Liecības par brīvības alkām

Nacionālās pretošanās kustības muzejam Rendas pagasta Viesturos 1. novembrī apritējuši desmit gadu. Tā izveidotājs, Rubeņa fonda valdes loceklis, usmenieks Andrejs Ķeizars rāda jaunāko eksponātu – Vārves pagastā entuziastu apvienības Lāpsta izraktās mantas: metāla kastīti, kurā bez munīcijas bija arī 1946. gada avīzēs ietīts sarkanbaltsarkanais karogs.

No dažādiem avotiem

Veidot muzeju Rendā bijusi A.Ķeizara iniciatīva. Pirms 15 gadiem viņš ar domubiedriem Ugālē sācis pētīt 1944. gadā izveidotā leitnanta Roberta Rubeņa bataljona vēsturi, nodibinājuši viņa vārdā nosauktu fondu un izveidojuši tur muzeju.

Rendas muzeja ēkas un zeme pieder Kuldīgas novada pašvaldībai. „Vairākus gadus vieta bija pamesta, bet tā ir laba, jo Renda ir gandrīz Kurzemes centrs. Sākumā nebija skaidrs, ka šeit bijis tik daudz notikumu, piemēram, 1946. gada Āpuznieku kauja nebija nekur minēta, lai gan tā bija liela un spēcīga. Domājām veidot Kurzemes muzeju. Man jau bija sakari ar Rīgas vēsturniekiem, un konsultējoties sapratu, ka Rīgā tāda nacionālās pretošanās muzeja tuvākajā laikā nebūs. Eksponātus vācam visādi: man jau kaut kas bija no Ugāles Rubeņa muzeja, dažādos ceļos dabūjam dāvinājumus, pērkam paši, ir arī atradumi. Ar metāla meklētājiem dzīvojam draudzīgi. Krātuvē ir vēl neizlikti eksponāti. Uzdevums ir tos vākt un popularizēt,” stāsta A.Ķeizars.

Apmeklējumam jāpiesakās – interesentus var ielaist muzeja veidotājs, to dara arī brīvprātīgie. „Rendenieki ir aktīvi, un, lai gan starp viņiem nav vēsturnieku, tie ir cilvēki ar degsmi, kas notikumus labi zina.” Vērtīgāk ir apskatīt gida pavadībā.

Palīdz brīvprātīgie un citi

Liels atbalstītājs ir dobelnieks Harijs Fridemanis – Rubeņa fonda Goda biedrs. Viņš palīdzējis atjaunot ekspozīciju, piedalījies nacionālo partizānu kara memoriālās sienas izveidē. Muzeja jubilejā atklāts viņa portrets gleznā.

„Vēl ir vairāki, kuri konkrētas lietas ziedojuši vai muzejam nopirkuši. Ir tādi brīvprātīgie, kas kaut ko darījuši savām rokām: zāģējuši, slīpējuši. Bijuši Latvijas Valsts mežu projekti, pašvaldība ir atbalstījusi ēkas remontu. No tās dažādām vajadzībām saņēmām 5000 eiro,” stāsta A.Ķeizars.

Muzejā ar vairākiem simtiem eksponātu var izzināt 50 gadu vēsturi no 1940. līdz 1990. gadam.