Uz vēlēšanām no 16 gadiem?

Vai jādod iespēja jauniešiem vēlēšanās piedalīties jau no 16 gadiem?

Igaunijā ieviests jau sen

1. Miks Celmiņš, kustības Par! valdes loceklis:

– Šādas izmaiņas mūsu deputāti rosināja jau pirms četriem gadiem, taču iepriekšējā Saeimā tās netika atbalstītas. Šogad atkārtoti aicinājām likumu mainīt, lai izmaiņas stātos spēkā līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām un tajās varētu piedalīties cilvēki no 16 gadiem. Ir svarīgi atcerēties: Latvijas Republikā kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem, Darba likums paredz, ka no 15 gadiem var strādāt patstāvīgi, bet no 16 gadiem – slēgt darījumus par savu mantu. Tāpat personas dokumenta obligātums stājas spēkā jau 15 gados. Vidusskolēni paši var iniciēt un atbalstīt kolektīvos iesniegumus Saeimai un pašvaldībām, izmantojot platformu Manabalss.lv.

Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja jau 2011. gadā pieņēma rezolūciju, aicinot valstis apsvērt iespēju visu vēlēšanu tiesības piešķirt no 16 gadu vecuma. Latvija var sekot Igaunijas piemēram, jo tā to izdarīja jau 2015. gadā. Balsstiesīgo vecuma samazinājuma ietekme uz demokrātijas stiprināšanu ir datos balstīta. Tie rāda, ka vēlētāju aktivitāte līdz ar to pieaug uz ilgu laiku. Jaunieši savās pirmajās vēlēšanās piedalās daudz biežāk nekā gados vecāki cilvēki, turklāt valstis, kas balsošanas vecumu pazemina, piedzīvo izteikti lēnāku vēlētāju aktivitātes samazināšanos. Šie grozījumi pozitīvi ietekmētu tieši 18–24 gadus vecu vēlētāju aktivitāti, jo šī vecuma grupa izrāda zemu aktivitāti. Ja varētu balsot agrāk, attīstītos paradums iet vēlēt.

Vēl nespēj kritiski izvērtēt

2. Antra Spuļģe, Latvijas un pasaules vēstures, kulturoloģijas un sociālo zinību skolotāja:

– Nesen 10. klases skolēnus aptaujāju, ko viņi domā par iesaistīšanos vēlēšanās no 16 gadiem. Vairākums atbildēja, ka nevajadzētu. Galvenais arguments: skolēni tomēr vēl neorientējas politiskajos procesos un nespēj tos izvērtēt kritiski. Lielāko daļu tas arī neinteresē. Manā skatījumā jaunieši šajā vecumā vēl nav gatavi nopietnam solim. Tiesības balsot no 16 gadiem varētu būt arī mazliet drauds, jo to varētu negodprātīgi izmantot tie, kuri ļoti vēlas, lai balso par viņiem. Jābūt pietiekami informētam par pašvaldībā un valstī notiekošo, lai izdarītu pareizo izvēli.

Jau pamatskolas pēdējā klasē šai tēmai pievēršamies nopietnāk. Tomēr pēc maniem novērojumiem 9., 10. klasē skolēni tam nav gatavi, jo politikas jautājumos orientējas nepietiekami. 11., 12. klasē daudzi kļūst pilngadīgi, tātad gaidāmās pašvaldību vēlēšanas uz viņiem jau attiecas. Mēs kopā izvērtējam šajā sasaukumā ievēlēto sarakstu programmas un izpildīto. Jaunie kandidāti vēl nav zināmi. Sešpadsmitgadīgie, visticamāk, nobalsotu par tiem, kuru vārdu visbiežāk dzirdējuši. Tas nebūtu labs rezultāts, aktivitāti tas palielinātu varbūt tikai nedaudz. Šajā ziņā jābūt uzmanīgiem: kādi ir tie paņēmieni, ar kuriem nenobriedušo jauniešu auditorija tiek uzrunāta.

Ja ģimene aktīva

3. Anete Rūtenberga, Kuldīgas Centra vidusskolas 11. klases skolniece:

– Nevaru spriest par visiem vienaudžiem, bet nākamgad pašvaldību vēlēšanās es piedalītos labprāt. Tad līdz 18 gadiem man būs palikuši vairs tikai nepilni pieci mēneši, un tie neko būtisku manās zināšanās un uzskatos nemainīs. Sabiedrībā notiekošais, arī politiskie procesi mani interesējuši jau agrāk. Bet, kad apjautājos klasē vai draugiem, daudzi nezina, par ko gribētu balsot. It kā gribētu iet, bet šī neziņa mazliet biedē. Var jau būt, ka šķiet: vēlēšanas vēl tālu. Un, ja vēlēt nav jāiet, tad intereses nav. Vidusskolā mums ir tādas mācību stundas, kurās runājam par partijām, bet attieksme ir atšķirīga. Interese parasti rodas ģimenē un no tā, cik sabiedriski aktīvi ir vecāki vai citi tuvinieki, ar kuriem visbiežāk tiekamies. Es gribētu piedalīties jau tagad, jo man ir svarīgi, kas Kuldīgas novadā un visā Latvijā notiek.

Informētība varētu būt labāka

4. Katrīna Stjopočkina, Kuldīgas jauniešu domes pārstāve, Kuldīgas Centra vidusskolas audzēkne:

– Man vēl nav 18, bet vēlēšanās labprāt piedalītos, tāpēc esmu par šo ierosinājumu. Manuprāt, jaunieši politiskajos jautājumos ir ļoti spējīgi. Protams, būtu jādomā par aktivitāti un informētību, bet tas ir tikai laika jautājums. Es redzu, ka tā ir iespēja nākotnes jauniešiem. Bet aktivitāte, manuprāt, būtu zema. Par sevi skaidri zinu, ka balsot iešu, bet ar visiem jauniešiem tā noteikti nav.

Interese par politiku ir atšķirīga: kāds zina vairāk, citi mazāk, jo viņiem pietiek ar visparastāko informācijas daudzumu, ko var iegūt skolā. Vairums zina tos deputātus, kuri ieguvuši slavu sociālajos tīklos un tā kļuvuši pazīstami. Esmu novērojusi, ka Latvijas galvenos politiķus daudzi jaunieši nezina, bet pazīst visslavenākos. Sociālie mediji ir jauniešiem svarīga vide. Pagājušajā gadā bija mācību stunda Politika un tiesības, kurā runājām par vēlēšanām un vispārējiem politiskiem procesiem. Diemžēl tas ir tikai vienu gadu, bet tas radīja labu ieskatu politikā. Lai jaunieši vairāk izprastu Latvijas politiku, izglītojošu pasākumu varētu būt daudz vairāk. Daudz atkarīgs no tā, ko jaunieši dara brīvajā laikā, piemēram, tie, kuri darbojas Kuldīgas jauniešu domē, ir politikā ieinteresēti, un mēs par to bieži runājam. Manuprāt, idejai, ka var balsot no 16 gadiem, ir liels potenciāls, taču pirms tam jaunieši par politiskajiem procesiem un vēlēšanu nozīmi jāizglīto.