Mobilo tālruņu lietošana skolā. Vai un kā to vajadzētu ierobežot?

Lai visi apmierināti

1. Inta Brasle, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore:

– Mobilie tālruņi ir un būs, un to izmantošana ies plašumā, nevis izzudīs. Tāpēc mācību iestādēs jārod tāds risinājums, lai visi būtu apmierināti. Lai viedierīces netraucētu, bet palīdzētu celt darba vai mācību kvalitāti, ja vajag tās izmantot. Saistībā ar to šajā mācību gadā mūsu skolā iekšējās kārtības noteikumos iekļautas norādes. Sākumskolā (1.-3. klasē), ja bērnam ir telefons, tas atrodas somā un netiek izmantots. Šajā vecumā skolēnam autoritāte ir skolotājs, un bērni ir paklausīgi. No 4. līdz 9. klasei esam vienojušies, ka telefoni tiek glabāti slēgtā skapītī skolotāju istabā. Pirms mācību stundām bērni paši tos saliek kastītēs un nodod skolotājam, bet dienas beigās saņem atpakaļ. Tas tāpēc, ka šajā vecumā bērniem var rasties vēlme telefonā paskatīties, vai nav atnākusi kāda ziņa, kādas aktivitātes notiek viņa spēlītēs. Tas rada tādu kā trauksmi, nemieru, tāpēc labāk, ja telefona nav pie rokas. Savukārt vidusskolēni var viedierīces turēt somā un izmantot, ja pēc skolotāja ieskatiem tas vajadzīgs mācībām.

Mums šogad vairs nav 10. klases, ir tikai 11. un 12. klase. Šajā vecumā jaunieši kļūst pieauguši un apzinīgāki, paši spēj kontrolēt savas vēlmes. Tādus noteikumus izstrādājām kopā ar skolēnu līdzpārvaldi. Arī vecāki iesaistījās, un jau iepriekš tika diskutēts, kāds būtu labākais variants, jo viņi tāpat uzskata, ka mācībām mobilais tālrunis ir traucēklis. Ir dzirdēti arī daži iebildumi, bet vairums ir piekritis. Redzēsim, kā izdosies. Ja visi līdzdarbosies, tāda sistēma ieviesīsies. Tie nav noteikumi uz mūžu: ja nestrādās, skatīsimies, ko mainīt.

Kompensē ar attīstošām nodarbēm

2. Dace Kalniņa, Vārmes un Kabiles pamatskolas direktore:

– Ar skolotājiem, vecākiem un bērniem esam vienojušies, ka līdz mācību dienas beigām mobilos telefonus neizmantojam. Ierīce var glabāties somā. Ja skolotājs ļauj un noder mācībām, var paņemt. Mums ir labi iekārtota datorklase, kurā bērni var apgūt tehnoloģijas, izmantot internetu.

Mobilo ierīču neizmantošanu brīvajā laikā kompensējam ar citām saistošām nodarbēm. Vārmē esam atbrīvojuši bibliotēkas priekštelpu, kuru pamazām iekārtosim tā, lai bērni var laiku pavadīt interesanti: iegādāsimies spēles, pirksim pufu, lai veidotos mājīga vide, būtu ērti palasīt grāmatu un attīstīt lasītprasmi. Šajā un vēl citās jomās mobilais telefons ir būtisks traucēklis. Tāpēc cenšamies pilnveidot tādas brīvā laika iespējas, kas liek bērniem par telefoniem aizmirst un attīsta dažādas prasmes, sarunas, veselīgu atpūtu un izklaidi. Mums ir dažādi pulciņi, sports, koris un citi. Bērniem pat īsti neatliek laika telefonam.

Šobrīd tālruņi problēmu nerada, jo mācību gads vēl tikai sācies un daudz laika pavadām laukā. Redzēsim, kā būs turpmāk. Līdzīgu kārtību plānojam ieviest Kabiles skolā, un vecāki to jau atbalstījuši, jo arī viņi uztraucas, ka bērni vairs neprot sarunāties, sēž salīkušu muguru, iegrimuši viedierīcē.

Vēl viens iemesls: telefons rada lieku satraukumu. Bērniem, īpaši mazajiem, var ienāk prātā piezvanīt mammai, viņa satraucas, vai tik kaut kas nav noticis. Bet bērns taču atrodas skolā, drošā vidē. Ja pēkšņi saslims, skolotājs piezvanīs. Arī pedagogi cenšas mācību laikā telefonu nelietot. Dažkārt nodarbībās tas ir vajadzīgs, piemēram, ja notiek orientēšanās.

Izlemj katra skola

3. Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja:

– Viedierīces neapšaubāmi ir populāras, jo bez tām iztikt vairs nevaram. Bet daudzās Eiropas valstīs ierobežojumi jau noteikti ar likumu, dažās pat ir kategoriski aizliegumi. Arī arodbiedrība uzskata, ka lietošana jākontrolē, lai mācības būtu kvalitatīvas. Taču, mūsuprāt, par to jāļauj izlemt katrai mācību iestādei pašai. Iekšējos kārtības noteikumos tā nosaka, kā konkrētā situācijā rīkoties. Ir tādi mācību priekšmeti, kuros, kā uzskata pedagogs, viedierīce var būt palīgs, nevis traucēklis. Tomēr tā ir slidena tēma: kuri tad bērnu skatījumā būs tie labie skolotāji, kas ļauj tālruni izmantot, un kuri tie sliktie, kas aizliedz. Trausla robeža. Tas būtu jāpārrunā kolektīvā. Cik mums zināms, ir skolas, kurās ierobežojumus ieviest izdevies viegli, citur to mēģina, bet īsto risinājumu nevar atrast. Jāpaļaujas uz kolektīvu, un vienlaikus jāiesaista bērnu vecāki.

Tāpat visiem jādomā, kā brīvā laika pavadīšanai nodrošināt alternatīvu. Jāizdomā tik interesantas un saturīgas nodarbes un jāveido tāda vide, lai bērnu nevelk tā dīkā sēdēšana telefonā un lai viņš savu enerģiju var izmantot lietderīgi. Tas novērsīs arī citas negatīvas tendences, piemēram, mentālās veselības traucējumus, vardarbību. Zinot to, ko piedāvā internets, pedagogiem un skolas administrācijai ir diezgan liels izaicinājums atrast bērniem saistošas alternatīvas. Galvenais, lai mācību iestādē nolemtais tiktu arī ievērots. Par to, vai būtu pilnībā jāaizliedz vai tikai jāierobežo, vēl var diskutēt, jo skolas ir atšķirīgas. Lielajās ir cita saziņa ar vecākiem nekā mazajās.