attēlu, video un audio ģenerēšanā. Tā kā ChatGPT iznāca kā pirmā patērētājiem paredzētā lietotne, mācām darboties ar to. Izmantojam arī lietotnes Microsoft Copilot un Google Gemini. Tāpat arī mākslīgā intelekta rīkus, kas iekļauti tādās lietotnēs kā Canva, Gamma un Suno. Tajos var radīt attēlus, prezentācijas un mūziku.

Pie mums nāk mācīties bērnudārzu auklītes, audzinātājas, pedagogi un seniori, kas Kuldīgas novadā ir vieni no aktīvākajiem. Pedagogiem palīdzam sagatavot mācību materiālus, darba burtnīcas un aktivitātes. Senioriem mācām rīku Google Lens, piemēram, kā ārzemēs reāllaikā iztulkot ēdienkarti.

Mākslīgais intelekts cilvēkus ieinteresē, jo nu jau tas ir visur. Mūsdienu cilvēkiem ar to jāsadzīvo. Redzam, ka darba tirgus mainās, jo attīstās automatizācija. Nesen lasīju, ka mākslīgā intelekta rīks spēj vidusskolēniem noteikt nākotnes darbu. Ja aizpilda vienkāršu testu, tas parāda profesiju, uz ko skolēnam vajadzētu tēmēt.

Lielākais risks ir tāds, ka patiesībā tas neko daudz nezina, tikai apstrādā lielu daudzumu informācijas. Ņemot to vērā, jāskatās, ko tam dodam un kādus avotus tas izmanto. Ir svarīgi pārbaudīt, kā tas nonāk pie rezultāta. Otrs risks ir uz šo informāciju paļauties kā uz absolūtu patiesību. Ja zini drēbi, tad tas ļoti palīdz. Es mākslīgajam intelektam vienmēr uzdodu precizējošus jautājumus – paprasu, no kurienes informācija tiek ņemta. Lietojot nepareizi, varam iebraukt dziļā grāvī: ja to nekontrolējam paši, tas kontrolēs mūs. Es to daudz lietoju tulkojot, arī apkopojot un strukturizējot informāciju, radot idejas, no melnraksta veidojot sociālo mediju ierakstus un gatavojot mācību materiālus.

Esam informācijas revolūcijas priekšā

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors:

– Mēs pētām visu, kas saistās ar informācijas telpu un dažādām ietekmes metodoloģijām, sākot ar tādām veclaicīgām lietām kā propaganda, beidzot ar to, kā sociālajos medijos strādā roboti un algoritmi, kas maina cilvēku viedokli. Manā darbā ar mākslīgo intelektu klājas aizraujoši. Mums jau labu laiku ir savas sistēmas, ko izmantojam tam, lai informācijas telpā analizētu dažādas lietas, bet jau gandrīz trīs gadus, kopš mums ir pieejami lielie valodu modeļi, redzam strauju izrāvienu. Esam informācijas telpas revolūcijas priekšā. Paši esam sākuši būvēt mākslīgā intelekta laboratoriju – šajā jomā darba ir daudz.

Mākslīgais intelekts ir ļoti labs rīks, tomēr tas ir tikai rīks ar savām stiprajām un vājajām pusēm. To izmantojot, jāņem vērā, ka ir tāda lieta kā halucinācijas. Šīs sistēmas parasti ir diezgan pārliecinošas, tāpēc diezgan daudz jāiedziļinās, lai tās noķertu. Jāmāk šo rīku izmantot – ir dažādi paņēmieni, kā no tā dabūt labāko. Jebkāda dokumentu rakstīšana, dažādu darbu plānošana, ideju radīšana, īpaši angļu valodā, ir acīmredzami labas lietas. Pats daudz izmantoju liela apjoma materiālu un datu apstrādi Google programmā Notebook LM, kas ir ļoti efektīva. Daudz strādājam arī ar mākslīgā intelekta aģentu sistēmām, kas paver durvis jaunām funkcijām.

Riski ir vairāki. Pirmkārt, redzam, ka digitālajā vidē arvien vairāk mijiedarbojamies ar mākslīgā intelekta veidotu saturu. Ir atsevišķas vietnes, kur jau 50% satura nav cilvēku radīti. Otrs – mākslīgais intelekts ir ļoti spējīgs cilvēku psiholoģiskajā profilēšanā, un tas dod tam iespēju ar mūsu izjūtām manipulēt. Ne velti esam dzirdējuši gadījumus, ka cilvēki pēc saziņas ar mākslīgo intelektu izdarījuši pašnāvību.

Vēl sociālajos medijos ir tāda lieta kā virtuālā vide, kurā arvien vairāk redzam nevis īstus cilvēkus, bet mākslīgā intelekta aģentus. Pamatā tos lieto komerciālos nolūkos, bet tie var tikt izmantoti arī citos. Vēl jāliek aiz auss – un darba tirgū jau to redzam –, ka dažādās profesijās, piemēram, programmēšanā un mārketingā, samazinās sākuma pakāpes darbi. Tiem, kuri prot mākslīgo intelektu lietot, būs vairāk iespēju darba tirgū nekā tiem, kuri to neprot. Un pārmaiņas būs straujas.

