Pakomāts tieši Kuldīgai

„Priecājos, ka skolnieču zīmējumi redzami tālāk par Kuldīgas mākslas skolas telpām,” saka Māra Straume, idejas autore, grafikas un zīmēšanas skolotāja šajā skolā. Viņa kopā ar savām audzēknēm radījusi Latvijas Pasta pakomāta dizainu ar Kuldīgai raksturīgām kultūrvēsturiskajām arhitektūras detaļām, kas turpmāk priecēs iedzīvotājus Aizputes ielā 7.

Pirmais reģionos

Šis ir pirmais Latvijas Pasta dizaina pakomāts ārpus Rīgas. Par sadarbību M.Straume stāsta: „Latvijas Pasts mūs uzrunāja, šķiet, šī gada februārī. Līdz šim šādi pakomāti ar dizainu tapuši Rīgā un atrodas Āgenskalna tirgū un Brīvības un Miera ielas krustojumā. To izveidē arī tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Pakomāti izdevās ļoti skaisti, tāpēc tika nolemts, ka šāda ideja jāattīsta arī tālāk reģionos. Kuldīgai paveicies būt pirmajai, jo, šķiet, vienai no Latvijas Pasta mārketinga daļas meitenēm ļoti patīk mūsu pilsēta, turklāt tā ieguvusi arī UNESCO statusu. Latvijas Pasts uzrunāja mākslas skolu, vaicājot, vai būtu interese sadarboties. Tālāk pārrunājām savā starpā, vai kāds no skolotājiem būtu gatavs šo darbiņu uzņemties, un es pieteicos, jo ideja šķita ļoti forša. Uzskatīju, ka arī jauniešiem būtu interesanti šādā notikumā piedalīties. Ne vien dizaina izstrāde sasauktos ar mācību procesu, bet arī rezultāts pēc tam ilgi priecētu pašas autores, nevis līdz ar mācību gada beigām nonāktu atvilktnē.”

Lai ir unikāli un piestāv Kuldīgai

Vai pasūtītājiem bija kādi nosacījumi? „Jā, vēlējās, lai šoreiz dizainu veidotu lielāki bērni. Bieži šādiem projektiem izvēlas mazo bērnu zīmējumus, bet šoreiz gribēja, lai skolēni ir spējīgāki un jau mācētu labāk zīmēt. Vēl viens lūgums, tostarp arī no Kuldīgas novada domes būvvaldes, bija turēties Kuldīgas raksturīgajos zemes un sarkanīgajos toņos, lai šis pakomāts piestāvētu pilsētai, taču pārējais – ideja, kā tas varētu izskatīties, – bija mūsu rīcībā.”

Dizaina ideju izdomājusi skolotāja Māra: „Vienu dienu pastaigājos pa Kuldīgu, domājot, ko mēs varētu zīmēt, kas varētu būt vienojošais, un ienāca prātā doma par vēsturiskajām pilsētas ēku durvīm un logiem, kas sasauktos arī ar pakomāta funkciju – arī tur ir durtiņas, lodziņi, pa kuriem cilvēki savas paciņas, dāvanas nodod tālāk citiem. Par Kuldīgas seno ķieģeļu tiltu nodomāju, ka uz pakomāta to nevajag, jo kuldīdzniekam tas jau ir ikdienišķs, tam vairs ikdienā nepievēršam tik lielu uzmanību, tāpēc arī meklēju ko unikālu un skaistu. Vecpilsētas logi un durvis – gan tie, kas jau restaurēti, gan tie, kas vēl nav, – manuprāt, tādi ir. Piedāvāju skolēniem savu domu, un viņi piekrita.”

Uz pakomāta redzamas reālas, dzīvē sastopamas durvis un logi, laternas, ūdenspumpis un citas detaļas: „Iedzīvotāji nu var iet skatīties un meklēt, vai uz pakomāta nav ieraugāma arī kāda viņu ēkas detaļa. Laikapstākļi mums šogad nav tik draudzīgi, tādēļ visu šoreiz zīmējām no fotogrāfijām uz vietas skolas telpās.”

Kur šīs detaļas var atrast? „Vienas ir Rātslaukuma Benu aptiekas zaļās durvis. Tad ir no Kuldīgas pils dzirnavu ēkas. Dažas detaļas ir no Ventspils ielas, viens logs – no Katrīnas baznīcas. Tās tapušas līdzīgos toņos. Ir arī mūsu pilsētai raksturīgais ūdens pumpītis, kas ir vairākās vietās.”

