Šoreiz rubrikā Izpēti, izgaismo, risini par padarītajiem darbiem atbild un nepadarītos skaidro tie deputāti, kuri uz Kuldīgas novada domi kandidē atkārtoti.

Partiju pirmos numurus – Inesi Astaševsku (Kuldīgas novadam), Kristīnu Ansoni (Nacionālā apvienība) un Rutu Karloviču (Zaļo un Zemnieku savienība) – šoreiz neiztaujājām, jo visas trīs izteikušās jau iepriekš.

Atbilstošu vietu kultūrai un mākslai

BAIBA MIKĀLA (Kuldīgas novadam) pašvaldību vēlēšanās startēt ceturto reizi.

„Kad pirmoreiz tiku ievēlēta pirms 12 gadiem, gadu bija grūti saprast, kā domāt publiskajā sektorā, kādi ir kontroles mehānismi, jo nāku no privātā sektora. Tagad esmu iemācījusies atšķirt. Klausoties jaunos kandidātus, saprotu, ka viņiem šī mācība būs jāapgūst. Uzņēmējdarbībā es rīkojos ar savu naudu, bet publiskajā sektorā tie, kuri visu realizē, rīkojas ar visu mūsu naudu. Tā ir atšķirīga pieeja.” B.Mikāla startē tādēļ, ka pirms diviem gadiem atbalstījusi partijas biedres I.Astaševskas kandidatūru priekšsēdes amatam un atbalsta viņu arī tagad.

Deputāte visdažādākajos veidos iestājas par uzņēmējdarbību: „Daudz runāju par to, ka pašvaldībai jārada nevis darbavietas, bet vide, lai uzņēmēji grib šeit radīt darbavietas. Man nepatīk, ka kolēģi deputāti ar pieredzi saka: uzņēmējdarbības komisijā ir tikai noteikts uzņēmēju loks. Tai pieteikties var ikviens – sēdes ir atvērtas. Neesam liels novads, un varētu dzīvot draudzīgi, bet laikam politikā tā pieņemts, ka jābūt opozīcijai. Es vienmēr esmu par sadarbību.”

Kas palicis nepadarīts? „Sāpīgais ir kultūras centra remonts – tas jāpabeidz. Piekrītu Edgara Zalāna (agrākā mēra – red.) sacītajam: kad Kuldīgas attīstības ceļu sākām, naudas nebija, tās nebija arī uzņēmējiem, bet bija mērķi. Ja iesim uz mērķi, iespēju atradīsim. Mums nav skaistas vietas, kurā būtu koncentrēta māksla un kultūra. Ir vieta, kurā saturēt visu kopā, bet vajag mūsu videi atbilstošu.” Otra lieta – jāremontē Padures vecā klēts. Un skolu tēma: „Sistēma neveicina to, lai cilvēki būtu izglītoti, labāk apmācīti. Bet izdevās pilsētā nodrošināt divas vidusskolas, noteiktu audzēkņu skaitu un un kvalitatīvu visu priekšmetu mācību. To izpildīt nav vienkārši, jo eksakto priekšmetu skolotāji ir deficīts.” Bet, lai pastāvētu trīs pagastu skolas, „finansējumu atradām, uzturēšanai piemaksājam no budžeta. Bet arī vecākiem, skolotājiem, direktoram jācīnās par to, lai klases piepildītu. Ir vairāki aspekti, kāpēc bērnu tur nav, kāpēc piedāvājums ir slikts. Man šajā tēmā ir daudz nezināmo”.

Iestāsies par Alsungai vajadzīgo

„Tam, kurš jūt sevī spēku procesus ietekmēt tā, lai tie būtu taisnīgi un atbilstu vērtībām, kuras aizstāvi, ir jākandidē,” saka DAIGA KALNIŅA (Zaļo un Zemnieku savienība).

Uz Kuldīgas novada domi kandidē otro reizi, pirms novadu reformas bija Alsungas novada domes priekšsēde. „Daudz alsundznieku joprojām sevi identificē tikai ar Alsungu, un viņiem svarīgi, lai Kuldīgas novadā viņi tiek sadzirdēti.”

