Piemiņai un tautas spēka apliecinājumam

„Lai tas mums visiem atgādina par mūsu tautas brīvības alkām tumšajos laikos,” tā sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Kabilē atklājot pieminekli nacionālajiem partizāniem. Tas tapis par godu notikumam, kad 1945. gada 24. decembrī padomju okupācijas laikā Kabile ar kauju tika ieņemta un uz vienu dienu tur pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Šī un vēlāk meža kauja vēsturē zināmas kā Trešās Ziemassvētku kaujas.

Piemineklis ir vairāk nekā divus metrus augsts, uz tā lasāms vadmotīvs Mans spēks ir mana tauta, kas savulaik iedvesmojis cīnīties par Latvijas neatkarību. Objektu veido etnogrāfiskas zīmes, kurās var ielikt sveces. To veidojis tēlnieks Kristaps Gulbis ar radošo sabiedrību Divi putni. Līdzās ir karoga masts un stends ar informāciju par nacionālo partizānu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, plašāk aprakstot Kurzemes cīnītāju likteni. Šāda ierosme tapusi kopā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, Kultūras ministriju, pašvaldību, Nacionālās pretošanās kustības muzeju un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi.

Iemesls ieskatīties vēsturē

E.Rinkēvičs uzrunā teica: „Ziemassvētkos atceramies tos latviešu karavīrus, kuri Otrajā pasaules karā Ziemassvētku kaujās Kurzemē atdeva dzīvību, savā sirdī un prātā cīnoties par Latviju, bet bija svešu valstu karaspēkā. Pat ļoti tumšajos okupācijas laikos, kad šķita, ka brīvības dzirksts gandrīz apdzisusi, pieminam varoņus, tos nacionālos partizānus, kuri teju pirms 80 gadiem uz 24 stundām kaut mazā teritorijā atjaunoja Latvijas valsti un atgādināja par mūsu tautas brīvības alkām. Par to viņiem sakām paldies.”

Prezidents norādīja, ka ir svarīgi šīs atmiņas nodot nākamajām paaudzēm gan pieminekļa, gan stāstu, gan vēstures stundu veidā: „Tas ir arī labs piemērs, kā valsts, pašvaldība un Latvijas Nacionālo karavīru biedrība var sadarboties, lai tāds piemineklis taptu kabilniekiem, Kuldīgas novadam un visai Latvijai. Braucot garām, cilvēkiem būs iemesls internetā ieskatīties vēstures lappusēs.

Šis nacionālās pretošanās kustības posms Latvijā ir ļoti svarīgs. Bieži uz sevi skatāmies, domājot: „Ak, mēs, nabadziņi, mums tāda skumja vēsture…” Un tā ir taisnība. Taču piemirstam, ka cīņa notika visu laiku: gan tūliņ pēc Otrā pasaules kara, gan 60.–70. gados, kad bija disidenti, nacionālās pretošanās kustība. Nebija tā, ka cilvēkiem nebija vēlmes pēc brīvas Latvijas. Tā tika uzturēta ārpus Latvijas trimdā un arī šeit – vairāk vai mazāk katrā ģimenē.”

Atslābt nedrīkstam

Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska uzsvēra: „Kauja 1945. gada decembrī, kad Kabilē uz vienu dienu pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, deva cerību un ticību nākotnei, ka cīņa vēl nav galā. Kabiles pagasts kļuvis par nozīmīgu nacionālo partizānu piemiņas centru, un ir liels lepnums, ka, atceroties viņu paveikto, te tapusi vēl viena piemiņas vieta, kas spilgti apliecina tautas spēku. Tā kalpos kā simboliska vieta, kur svinēt gan Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu (2. martā – red.), gan Lāčplēša dienu. Tā kļūst par vietu, kur būt kopā valsts svētkos un vienam otru iedvesmot.”

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sacīja: „Šis piemineklis ir apliecinājums brīvības cīnītāju varonībai, pašaizliedzībai, spējai upurēties. Atgādinājums tam, ka neatkarība un brīvība jāsargā ik dienu. Šie simboli vajadzīgi pēc iespējas plašāk, lai atgādinātu, cik svarīgi ir Latviju sargāt kopā.”

Par to, cik droši mūsu valstī ir pašlaik, kad Ukrainā joprojām notiek Krievijas sāktais karš, Valsts prezidents teica: „Vēsturiski esam visdrošākajā situācijā, kāda var būt, bet tas nenozīmē, ka varam atslābt. Jāstiprina aizsardzība un iekšlietu sistēma, un tai jābūt prioritātei, jo bez drošības nebūs nekā. Mums ar šo ārkārtīgi sarežģīto situāciju būs jāsadzīvo gadiem. Jo gatavāki jebkuram scenārijam būsim, jo drošāki būsim, un kara iespēja būs mazāka.”