Kuri 15 no 103 kandidātiem?

Vēl mēnesis līdz pašvaldību vēlēšanām. Visā valstī 5930 deputātu kandidātu 340 sarakstos pretendē uz 731 vietu pašvaldību domēs. Kā parasti, lielākas kaislības jau norit ap amatiem Rīgas domē kur iesniegti 16 kandidātu saraksti un, kā lasām un redzam, par visu varu mēra krēslā grib iesēsties pašreizējais Saeimas deputāts Ainars Šlesers, atzīstot, ka viņa plāns esot izveidot tādu koalīciju, kas pārņemšot varu valstī. Stipri Rīgā sasparojusies arī Nacionālā apvienība. Taču pašreizējie domes vadībā esošie politiķi no Jaunās Vienotības un Progresīvajiem publiskajā telpā manāmi mazāk.

Pēdējie partiju reitingi pēc centra SKDS aprīļa aptaujas, cilvēkiem atbildot uz jautājumu, par ko jūs balsotu Saeimas vēlēšanās, rāda, ka Šlesera partija Latvija pirmajā vietā nedaudz apsteidz NA. Trešajā vietā ir Jaunā Vienotība, kam seko Zaļo un Zemnieku savienība un Apvienotais saraksts, aiz tā Progresīvie, Stabilitātei un Saskaņa.

Vai tas, kas attiecas uz Saeimu, kaut kā attiecināms uz pašvaldību vēlēšanām? Visdrīzāk ne, īpaši tālāk no Rīgas. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienā vien pašvaldībā ir vietējās partijas un ka šajās vēlēšanās politiskās organizācijas startē arī neparastās kombinācijās: ir vietas, kur Zaļā partija (ietilpst Apvienotajā sarakstā, kas Saeimā ir opozīcijā) startē kopā ar Zemnieku savienību, Jēkabpils novadā kopā startē Jaunā konservatīvā partija, Reģionu apvienība un Jaunā Vienotība, bet Suverēnā vara/Jaunlatvieši ir šogad vienīgā apvienība, kam, lai arī nepilnīgi (mūsu novadā tikai septiņi kandidāti), saraksti pieteikti visās 42 pašvaldībās.

Dažādās kombinācijas rāda to, ka pašvaldībās daudz nosaka partiju iepriekšējā sadarbība (vai – tieši pretēji – pretrunas) un personības to priekšgalā.

Mūsu novadā šajās vēlēšanās piedalās septiņas politiskās organizācijas – bez nule minētās vēl Kuldīgas novadam, Latvija pirmajā vietā, Jaunā konservatīvā partija, Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK un partija Republika. Kopā 103 kandidāti uz 15 domnieku vietām. 57,3% cilvēku ir augstākā izglītība, 39,8% – vidējā, bet trīs kandidāti gatavi šo darbu uzņemties ar pamatskolas diplomu kabatā.

Kad Kurzemnieks ielās sastaptajiem cilvēkiem jautā, kas noteiks viņu izvēli, visbiežākās atbildes ir tādas: pirmā – par partiju nosaukumiem svarīgāki ir cilvēki, proti, tas, ko viņi iepriekš paveikuši, kā sevi pierādījuši; otra populārākā atbilde – tikai pašā vēlēšanu priekšvakarā tikšot papētītas programmas un izlemts, par ko balsot.

Portāls LSM.lv kopā ar sabiedriskās politikas centru Providus izstrādā Novadu šķirotavas jautājumus, un neilgi pirms 7. jūnija portāla sadaļā Pašvaldību vēlēšanas 2025 varēs salīdzināt savu un partiju nostāju novadam būtiskos jautājumos. Proti, partijas (visticamāk, ne visas) tur uz šiem jautājumiem būs sniegušas atbildes.

Socioloģiskās aptaujas, kas ir dārgas, par katru pašvaldību netiks rīkotas, tāpēc prognozēt, kas kurā var tikt ievēlēts, ir grūtāk. Arvien lielāka ietekme ir internetam, un, kā nesen tiekoties sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: „Politiķi sevi tagad rāda sociālajos medijos – viens labāk, otrs sliktāk. Citi to izmanto, lai kritizētu visus un visu.”

Jā, šis nu ir tas brīdis, kad jāatlicina laiks iedziļināties un pārdomāt, kurus cilvēkus mēs katrs vēlamies redzēt domē nākamos četrus gadus. Vairāk vai mazāk, tomēr novada dzīvi var ietekmēt arī mūsu katra lēmums. Un pats galvenais – aiziet un nobalsot!