Par četriem gadiem domē D.Kalniņa saka: „Lielākā daļa jautājumu jālemj pēc likuma – tur nav pozīcijas vai opozīcijas. Lai lemtu par attīstību, pamatā tomēr ir novada stratēģija. Iedzīvotāji bija aicināti izteikt savas vajadzības, bet nereti mēs atšķirīgi redzam to, kā stratēģijā ierakstīto sasniegt, un tad parādās pozīcija un opozīcija. Četrus gadus esam sastrādājušies konstruktīvi. Ne visiem lēmumiem piekritu un balsojumā to arī parādīju. Neesmu jutusi pretdarbību tikai tāpēc, ka es būtu opozīcijā. Vienmēr bijuši argumenti.”

Deputāte izpildījusi solījumu radīt programmu mazās uzņēmējdarbības sākšanai: „Tas bija garš ceļš – manu priekšlikumu izskatīja komisijas, skaņoja ar ministriju. Nu jau trešo reizi starta atbalstam var pieteikties.”

Deputātes priekšlikums par nodokļu atlaidi daudzbērnu ģimenēm vispirms noraidīts, bet nākamajā reizē pozīcija ieteikusi to pašu, tikai vairāk: „Tas bija interesanti, bet gandarījums man ir vienalga. Gribēja nolemt, ka visās skolās skolotājiem visos priekšmetos pārbaudes darbi jātaisa pilnīgi vienādi. Es norādīju, ka tas neatbilst Ministru kabineta noteikumiem un Izglītības likumam, un to nepieņēma.”

D.Kalniņa iesaistās kopienas darbā Alsungā. „Mums izdevās parādīt sporta laukuma nozīmīgumu, un tas tika iekļauts biedrības Darīsim paši! plānā, tagad top iepirkums. Prieks par skolu, lai arī trīs atsevišķas iestādes ir apvienotas vienā. Izdevās noturēt to, ka Alsungā pieejami tie paši pakalpojumi, kādi bija pirms tam.”

Ja deputāte tiks ievēlēta atkal, prioritātes būs: „Pirmā – panākt, ka pirmsskolas bērniem top rotaļlaukums pie skolas. Pašreiz ir solījums ņemt aizdevumu, un tas pēc mana pieprasījuma ierakstīts budžeta paskaidrojumā. Otra lieta – noturēt pabalstus, jo ar augstu atalgojumu novads neizceļas un kā zināma kompensācija ir brīvpusdienas visiem bērniem, bezmaksas nokļūšana uz pulciņiem. Trešais solis – nevis n-tajiem bērniem braukt uz pilsētu, bet meklēt veidu, kā skolotājiem uz konkrētiem pulciņiem braukt pie bērniem, ja gribētāju ir pietiekami.”

Vairāk jāatjauno vecās ēkas

„Daudz lietu vēl nav padarīts, tāpēc jāturpina,” par savu atkārtoto kandidēšanu saka RAIMONDS LAPUĶIS (Kuldīgas novadam). Pašlaik viņš ir deputāts trešo reizi.

Par sastrādāšanos ar opozīciju R.Lapuķis saka: „Tas ir veselīgs process. Tāpat kā uzņēmējdarbībā konkurence vienmēr ir laba. Tā uztur tonusā, lai skatītos uz to, ko ne vienmēr pamani, par ko neesi iedomājies.”

Arī viņš kā nepadarīto min kultūras centra pārbūvi: „Tas vajadzīgs tūrismam un visai pilsētai. Iecere neizdevās ne pašvaldības dēļ, drīzāk apstākļu sakritība, jo būvnieks bankrotēja.”

Paveiktais ir atjaunotie nami: „Prieks par tehnikuma jauno ēku, kurā pašvaldība piedalījās ar līdzfinansējumu. Atjaunota arī Adatu fabrika, bērnu un jauniešu centrs. Grandiozi projekti, kas izdevušies ļoti labi.”

Labi, ka saglabātas skolas Kabilē, Turlavā un Ēdolē: „Diemžēl bija jāslēdz Nīkrācē, jo tur mācījās ļoti maz bērnu. Labi noteikti ir tas, ka saglabāta slimnīca ar uzņemšanas nodaļu. Cilvēkiem ar traumām nav jābrauc uz Ventspili vai Liepāju. Domāju, ka to iedzīvotāji novērtē.”

