Finanšu izglītība var mazināt atkarību no pabalstiem

Daiga Bitiniece

Par ko jūs mājās runājat ar bērniem? Cik bieži viņus iesaistāt sarunā par ģimenes budžetu? Vai tas ir tikai vecāku ziņā? Kāpēc ir svarīgi, lai vecāki ar bērniem par naudu runātu, skaidrotu tās vērtību un iesaistītu viņus arī vienkāršos ģimenes finanšu procesos?

SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska skaidro, ka arī finanšu tāpat kā citu iemaņu un prasmju pamati veidojas agrā bērnībā. Bērni novēro, kā vecāki ar naudu rīkojas, kā lemj par tēriņiem, uzkrājumiem.

Novērojumi var kļūt par jauniešu uzvedības modeli. „Ikdienas paradumi, piemēram, impulsīvi pirkumi, kredītu ņemšana nelielām vajadzībām vai dzīve no algas līdz algai rada nepārtrauktu īstermiņa finanšu spiedienu, kas apgrūtina spēju veidot ilgtermiņa uzkrājumu. Bērni mācās arī to,” saka eksperte.

Finanšu pratība nav iekļauta mūsu izglītības sistēmā. Austrālijā tā ir vispārējās izglītības programmā, bet Vācijā un Nīderlandē darbojas finanšu izglītība pieaugušajiem. Lai gan pēdējā laikā šai prasmei arvien lielāku uzmanību pievērš Latvijas Banka, darbojas SEB skolu vēstnešu programma un savs skolu projekts ir Investoru klubam, tomēr 40% iedzīvotāju tik tikko savelk galus un uzkrājumus neveido. Aprīlī pēc SEB bankas pasūtījuma datu uzņēmuma Norstat Latvija aptaujā piedalījās 1004 cilvēki no 18 līdz 74 gadiem, un rezultāti atklāj: vairāk nekā trešdaļai nav nekādu uzkrājumu. Eksperti saka: ja situācija neuzlabosies, sekas būs jūtamas ilgi – pieaugs nevienlīdzības risks, ekonomika stagnēs un sabiedrībā nostiprināsies atkarība no valsts atbalsta. Ja nav uzkrājumu, nav arī ieguldījumu.

Aptauja rāda, ka galvenie iemesli, kuru dēļ cilvēki Latvijā naudu neiegulda, ir nepietiekami ienākumi (53%) un zināšanu trūkums (26%). Īpaši tas redzams jauniešu vidū: 40% respondentu no 18 līdz 29 gadiem kā galveno šķērsli uzkrājumu veidošanai min zemu finanšu pratību, bet grupā no 30 līdz 39 gadiem tā atbildējuši 29%.

Investoru festivāla rīkotāja Inta Buša uzsver, ka pozitīvām pārmaiņām vajadzīga atbalstoša vide, kurā drīkst mācīties un kļūdīties, jo cilvēkiem bieži trūkst iespējas par naudu runāt atklāti un bez spriedzes. Kad viņi redz, ka citi uzdod līdzīgus jautājumus, rodas apziņa: es neesmu viens. Esot tur, kur ir normāli domāt par ieguldījumiem, uzkrājumiem un tālejošiem mērķiem, cilvēks domāšanas veidu maina un sāk risku uztvert kā iespēju, nevis draudu. Investoru festivālā, kas notiks ceturto gadu, jauniešiem būs bezmaksas ieejas biļetes (tās var iegūt te: Investoru Festivals 2025 – Äripäev).

„Mūsuprāt, finanšu pratības kursam būtu obligāti jābūt skolu programmā. Taču, kamēr tas vēl nav noticis, mēs uzņemamies sociālo atbildību un cenšamies palīdzēt jauniešiem šīs būtiskās prasmes apgūt,” skaidro Investoru festivāla dibinātājs Kaspars Peisenieks.