Ko darīs Eiropa? Ko darīs Latvija?

Pagājušonedēļ pasaulē plaši apspriestais notikums Baltajā namā, kad asā vārdu apmaiņā ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Džeimss Deivids Venss pazemoja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, noteikti radīs sekas Eiropas, Ukrainas un ASV attiecībās. Ko Eiropa darīs? Tas ir, manuprāt, pats svarīgākais tuvākā laika jautājums. Eiropas Komisijas priekšsēde Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu.

Zināms, ka 6. martā notiks Eiropas Padomes tikšanās. Eiropas Savienības valstu līderiem būs jālauza galva par konkrētu rīcību, kā sadarboties ar ASV un ko iesākt tālāk, ja šī sadarbība neveidojas, kā Eiropai pašai gādāt par savu un arī Ukrainas drošību. Tas līdz šim nav darīts, maigi sakot, pietiekami, jo valdījusi paļaušanās uz ASV. Diskusijas par Eiropas armiju ik pa laikam uzvirmojušas, bet aprimušas. Valstis par saviem bruņotajiem spēkiem un militāro industriju nav gādājušas pietiekami. Bažas rada no ASV, īpaši republikāņiem, skanošie aicinājumi Amerikai pamest NATO, kā arī atkārtoti aicinājumi palielināt finansējumu aizsardzībai procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo daudzas ES valstis atpaliek no 3%. Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa, kliedējot bažas, paziņojusi, ka NATO 5. pants ir spēkā, turklāt Latvija aizsardzībā vēlas sasniegt 4% un pat 5% no IKP.

Pēc nule notikušās Eiropas, Kanādas un Turcijas līderu tikšanās Lielbritānijā britu premjerministrs Kīrs Stārmers presei atzinis, ka „esam vēstures krustcelēs” un ka jebkāda miera līguma panākšanā būs jāiegulda smags darbs, turklāt vienošanās nebūšot iespējama bez ASV atbalsta. Baltijas valstu līderi uz šo sanāksmi nebija uzaicināti, un tas sabiedrībā radīja neizpratni un dažādu interpretāciju, bet, cik varēja saprast no dažādiem avotiem, britu premjers par to esot atvainojies.

Ar lielu interesi gaidījām Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča komentāru, kad Zelenskis bija pametis Balto namu. Pirmais ieraksts vietnē X vēstīja: „Ukraina ir Krievijas agresijas upuris. (..) Mums nav jātaupa pūles, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Diplomātija dažreiz ir neiespējamā māksla grūtos apstākļos.” Savukārt intervijā Panorāmai prezidents šo domu turpināja skaidrot: „Mums var patikt vai nepatikt kāda izpausme abpusēji okeānam, bet pašlaik un vēl labu laiku ASV loma būs būtiska. Neviens nav gatavs kaut kādā veidā vēl pasliktināt šo situāciju. (..) Šobrīd vienkārši jāmēģina apstāties, ievilkt kopīgi elpu un domāt, kā no šīs situācijas visiem cieņpilni iziet.” Gan Rinkēviča, gan citu politiķu ieskatā izšķirīgs var būt NATO samits Nīderlandē, Hāgā, šovasar.

Bet vienlaikus prezidents nodeva publisku ziņu mūsu valdības koalīcijai: „Savācieties, ieceliet ministrus, sāciet strādāt; ja nevarat, dodiet citiem vietu! (..) Mums nav laika skatīties vietējo cirku, mums pasaulē ir drāma.”