Kā pareizi veidot kompostu

Kuldīgas Vecpilsētas dārzā pasākumā Dārzs runā varēja uzzināt arī par komposta sagatavošanu mazdārziņos. Par to interesentiem pastāstīja Laura Zariņa-Skapste.

Kompostu veido no bioloģiskajiem atkritumiem. Nav jāiegulda lieli resursi, un jēgpilni tiek izmantots tas, kas vairs nav vajadzīgs. No jebkura dārziņa paliek kaut kas, ko neapēdam un kas estētiski nav vajadzīgs. Tad kompostēšana ir veids, kā to visu atdot dārzam atpakaļ un to pabarot.

Bioatkritumus iedala zaļajos un brūnajos. Zaļie ir vēl sulīgi, mitri: zaļas lapas, tikko mizotas kartupeļu, burkānu un citas mizas, pļauta zāle, augi, āboli utt. Brūnie atkritumi ir sausi, sakaltuši, izžuvuši: lapas, mizas, salmi, augu daļas, čiekuri, dabīgu audumu gabaliņi (zīds, kokvilna, bet ne vesels džemperis – tas tekstilatkritumos). Brūnajiem jābūt aptuveni 70%, zaļajiem – 30%.

Kompostam svarīgi, lai klāt tiek skābeklis: gaiss, mitrums, temperatūra un barības vielas. Brūnie ir cieti saturošie – ogleklis, celuloze, bet zaļie – slāpekli saturošie. Visu kārto kā hamburgeru pa kārtām, pa vidu var ielikt arī to, kas nāk no virtuves, jeb pārtikas atkritumus. Pelni ir jau gatavs un vērtīgs mēslojums – to var izmantot arī bez kompostēšanas, bet nedaudz var pievienot kompostam. Ogles sadalīsies lēnāk nekā pelni.

Jābūt uzmanīgiem ar tiem augiem, kuriem ir sēklas, piemēram, zeltslotiņu nevajadzētu kompostā likt, jo tas ir invazīvais augs un tā izplatība nav vēlama. Sēklas nepārstrādājas un bojā neiet – tās var atkal sākt dīgt. Vēlams pievienot kompostētāju – tas sadalīšanos paātrina. Tie ir dažādi un nopērkami dārzkopju veikalos.