Lepns par bezmaksas stāvvietām

ROMĀNS ERNSONS (Jaunā konservatīvā partija) kandidē atkārtoti, jo jāpabeidz iesāktais un darba esot daudz.

„Es gribu šeit dzīvot, te ir mani bērni un vecāki. Vēlos turpināt strādāt visas sabiedrības interesēs.” Par četriem gadiem deputāta krēslā: „Man tas bija pieredzes bagāts laiks.” Sākotnēji JKP bijusi koalīcijā ar partiju Kuldīgas novadam: „Sakrita programmas un darbi. Uzskatu, ka visi darbi, kas bija kā solījumi, kopā ir padarīti.” Nevienu konkrētu gan deputāts nemin, bet raugoties pozitīvi un varot darīt vēl vairāk un labāk. „Tagad esam opozīcijā. Bet ir gandarījums, un lepojos, ka esmu apstādinājis to procesu, ka Kuldīgā gribēja ieviest maksas stāvvietas.”

Kas nav izdevies? „Pie tā tagad strādāsim. Skatīsimies, kāda būs cilvēku uzticība un rezultāti vēlēšanās. Mūsu prioritātes ir ģimene, labklājība, izglītība.”

Problēmas iepazinis labāk

„Man nav vienalga, kas Kuldīgas novadā notiek, un aktualitātēs esmu ļoti iedziļinājies,” saka RAITS VALTERS (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK).

Kopš 1991. gada viņš kopj tēva mājas Rumbas pagastā, bet strādā Rīgā un atzīst, ka, partiju pārstāvot, lielus darbus nevar paveikt, jo domē ir mazākumā. Viņš kandidē kaut vai tādēļ, lai palīdzētu sarakstam.

Pie padarītā R.Valters min to, ka kopā ar kolēģi Kristīnu Ansoni izdevies apturēt pārsteidzīgo lēmumu reorganizēt vai pat slēgt Kabiles, Turlavas un Ēdoles skolu. „Otra pozitīva lieta – uzklausījām Nacionālo karavīru apvienību un Kabilē atklājām piemiņas zīmi, atbalstījām gan finansiāli, gan morāli.”

Esot bijusi iespēja iepazīt uzņēmēju problēmas: „Ļoti lietderīgi, ka domes sēdes katrreiz notiek kādā pagastā. Domāju pārcelties šeit arī darba ziņā un strādāt kokapstrādes uzņēmumā. Visur ir problēmas – strādniekus nevar dabūt.”

Neesot izdevies realizēt saimniecisku projektu kūdras purvā Rendas pagasta Ozolos: „Bija paredzēta izsole, sākumcena – trīsarpus miljoni eiro. Taču valdošā koalīcija to mainīja pret nomu. Man liekas nepareizi, jo budžetā būtu ienākuši četri pieci miljoni eiro. Ne vienmēr iznāk palīdzēt uzņēmējiem, piemēram, ogu audzētājam Padurē, kam problēma ar grantskarjeru un putekļiem. Mēģinu to dabūt publisku, diemžēl bremzējas.”

Izglītībai un visu labbūtībai

BRIGITA FREIJA (Kuldīgas novadam) bijusi domē arī divos iepriekšējos sasaukumos. Četrus gadus vadījusi izglītības komisiju, atbildot par novada izglītības politiku un uzraudzību. Darbojusies finanšu komitejā, tostarp plānojot budžetu, strādājusi arī sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā.

„Manas zināšanas un pieredze izglītībā var svarīgos lēmumos noderēt arī turpmāk. Kopā paveikts daudz. Vislielāko gandarījumu sniedz mācību vides uzlabošana izglītības iestādēs, brīvpusdienas, iedzīvotāju atsaucība konkursā Darīsim paši un senioru skolas aktīvā darbība. Esmu pārliecināta, ka iesāktais jāturpina un jaunas idejas jāīsteno mūsu visu labbūtībai.”

