Baznīca ar īpašu auru

Uzņēmējs, rendenieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Usmas Sv. Pētera draudzes priekšnieks Ernests Bušers 18. novembrī Kuldīgas novada Goda balvu saņēma par nesavtīgu kalpošanu cilvēku labā. Mazajā koka baznīciņā viņš ir draudzes vadībā kopš 2002. gada, uztur, apkurina dievnamu un sakopj apkārtni. Šogad ēkai pilnībā atjaunots jumts.

„Man piezvanīja domes priekšsēde Inese Astaševska un informēja, ka esmu izvirzīts šim apbalvojumam. Bija ļoti liels pārsteigums. 18. novembrī, kad balvu saņēmu, izjūtas bija ārprātīgas – liels uztraukums. Tas ir liels pagodinājums. Es gan uzskatu, ka baznīcas atjaunošana nav tikai mans nopelns. Daži izcili draudzes locekļi darbojas ļoti aktīvi, ar visu sirdi un dvēseli, piemēram, Jēkabs Šalms daudz organizējis finanses,” stāsta E.Bušers.

Izglābj no pārvešanas

„Baznīca būvēta 1936. gadā. Viss notika tā: kopš 60. gadiem baznīca bija pamesta, krūmos ieaugusi, un Ventspils brīvdabas muzejs bija to noskatījis, lai izjauktu un pārvestu uz muzeju, bet šeit uzliktu tikai piemiņas plāksni. Tad jāpateicas mūsu galvenajam iniciatoram Valdim Bierandam-Bierenam – viņš ļoti entuziastiski sāka vākt parakstus, ka baznīca jāsaglabā pašiem. Tā arī to noturējām, un to neaizveda.

Tad sākām atjaunot – iesaistījās apkārtējie, ziedoja, ko nu kurš varēja: kokmateriālus, darbu un naudu. Baznīcu atjaunojām, un 2001. vai 2002. gadā pirmo dievkalpojumu noturēja prāvests Viesturs Pirro. Tobrīd vēl nebija grīdas – bija smiltis. Neviens īpaši neticēja, ka kaut kas šeit izveidosies, tādēļ mums neļāva draudzi reģistrēt un iedeva divus gadus pārbaudes laika. Pa diviem gadiem visu sakārtojām, un mani ievēlēja par draudzes priekšnieku. Tā mani joprojām ik pēc četriem gadiem ievēlē atkārtoti. Es jau domāju, ka to varētu pārņemt kāds cits.”

Ar sirdi un dvēseli

„Esmu rendenieks – dzīvoju divus kilometrus no baznīcas. Tā man ir mīļa no laika gala. Ar visu ģimeni, ar sirdi un dvēseli vienmēr to sakopjam un sakārtojam gan pirms, gan pēc dievkalpojumiem, laulībām un pasākumiem. Man pienākumu ir daudz. Daļēji aizvieto Jēkabs Šalms, jo viņš perfekti sakārto juridiskās lietas. Es vairāk daru praktiskās: visu sagatavoju, nesu malku, iekurinu, veicu remontdarbus. Sagatavoju arī svētkiem un dievkalpojumiem.”

Pieprasīta kāzās, kristībās

„Dievkalpojumi notiek mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pusvienos. Baznīca ir pieprasīta viļņveidīgi – dievkalpojumos to apmeklē 10–15 cilvēku. Šai vietai tas liekas daudz. Kristībām un laulībām gan tā ir ļoti pieprasīta. Cilvēki šeit jūt īpašu auru. Pirms laulībām pāri parasti apmeklē vairākas baznīcas, bet, kad nonāk šeit, viss cauri – lēmums pieņemts, ka vajag šo. Cilvēkiem patīk vienkāršība. Mums liela, neatņemama vērtība ir evaņģēliste Agrita Staško – viņa piesaista un notur daudz cilvēku.”

Jauns jumts

„Pa šiem gadiem baznīcā ielikta grīda, altārim jauna apakšējā daļa, kancele, griesti, noslīpēti baļķi, pirmajiem vainagiem nomainīti fragmenti, Rendas draudze uzdāvināja solus. Pirmo šindeļu jumtu uzlikām 2002. gadā, bet pagāja vairāk nekā 20 gadu, un tas bija sabojājies, tāpēc rudenī uzlikām jaunu skaidu jumtu. Pagājušogad uzbūvējām malkas novietni.”

Pasākumi cauru gadu

„Bez dievkalpojumiem notiek arī kristības, iesvētības, laulības. Agrita katru gadu rīko ģimeņu pasākumu, kurā tiek saaicināti te kristītie, iesvētītie cilvēki ar ģimenēm. Ārā notiek patīkami saviesīgi pasākumi. Agrita arī katru gadu organizē labdarības pasākumu Eņģeļi pār Latviju, ko viņa aizsāka Rendā. Informāciju par mums var atrast mājaslapā Usmasbaznica.lv.”

Cīnās par mācītāju

„Grūtākais šo gadu laikā bijis moments, kad LELB valde gribēja mums mainīt mācītāju. Agritu gribēja atstādināt, jo pēc mācītāju vecuma viņai būtu jāiet emeritūrā (pensijā – red.), un vietā liktu citu. Mēs to nevēlējāmies, un mums arī likās, ka sievietes grib pastumt malā. Metāmies viņu aizstāvēt un valdei lūgties, lai Agritu atstāj. Cīnījāmies, runājām, un beigās izdevās. Agritai iedeva vēl divus gadus, ko kalpot mūsu baznīcā, bet tie gadi jau ir pāri.”

Svētkos ļaužu pilna

„Lielākais gandarījums ir par to, ka spējam saņemties, visu uzturēt un arī atjaunot. Gandarījums ir tad, kad ir svētki: cilvēki nāk, viss pārpildīts, jāliek papildu soli. Katru gadu Ziemassvētku vakarā sešos notiek dievkalpojums. Tad ir ļoti skaisti, jo elektrību nelietojam – viss svecēs. Ar svecītēm iededzam kroņlukturi, eglīti un ceļu līdz baznīcai.”