Izvēlei – 30 vietas

Dizainu veidojušas deviņas 6. kursa beidzējas un divas meitenes no citiem kursiem: Pārsla Balode, Paula Līcīte, Elizabete Enija Bravlanska, Luīze Buka, Līva Kronlaka, Eva Markševica, Marta Skolmeistere, Lauma Luīze Svilpe, Šarlote Šlegelmilha, Evelīna Šteinberga un Marta Elizabete Vētrāja. „Piedāvāju zīmēt arī citiem skolēniem, kas vēlas, ar nolūku, ja kādam izdotos labs zīmējums, to arī mēģinātu iekļaut. Mākslas skolā iekļaut zīmējumos arhitektūru ir aktuāli visiem,” norāda skolotāja. Kopā bijušas 30 fotogrāfijas jeb 30 izvēles varianti no dažādām vietām: „Katrs varēja izvēlēties divus trīs attēlus, kurus pētīt un zīmēt. Skatījos, lai vairāki neizvēlas vienas un tās pašas durvis, logus. Vienīgais, kas atkārtojās, bija laternas. Skices tapa ar parastajiem grafīta un krāsainajiem zīmuļiem. Kādas detaļas tika krāsotas arī ar akvareļa krāsām. Oriģināli zīmējumi bija A5 un pat mazākā formātā, kas pēc tam tika pārnesti digitāli.”

Grūtāk bijis salikt kopā

Viņa atzīst, ka rezultāts izdevies skaists: „Man grūti objektīvi novērtēt, jo uz audzēkņu zīmējumiem esmu skatījusies tik ilgi, ka man visi liekas mīļi. Man ir liels prieks, ka patīk pašiem skolēniem, ka viņi savus zīmējumus redz tālāk par mākslas skolas telpām. Visi ļoti centās. Dzirdu, ka arī citi priecājas un ka citiem patīk.”

Uz jautājumu, vai nepietrūka laika šim projektam, Māra atbild: „Nē, bet tas bija jāsaplāno tā, lai neiekavējas citas lietas. Nedaudz laika pietrūka nevis skolēniem, bet man pašai to visu salikt kopā. Tas man bija laikietilpīgs process.” Arī no Latvijas Pasta saņemtas ļoti labas atsauksmes un teikti tikai labi vārdi. Sadarbība esot bijusi veiksmīga. Nākamie dizaina pakomāti tapšot Cēsīs un Liepājā.

Darbu autores nākamajā mācību gadā mākslas skolu absolvēs, un, vaicāta par meiteņu interesēm un tālākajiem plāniem, skolotāja teic: „Viņas par to vēl domā. Dažas ir izlēmušas, ka noteikti vēlas darboties mākslas nozarē, taču jauniešiem domas mainās strauji, to vēl nevar zināt.”

Ideja un iznākums patīk arī autorēm

Šarlote Šlegelmilha zīmējusi karoga mastu, durvis un vienu loga detaļu: „Man ļoti patika ideja par Kuldīgas detaļām, nevis citām pasaulē populārām vietām, objektiem. Patīk, ka uz pakomāta ir nevis, piemēram, Eifeļa tornis, bet tieši mūsu pilsētas detaļas. Domāju, ka šādus pakomātus ar dizainu vajadzētu vairāk Kuldīgā un arī citās pilsētās, jo tie piešķir pilsētai dvēseli.” Par darba procesu viņa teic: „Grūtāk bija pašā sākumā to visu uzskicēt, pēc tam izstrādāt ar krāsām bija vieglāk. Karoga mastu skicēt bija grūtāk, jo tas ir smalkāks. Man labāk padodas rasēt.” Šarlote vairāk interesējas par tekstila dizainu, tādā virzienā nākamgad vēlas arī veidot savu skolas diploma darbu: „Gribētu uztaisīt kādu apģērba gabalu, kaut ko, kas pēc tam man noderētu. Arī ikdienā mēdzu ko uzšūt vai kādu saplīsušu apģērba gabalu apdarināt. Agrāk lellēm pati šuvu apģērbu.”

„Pakomāts ir izdevies ļoti, ļoti skaists!” saka Luīze Buka, kura zīmējusi durvis dzelteni melnos toņos un mājas augšējās daļas detaļu, kas uz pakomāta redzama virs durvīm. „Šīs detaļas mani uzrunāja visvairāk. Durvis tādēļ, ka tajās bija visvairāk krāsu, bet māja vienkārši tāpat, jo man patīk zīmēt arhitektūru. Krāsoju ar akvareļa krāsām. Man ar uzdevumu veicās viegli.” Ikdienā Luīze nodarbojas ar zirgu sportu un, kad ir mājās, tad glezno. Mākslas skolā viņai patīk keramikas nodarbības: „Noteikti vēlos nākotnē būt vai nu keramiķe, vai gleznotāja.”