Palīdzēs valsts pārvaldē, veselībā un izglītībā

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēde:

– Mākslīgā intelekta centrs ir nodibinājums, kurā valsts, industrija un universitātes ir apvienojušās, lai attīstītu dažādus mākslīgā intelekta rīkus, lai vairāk par to izglītotu sabiedrību. No valsts puses to pārstāv Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas un Aizsardzības ministrija. No industrijas to pārstāv LIKTA un trīs tās deleģēti pārstāvji. Ir arī trīs pārstāvji no Latvijas Universitāšu asociācijas. Padome izvirza mērķus un uzdevumus, kas visiem kopā jādara, lai mākslīgā intelekta izmantošanu veicinātu. Tās valstis, kuras pratīs vienoties, ekonomiski attīstīsies. Septembra beigās Mākslīgā intelekta centrā darbā būs pieņemta direktore Natālija Čerņecka, kurai ir gan starptautiska, gan Latvijas pieredze. Viņa veidos komandu.

Ja domājam par to, kā mākslīgo intelektu izmantot ikdienā, nereti to asociējam tikai ar vietnēm Chat-GPT, Copilot vai Gemini. Bet tā ir arī datorredze, robotika un citas lietas. Tas var ātrāk izdarīt monotonas darbības, kuras spējam definēt. Skatāmies, kā valsts pārvaldes darbu padarīt efektīvāku. Veselības jomā jau tagad gan Latvijā, gan pasaulē ir dažāds izmantojums, piemēram, tiek analizētas rentgenogramas, lai saskatītu potenciālas problēmas. Vēl svarīga joma ir aizsardzība, pāri visam – izglītība. Ja zinām, ka mākslīgi var radīt gan balsi, gan attēlus, gan video, tad varam uz to visu skatīties arī kritiski. Bet, ja nezinām, tad noticam, un mūs var vienkārši apmuļķot.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai lietojat mākslīgo intelektu? Vai tas noder darbam vai citām ikdienas vajadzībām? Kā tas, jūsuprāt, attīstīsies nākotnē?

Brigita no Saldus:

– Nē, nelietoju, neesmu mēģinājusi un arī nevēlos. Kaut kādas tehnoloģijas ikdienā gan izmantoju, jo telefons man ir. (Smejas.) Par mākslīgo intelektu zinu tikai to, ka tas ir spējīgs uz visu ko. Vēl nesen runāja, ka tas noteikti var cilvēku izsekot. Domāju, ka tas spēs mūs kontrolēt – zinās, ko darām. Gan jau tas notiek arī tagad.

Sandra Krastiņa no Remtes:

– Jā, reizēm. Paprasu kādas gudrības, piemēram, kad nezinu, kā sauc kādu puķi, ielieku bildi. Kādu laiku neesmu neko jautājusi, bet, kad vajag, ļoti noder. Izmantoju ChatGPT, jo to man telefonā ielādēja vedekla. Viņa to lieto bieži. Grūti teikt, kā tas attīstīsies.

Ladzis, kuldīdznieks:

– Nē, neesmu mēģinājis. Nav ne jausmas, vai paziņu lokā kāds to izmanto, neesmu ar citiem par to runājis. Zinu tikai tik daudz, cik padzirdu televīzijā, taču, tā kā mani tas neinteresē, slēdzu kanālus pāri. Konkrēti nezinu, ko tas dara, jo mēģināt nekādas vajadzības nav. Lai ar to nodarbojas jaunieši!

Ieva Andersone, kuldīdzniece:

– Nē, tādas vajadzības nav. Strādāju par pirmsskolas skolotāju un nezinu, kā šai profesijā tas varētu noderēt. Varbūt tāpēc, ka neesmu tajā iedziļinājusies. Kolēģi gan, iespējams, izmanto. Mēģinājusi neesmu, bet esmu dzirdējusi, ko tas spēj. Tehnoloģijas jau attīstās ātri, iet tālāk. Nākotnē tas droši vien varētu aizstāt kādas profesijas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

Maija Āboliņa, rīdziniece:

– Jā, šad tad. Uzdodu dažādus jautājumus, piemēram, kā pareizāk un ātrāk nokļūt kādā vietā. Pirms pāris dienām draudzene meklēja ballītei kleitu. Interesējos par apģērbu etiķeti un ar tā palīdzību ģenerēju viņas fotogrāfiju ar mākslīgā intelekta izdomātiem tērpiem, lai saprastu, kas viņai piestāvētu labāk. To daru lietotnē ChatGPT, citas mēģinājusi neesmu. Strādāju personāla nodaļā, un manu darba ikdienu tas kaut kā varētu atvieglot, bet neesmu vēl sākusi izmantot. Man jau šķiet, ka tas attīstīsies bezgalīgi, kļūs arvien pieejamāks un spēs darīt neiedomājamas lietas.

Raimonds Āboliņš, rīdzinieks:

– Izmantoju darbā, lai sagatavotu atbildes lietišķām vēstulēm. Mākslīgais intelekts sagatavo melnrakstu, ko tālāk apstrādāju pats. Tas ietaupa laiku. Strādāju par juristu, lietoju ChatGPT, un darbavieta man ir nopirkusi abonementu. Kolēģiem tas nepieciešams vairāk, bet, tā kā licence ir arī man, izmantoju. Kolēģi projektu daļā to izmanto visplašāk – mākslīgais intelekts sagatavo dažādu jomu apskatus, veido konspektus par viņus interesējošām jomām. Rēķinos, ka tas var pieļaut kļūdas, bet manā praksē viss bijis precīzi. Pašlaik sabiedrībā vēl to lieto reti, bet nākotnē, domāju, lietos ikviens. Arī tad, kad parādījās mobilie telefoni, visiem uzreiz to nebija, jo kas tik jauns nebija saprotams.

#SIF_MAF2025 | #izpēti_izgaismo_risini | #kurzemnieks