Izlasa, ja laba bilde. Nopērk, ja garšīga reklāma

Kuldīgas ielās intervējām cilvēkus par mediju lietošanu, un vairāki atzina, ka labāk skatās videoziņas, nevis lasa tās rakstiski. Vai arī lasa kodolīgas ziņas, kurām pievienots attēls. Citi atklāj, ka garākus rakstus lasa tikai par sev interesējošām nodarbēm vai pazīstamiem cilvēkiem ar piebildi – ja tiešām vēlas izlasīt, tad izvēlas drukāto avīzi.

Interesanti, ka ikdienā savās viedierīcēs varam pavadīt ļoti ilgu laiku, skatoties izklaidējošu saturu, kas pēcāk prātā nepaliek, taču aktuālas ziņas par novadā notiekošo vēlamies ļoti īsas un koncentrētas, lai tām daudz laika netērētu, bet vienlaikus būtu informēti. Vai pie tā vainīga bezdarbība, neieinteresētība vai tomēr atkarība no digitālajiem rīkiem?

Novēroju, ka daudzi arī nesaprot atšķirību starp tradicionālajiem, tostarp sabiedriskajiem, medijiem un sociālajiem medijiem, kā feisbuks vai instagrams, proti, daudziem nav svarīgi, kur viņi ziņas izlasa. Jaunieši, kā zināms, drukātos medijus lasa daudz retāk par pieaugušajiem, un tas nozīmē, ka pat par jaunumiem savā apkaimē viņi zina ļoti maz, jo arī vietējā laikraksta, novada pašvaldības vai pagasta mājaslapu atver reti. Citi sekojot līdzi pašvaldības, Kurzemnieka vai ziņu portālu kontiem sociālajos medijos, taču viņu ziņu lentē no visa tur publicētā parādās labi ja trešā daļa. Pieaugušie atklāj, ka arī televīzijā pēdējā laikā ziņas skatās retāk, jo negrib sevi nomākt ar negatīvām domām, tāpēc izvēlas pasaulē notiekošajā vairs neiedziļināties – nekas labs tāpat neesot sagaidāms.

Toties visi – gan pieaugušie, gan jaunieši – labi zina, cik lielas atlaides būs Melnajā piektdienā 30. novembrī un uz kuriem klātienes vai interneta veikaliem tad jādodas. Pirms pāris dienām nodomāju: no reklāmām izvairīties, šķiet, nevaram neviens. Knapi esam paguvuši nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu, kad, atverot ziņu portālus un pārskatot sociālos medijus, uznirst lieli, melni skaitļi, norādot uz būtisku cenas atšķirību. TV3 raidījuma Bez tabu vadītāji par to pat atgādina. Atlaides cilvēkiem vienmēr patīk, un citi šo dienu uztver kā svētkus, kurus uzbūris ļoti labs mārketings.

Bet! Jāatceras, ka šis ir laiks, kad uzdarbojas arī krāpnieki, radot viltus internetveikalus. Tāpēc pirms tam, kad ar lielu sajūsmu par zemo cenu veram vaļā maciņu un interneta lapā ievadām savus bankas kartes datus, jāpārliecinās, vai tā ir īsta un droša: vai IP adrese un veikala nosaukums tiešām ir pareizs, vai nav kādu rakstības kļūdu. Svarīgi arī paskatīties, vai kārotajai precei ir citu pircēju atsauksmes.