Sports, jaunieši, izglītība

AGRIS KIMBORS (Kuldīgas novadam) pirmoreiz ievēlēts 2017. gadā, nu kandidē trešo reizi: „Gribu turpināt iesākto, lai pašam patīkami te dzīvot un ir lepnums par to, lai viss attīstās, arī ekonomiskajos rādītājos, kas gan varētu būt labāki.”

„Esmu strādājis sociālo lietu un izglītības komitejā, vadījis sporta un veselības veicināšanas komisiju. Skatos, kā atbalstām sporta biedrības un pasākumus. Esmu rosinājis izmaiņas sportistu prēmēšanā, kas bija simboliska.

Darbojos jaunatnes konsultatīvajā padomē, centos piedalīties visos pasākumos, ko jauniešu dome deputātiem organizēja. Uzklausām jauniešus, kā viņiem trūkst. Cenšamies dot transportu, lai arī no pagastiem var tikt uz bērnu un jauniešu centru vai pasākumiem. Tas organizēts diezgan veiksmīgi, un pagastu pārvaldes ir atsaucīgas.

Izremontēts bērnu un jauniešu centrs, Jelgavas ielā ir jauniešu māja. Izdevies arī Centra vidusskolas stadions – skolēni laimīgi, un arī citi iedzīvotāji to apmeklē. Plānots uzlabot sporta infrastruktūru Skrundā, Alsungā un V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Būs jāturpina izbūvēt drošus veloceliņus, jāturpina sarunas ar Latvijas Valsts ceļiem par veloceliņu uz Mežvaldi.

Līdz galam nav skaidra valsts politika skolu finansējumā. Manuprāt, problēma ir arī izglītības kvalitāte, ne tikai skolēnu skaits. Vai neizdarīsim skolēniem lāča pakalpojumu, visiem spēkiem saglabājot skoliņu, ja, to beidzot, nebūs ielikti labi pamati? Vēl jādomā, kā lietderīgāk izmantot līdzdalības budžetu un iedzīvotājus iesaistīt.”

Kapitālsabiedrības un nauda pagastiem

ARTIS ROBERTS (Kuldīgas novadam) šajā sasaukumā ir domes priekšsēdes vietnieks: „Startēju atkārtoti, jo daudzi darbi iesākti un redzu, ka varu būt noderīgs.”

„Mana stiprā puse ir zināšanas par kapitālsabiedrību darbu. Kopā ar Kuldīgas siltumtīkliem risinājām situāciju ar Pelču un Vārmes katlumāju. Slimnīcai bija nopietni izaicinājumi – strādājām plecu pie pleca. Pārraugu informācijas apriti: ko iedzīvotāji no mums sagaida, ko darīt, lai to uzlabotu, kuram speciālistam palīdzēt. Manā pārziņā arī darbs ar projektiem un būvvaldi, finanšu dokumentu plūsma. Piedalos plānošanās, koordinēju pašvaldības un iesaistīto pušu sadarbību.

Man gribētos vairāk naudas piešķirt pagastu vajadzībām, lielākiem un mazākiem vietējiem darbiem. Viens instruments varētu būt līdzdalības budžets. Jāpabeidz Kuldīgas kultūras centra remonts. Ir pagaidu vieta, kur strādāt, bet mērķis nav sasniegts.

Sākts apjomīgs darbs Alsungas siltumsaimniecības sakārtošanā Šogad gribam to pabeigt un nākamgad pārņemt ūdensapgādi un kanalizāciju, tad paplašināties, jo lielā daļā Alsungas šo pakalpojumu nav. Paredzēta centrālās ūdens attīrīšanas iekārtas pārbūve.

Vēl ir plāni un iesākti darbi uzņēmējdarbības atbalstam, tostarp Zirņu un Rudzu ielas pārbūve jeb Kuldīgas dienvidu daļas sakārtošana. Skrundā tiek uzlabota Kuldīgas iela un apkārtne.”

Starptautiska sadarbība un digitalizācija

ARTIS GUSTOVSKIS (Kuldīgas novadam) esot vispieredzējušākais deputāts – pašvaldībā ir kopš 1997. gada un zinot, kas darbojas, kas ne. Pašlaik strādā attīstības komitejā, sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā, uzņēmējdarbības atbalsta komisijā.

