Ko dezinformācijas laikmetā ir vērts mācīt bērniem?

Kā cīnīties ar dezinformāciju – apzināti radītu, nepatiesu vai maldinošu informāciju? Lai orientētos un izdzīvotu mūsdienu digitālajos džungļos, gan jauniešiem, gan viņu vecākiem nepieciešamas labas prasmes. Teju ikvienam pieaugušajam ir divi būtiski izaicinājumi. Pirmkārt, atrast laiku, lai mācītos kopā ar bērnu. Otrkārt, papildināt zināšanas un atrast materiālus, kas palīdzētu mācīties kopā ar bērnu, bet kur?

Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka katru gadu pieaug tas laiks, ko ik dienu jaunieši pavada internetā. Tā, piemēram, nesen Polijā veiktas aptaujas rezultāti rāda, ka jaunieši internetā pavada vidēji piecas stundas un 36 minūtes dienā. Salīdzinājumam – 2020. gadā tās bija četras stundas un 50 minūtes. Visvairāk laika jaunieši pavada sociālajos medijos. Zīmīgi, ka vecums, kurā bērni iegūst pirmo tālruni ar piekļuvi internetam, ir astoņi gadi un pieci mēneši.

Ar interneta lietošanu saistītie riski pieaug. Jauno tehnoloģiju, īpaši mākslīgā intelekta, straujā attīstība rada arvien jaunus dezinformācijas satura un manipulācijas paņēmienus, nekontrolēta, vecumam neatbilstoša satura izplatīšanu bērnu auditorijai, lielākas iespējas lietotāju izsekot, analizēt tā uzvedību internetā un aizvien izsmalcinātākus kiberuzbrukumu veidus. Tas apdraud ne vien sabiedrības stabilitāti un labklājību, bet arī jauniešu drošību. Vienīgais veids, kā to mainīt, ir izglītot. Lietas labā daudz var darīt vecāki.

Pirmais, kas jāzina ikvienam pusaudzim: visu sociālo mediju pamatā ir noteikti algoritmi, kas piedāvā katra lietotāja interesēm un skatījumu vēsturei atbilstošu, atlasītu saturu. Tādējādi gan sociālo mediju platformās, gan ārpus tām viegli var izplatīties nepatiesa informācija, dažādas sazvērestības teorijas un dezinformācija. Īpaši tad, ja paši lietotāji platformas administrācijai par šādiem gadījumiem neziņo.

Otrkārt, ikvienam jaunietim būtu jāzina, ar kādiem riskiem var nākties saskarties sociālajos medijos un kā rīkoties, lai katrā tādā gadījumā sevi pasargātu. Īpaši jāizceļ emocionālā pazemošana, privātuma pārkāpumi, saziņa ar svešām personām. Tāpat jāizstāsta par viltus ziņām, dezinformāciju un krāpšanu. Bērniem arī jāzina rīcība, ko sociālie mediji piedāvā, lai sevi pasargātu. Pats pamats būtu drošas paroles un divpakāpju autentifikācija, iespēja ziņot un lietotājus bloķēt, pareizu privātuma iestatījumu izvēle.

Treškārt, būtiska prasme, kas noderēs ikvienam jaunietim, ir spēja domāt kritiski. Jāpaskaidro, ka kritiskā domāšana ir veids, kā iepazīstamies ar informāciju, to analizējot un tad izdarot secinājumus. Ir skaidrs, ka kritiskās domāšanas pamatā ir visaptveroša mediju izglītība, kas tiek īstenota jau no mazotnes. Ar kritisko domāšanu saistīta māka nošķirt viedokli no fakta. Bērniem jāmāca kritiski izvērtēt katru ziņu, ierakstu vai video sociālo mediju platformās, jo īpaši tādus, kas nenāk no uzticamiem ziņu avotiem. Ir jāizlasa ziņas saturs un jāsaprot, vai foto vai video materiāls domāts kā pierādījums vai ilustrācija. Ja materiāls izmantots kā pierādījums, ieteicams pārbaudīt, vai šī ziņa redzama arī citos medijos, kurus var uzskatīt par uzticamiem. Jāpārliecinās, vai fotogrāfija vai video nav kopēti no pavisam cita avota par citu notikumu, vai varbūt tas ir dziļviltojums.

Daudz informācijas var atrast mājaslapā Drossinternets.lv, taču ir vērts izstāstīt par nesen klajā nākušajiem metodiskajiem materiāliem par efektīvu un drošu digitālās telpas izmantošanu, kā arī kritisku patērētā tiešsaistes satura analīzi. Tie tapuši projektā Make It Clear ‒ jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē, sadarbojoties vairākām nevalstiskajām organizācijām ar ilgstošu pieredzi mediju izglītībā un bērnu aizsardzībā tiešsaistē. Projekta digitālie materiāli paredzēti darbam ar jauniešiem no 11 līdz 17 gadiem, tāpēc aicinu vecākus tos izmantot, lai kopā ar bērniem apgūtu zināšanas par tādām tēmām kā digitālā pilsoniskā līdzdalība, dezinformācija, konteksta izprašana, atbildīga tiešsaistes satura koplietošana un izpratne par mediju lomu. Projekta tīmekļa vietnē ir mācību moduļi 11‒17 gadus veciem jauniešiem, kā arī galda spēle Digitālie prātnieki, kas septembrī izplatīta visām skolām Latvijā.