Saeimas priekšsēde novadu vajadzības izprot

Valsts budžets, no kā atkarīga finanšu plānošana un pakalpojumi novados, – tā bija galvenā tēma Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) attīstības padomē, kurā pašvaldību vadītāji aktuālo pārrunāja ar Saeimas priekšsēdi Daigu Mieriņu. Saruna notika Kuldīgas novada domē.

D.Mieriņai darbs pārvaldes jomā ir labi pazīstams, jo no 2001. gada līdz ievēlēšanai 14. Saeimā viņa strādājusi pašvaldībā – bijusi gan Carnikavas, gan Ādažu (pēc reformas) novada domes priekšsēde. Pirms vairāk nekā gada, kad izraudzīta valdība, D.Mieriņa kļuvusi par vienu no augstākajām valsts amatpersonām – Saeimas priekšsēdi. Tomēr saruna ar Kurzemes pašvaldību vadītājiem un vietniekiem ritēja draudzīgi koleģiālā gaisotnē.

Budžeta stratēģija

D.Mieriņa atzina, ka, neraugoties uz saspringtajām diskusijām un kompromisa meklējumiem, nākamā gada budžeta pirmajā lasījumā gājis diezgan labi. Šo viņa vērtē kā valsts drošības un mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžetu, bet vairākās jomās naudas ne tuvu nepietiek, īpaši veselības aprūpē un izglītībā. Nenoliedzami grūti būšot pašvaldībām, un novada deputātus gaidot smags darbs – budžetu rūpīgi caurskatīt, lai rastu veidu, kā labklājību veicināt. „Iestājos par to, ka budžets jāskata stratēģiski, no pašvaldību budžeta pietiekamības un stabilitātes skatpunkta,” teica Saeimas priekšsēde. „Nākamajā gadā no valdības sagaidu lielu degsmi un vēlmi izstrādāt jaunu pašvaldību finansēšanas un izlīdzināšanas modeli.”

Nav vairs, ko optimizēt

Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska uzsvēra, ka pēdējos gados līdz ar minimālās algas palielinājumu un dažādiem ierobežojumiem ne nodaļu vadītājiem, ne speciālistiem pietiekams atalgojums vairs nav iespējams. Būtībā viņi tagad saņemot tikai mazliet vairāk nekā vienkāršais darbaspēks. Taču pašvaldībai jānodrošina attīstība un pakalpojumi, bet to var izdarīt augsti kvalificēti speciālisti. KPR attīstības padomes priekšsēža vietnieks, Saldus novada vadītājs Māris Zusts piebilda, ka vairs jau neesot, ko optimizēt, turklāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi esot vienīgie, kas valstī pildoties.

D.Mieriņa neatbalsta to, ka pašvaldības būtu jāierobežo, atlīdzības fonda pieaugumam nosakot 2,6% slieksni. Viņa atbalsta attīstības padomes rosinātās izmaiņas Pašvaldību likumā, kas ļautu līdz 2029. gadam pakāpeniski palielināt sabiedrības līdzdalības budžetu. Šie grozījumi palīdzētu resursus līdzsvarot un iesaistīt iedzīvotājus, ņemot vērā gan viņu, gan pašvaldību intereses.

Papildu slogs

Pašvaldību vadītāji pārrunāja arī deputātu skaita lietderību. Saeimas priekšsēde atcerējās to, ka savulaik viņas vadītajā pašvaldībā bijuši septiņi deputāti, tad deviņi un visbeidzot 15, kaut teritorija nemainījās. Arī mazāks skaits itin labi ticis galā. Tika spriests arī par civilo aizsardzību, jo pašvaldībām uzlikti jauni pienākumi, kas prasa lielu naudu. Šajā jomā pieredze ir atšķirīga. Beigās secināts, ka efektīva sadarbība ar valsts institūcijām ir būtiska ne tikai katras pašvaldības, bet arī visas Kurzemes izaugsmei, un tā jāstiprina.