„Startēju atkārtoti, jo esmu viens no visaktīvākajiem iedzīvotājiem. Man gribas novadu attīstīt, darīt stiprāku un bagātāku ar manu darbību, starptautiskiem projektiem, pasākumiem, mākslas galeriju. Visos laikos ar savām inovācijām esmu bijis kā baltais zvirbulis un, pat jāsaka, pozīcijas opozīcija, kas pārbauda lēmumu efektivitāti un jēgu, sākot ar arhīvu darbinieces skapi un beidzot ar strūklaku Rātslaukumā. Jau kopš 1995. gada, kad vadīju tūrisma centru, piedalījos starptautiskos projektos, bija iespēja redzēt tendences pasaulē. Ir laiks apgūt jaunas zināšanas, Eiropas projektu naudu ielikt novada attīstībā ilgtermiņā.

Visvērtīgākās prioritātes ir zināšanas, tehnoloģijas un veselība. Jāizveido transporta un autostāvvietu stratēģija. Pie vienas izglītības iestādes ir ierobežojumi, pie otras nav; ja neuzliec pulksteni, saņem sodu. Tā nedrīkst būt – lēmumiem jābalstās datos.

Digitalizācija saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību atvieglotu. Svarīga arī UNESCO mantojuma digitalizācija. Prasmīgi jāizmanto mākslīgais intelekts, lai arī pašvaldības darbinieki ietaupītu laiku un padarītu vairāk.

Starptautiski projekti dos ievērojamus ieguvumus. Gribu veicināt sadarbību ar Japānu kā attīstītāko valsti pasaulē un ar tās pilsētu Fudzi: no skolēnu apmaiņas līdz inovācijām apkurē, kanalizācijā un citur. Tas iedzīvotāju dzīvi uzlabotu un naudu maciņos ietaupītu. Mana pozīcija: zaļais dzīvesveids – esmu pret vēja ģeneratoriem, jo pēc Japānas pētījumiem zinu, ka tas nav ilgtspējīgi.”

VIEDOKĻI

Kas šajā sasaukumā Kuldīgas novadā paveikts? Kas netika izdarīts?

Ilga Leimane, alsundzniece, suitu kultūras vērtību glabātāja, Goda novadniece:

– Pirms četriem gadiem, kad notika novadu reforma un Alsungu pievienoja Kuldīgai, mēs, alsundznieki, bijām ļoti kritiski. Bet izdzīvojuši esam un tagad dzīvojam pat tīri labi. Atjaunota Ziedulejas estrāde, mums ir darbīga Amatu māja, par pulciņiem maksā, sabiedriskā un kultūras dzīve norit – tās lietas man pie sirds visvairāk. Par saimnieciskām lietām nemācēšu teikt. Vienmēr var atrast, par ko sūdzēties. Bet vienmēr var atrast labo, ja grib, un dzīvot, cepuri kuldami. Cik no pašvaldības atkarīgs, to arī saņemam. Par izglītību gan ir ļoti sāpīgi – nolikvidēja vidusskolu, labi, ka palika pamatskola. Neko nevar darīt – skolēnu trūkst, jaunie brauc prom. Taču bērnudārzā grupiņas ir pilnas, un tas vieš cerību, ka nākotnē skola būs. Bet citur pat pamatskolas slēdz ciet.

Aigars Grīnbergs, Kurzemes meža īpašnieku apvienības vadītājs:

– Uzteikt varu Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Protams, process sākts pirms daudziem gadiem, un šīs domes laikā tikai pielikts punkts. Kādam droši vien nepatīk, ka apstājusies vecā kultūras nama pārbūve. Bet jaunais kultūras centrs Piltenes ielā ir ieguvums, jo atrodas pieejamākā vietā. Kopumā pašvaldība attīstību ir virzījusi, centusies roku uz pulsa turēt visās jomās. Tiem, kuri stafeti pārņems, tā būtu jāturpina. Atslēgas vārds ir sadarbība. Tā ir liela māksla – sadarboties, nevis kritizēt.

