Vai zinām, kā rīkoties ārkārtējos gadījumos?

„Pagastos notiek sapulces, un gandrīz katrā ir jautājumi par civilo aizsardzību,” tā tiešsaistes sarunā ar novada iedzīvotājiem sacīja Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs.

Pašvaldības rīkotajās tiešsaistes sarunās, kas šoreiz bija veltītas civilajai aizsardzībai, vēl piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas daļas komandieris Edgars Bružāns, VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece Agnese Finka un pašvaldības civilās aizsardzības komisijas koordinators Dzintars Pakalns.

Krīzē jāsadarbojas

E.Bružāns skaidro, ka krīzes situācija nav tikai karadarbība – tas var būt, piemēram, kūlas ugunsgrēks, ēkas sabrukums, pandēmija u.tml. A.Finka kolēģi papildina: „Krīze ir tad, kad paši ar saviem resursiem vairs netiekam galā un mums vajag palīdzību.”

Pētījumu kompānijas Kantar aptaujā noskaidrots, ka tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju ir labi informēta, kā krīzes gadījumā rīkoties. Vairāk nekā puse atbildējusi, ka kaut ko ir dzirdējusi, bet piektā daļa nezina, kā rīkoties.

Dz.Pakalns secina, ka aptaujas dati ir skumji, jo 20% tomēr ir ievērojams skaits. R.Safonovs ir pārliecināts, ka informācijai gan valsts, gan pašvaldības līmenī jābūt nepārtrauktai un jādomā, kā sasniegt dažādas paaudzes, jo sociālos medijus visi neizmanto. A.Finka piebilst, ka arī VUGD rīkojis līdzīgu aptauju un iedzīvotājiem no viena līdz desmit bija jānovērtē, cik viņi jūtas informēti un kādas ir zināšanas, lai krīzes situācijās spētu rīkoties: „96% sacīja, ka zina, kā jārīkojas. Taču pārējos jautājumos, kuros bija jāatzīmē konkrēta rīcība, tikai ap 40% gadījumu bija norādīts pareizi.”

Jādomā par nedēļu

A.Finka saka: „72 stundu somā pamatlietas visiem ir vienas, bet nianses var atšķirties.” E.Bružāns turpina: „Citas valstis ir spērušas soli uz priekšu, jo tur vairs nedomā par 72 stundām – vairāk skatās, kā cilvēks var izdzīvot nedēļu, sagādāt sev ūdeni, ēdienu, ja nebūs elektrības, kā dabūt medikamentus. Arī mums par to vajadzētu domāt un šo pieredzi ņemt vērā.” Ne reizi vien cilvēki aizdomājušies, kādēļ soma ir tieši 72 stundām. Dz.Pakalns skaidro, ka tā esot Skandināvijas valstu pieredze: „Pirmās trīs dienas pašvaldība un valsts ir iesaistījusies krīzes novēršanā un iedzīvotāji paliek otrā plānā. Tāpēc ar šo somu cilvēks spētu sevi nodrošināt pirmajās dienās. Bet, ja atceramies 2005. gada vētru, elektrības nebija piecas dienas. Toreiz cilvēki mācēja izdzīvot.”

Pašvaldības civilās aizsardzības plāns tiekot nepārtraukti pilnveidots, saka Dz.Pakalns. „Pēc likuma tas jāprecizē reizi divos gados, un to apstiprina domes deputāti. Plānā ir algoritmi, kas jādara. Aprakstīti, izanalizēti lielākie riski, kam jāpievērš uzmanība. Piemēram, Jēkabpilī tie ir plūdi, bet mums – ugunsgrēks.”

Svarīgi ir aizsargāt arī kultūras pieminekļus, un Kuldīga ir UNESCO pilsēta. R.Safonovs: „Kuldīga skatās uz digitālo dvīni – tas nozīmē, ka pilsētu vajag digitalizēt, lai tad, ja kaut kas notiek un pilsēta cieš, nākotnē kāds varētu to atgūt. Taču tas nav vienas dienas jautājums, un šo procesu virza Kultūras ministrija. Tā vēlas, lai turam rūpi, un mums šo vērtību ir ļoti daudz.”

Iestādēm, piemēram, muzejam vai slimnīcai, esot katrai savs plāns, ko un kur evakuēt.

Patvertņu par maz

Aktualitāte ir patvertnes. Dz.Pakalns: „Pagājušajā gadā VUGD izdarīja lielu darbu, apskatot pašvaldības un valsts ēkas, un par derīgām vai daļēji derīgām atzina 20 patvertnes. To bija vairāk, bet objektīvu iemeslu dēļ dažas atkrita, piemēram, muzejā patvertne nedrīkst būt. No Eiropas fondiem ir pieejami 22 miljoni eiro, un pie mums ir paredzēts uzlabot sešas patvertnes, lai tās būtu pilnībā atbilstošas.”

Patvertņu nav pietiekami, lai pietiktu visiem novada iedzīvotājiem. Dz.Pakalns: „Aprēķini liecina, ka Kuldīgā tajās varētu ietilpt 2800 cilvēku, un, pierēķinot klāt pagastus, tie būtu 4000. Tas nav pietiekami. Tālāk varam virzīties tikai uz privātajām patvertnēm daudzdzīvokļu māju pagrabos, privātmājās, uzņēmumos, kur telpas ir jāpielāgo. Patvertnei jēga ir tikai tad, ja tā no jūsu dzīvesvietas atrodas 300 metru.”

Izpilddirektors kā labu piemēru nosauca kādas vecpilsētas mājas četru dzīvokļu īpašnieku iniciatīvu konkursā Darīsim paši. Pagrabu viņi jau iztīrījuši, tagad vēlas uzlabot elektroinstalāciju.