Aigars Zvingulis, kokapstrādes uzņēmuma AJG plus valdes priekšsēdis:

– Darbu vērtēju pozitīvi, jo kurss ir pareizs. Daudz darīts, lai Kuldīgu sakoptu un pievilktu tūristus. Bet tam ir arī savs mīnuss: sestdienās un svētdienās pilsēta tik pilna, ka vietējiem grūti. Par atbalstu uzņēmējdarbībai jāatzīst, ka pašvaldība visādi cenšas. Ja man būtu vajadzība, kurā tā varētu līdzēt, droši vien ietu un runātu, bet cīnāmies saviem spēkiem. Uzņēmēji ļoti bieži tiek aicināti diskutēt par dažādām lietām. Ja tēma man nav aktuāla, neeju. Grūti pateikt, kas netika izdarīts no tā, ko varēja.

Inga Trumsiņa, tūrisma uzņēmēja, Kuldīgas tehnikuma pedagoģe:

– Pilsēta kļuvusi sakoptāka. Cilvēki grib te dzīvot, īpaši ģimenes ar bērniem. Kaļķu ielas kvartāls strauji izaudzis – tas gan nav tieši pašvaldības nopelns, bet atbalstā sava loma ir bijusi. Pārbūvēts tehnikuma jaunais korpuss. Tas svarīgi ne jau tikai no sakoptības viedokļa – tiek attīstīta izglītība, pie mums brauc mācīties. Diemžēl par laukiem to nevar teikt. Mana sāpe ir par dzīvi 20–30 kilometru aiz novada centra. Pašvaldībai vajadzētu nevis koncentrēties uz labumiem pilsētā, bet gādāt, lai ērtāka dzīve būtu arī tiem, kas dzīvo un strādā laukos. Pārāk maz domāts par tiem bērniem, kuriem sešos jāceļas, lai brauktu uz skolu, par sabiedrisko transportu laukos, par senioriem, kam grūti tikt uz veikalu un pie ārsta.

Sigita Vaivade, biedrības Meža konsultants vadītāja, agrāk bijusi deputāte:

– Pašvaldībai ir izdevies iegūt finansējumu un izdarīt daudz: atjaunota Kuldīgas Centra vidusskola, jauniešu centrs, sociālais centrs Liepājas ielā, Skrundas autoosta, atbalstīta tehnikuma būvniecība, tiek sniegts atbalsts pasākumam Meža ABC un citiem vērtīgiem projektiem. Kultūras centram rasts veids, kā darbību nodrošināt. Noorganizēts Kārļa Davidova čellistu konkurss. Uzklausot iedzīvotājus, vairākas mazās lauku skolas saglabātas.

Nav izdevies virzīt uz priekšu kultūras centra pārbūvi, saglabāt vidusskolas klases Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, piedāvājot īpašu programmu mākslā, kultūrā un valodās. Slikti ir lauku ceļi, un apbrīnoju cilvēkus laukos, kā viņi nokļūst uz mājām. Tādā situācijā par uzņēmējdarbības attīstību nav ko sapņot! Dome nav pieņēmusi konceptuālu lēmumu neļaut novadā izvietot vēja ģeneratorus. Tas ir ļoti svarīgi, jo tā radām apdraudējumu sev, veselībai un Latvijai kopumā. Indivīds, uz kura zemes vēja ģenerators tiek ierīkots, uz kādu laiku finansiāli ir ieguvējs, bet kopumā dzīvība – dzīvnieki, augi, cita daba – šajā apkārtnē samazināsies.

Māris Tālbergs no Skrundas kokapstrādes uzņēmuma Latberg:

– Uzņēmums man ir Skrundā, bet dzīvoju Saldū un katru dienu mēroju ceļu. Novadus salīdzinot, pēc skata lielas atšķirības nav. Tik vien varu paslavēt, ka ziemā kuldīdznieki savu ceļa pusi no sniega bija notīrījuši ātri, bet saldenieki kavējās. (Tas ir valsts ceļš – red.) Skrunda attīstās – nevar teikt, ka pēc novadu apvienošanas būtu pamesta novārtā. Uzņēmējdarbība uz priekšu rit, bet tas jau nav atkarīgs no pašvaldības, jo paši darām visu no A līdz Z un dome neko daudz palīdzēt nevar. Bet ir pretimnākoša, ar padomiem atbalsta.

SIF_MAF2025

izpēti_izgaismo_risini

kurzemnieks