Ir vērts izzināt aizraujošo fizikas pasauli

Kuldīga šonedēļ kļuvusi ne vien par tūristu, bet arī pasaules fiziķu mērķi. Kuldīgas Centra vidusskolā slaveni fiziķi un inženieri kopā ar augstas raudzes pasniedzējiem no Kembridžas Universitātes un Londonas Karaliskās koledžas spriež par elementārdaļiņu fiziku. Viņu vidū ir latviešu fiziķis Kārlis Dreimanis, kurš 8. augustā 19.00 koncertzālē Klavins Piano centīsies arī ikvienam kuldīdzniekam saprotamā valodā pastāstīt, kā radies Visums un kāpēc tas joprojām pastāv.

Pirms sarunas ar viņu (intervija būs Kurzemniekā turpmāk) mēģināju atmiņā atsaukt skolā mācīto, lai izvēlētos kaut cik sakarīgus jautājumus un neparādītu savu nezināšanu. Cik grūti, bet tajā pašā laikā interesanti man kā humanitārās jomas cilvēkam sarunāties ar eksaktajiem! Pilnīgi cita pasaule. Kaut gan zinātāji saka – arī matemātikā un fizikā ir daudz radošā, to nez kāpēc vairāk esam piesavinājušies mēs, humanitārie.

Diemžēl lielākā daļa man zināmo skolēnu fiziku uzskata par sarežģītu, bieži arī neinteresantu mācību priekšmetu. Daudzi neredz tai lietojumu dzīvē, un, iespējams, sava daļa vainas ir pedagogiem, kuri fiziku māca, nevis ļaujot darboties, bet gan liekot izpildīt neskaitāmus uzdevumus un lasīt sarežģītus, īsti neizprastus tekstus.

Kādēļ ikvienam, ne tikai skolēniem, būtu vērts izzināt aizraujošo fizikas pasauli? Tāpēc, ka fizika ir mums visapkārt: viss, ko redzam, dzirdam, jūtam un darām, ir saistīts ar fizikāliem procesiem. Ja mums ir pamata zināšanas fizikā, tad viegli izskaidrot gan to, kā rodas varavīksne vai ziemeļblāzma, gan to, kā darbojas automašīnas drošības josta un kā mūzika var skanēt bezvadu austiņās. Arī lielākā daļa tehnoloģiju, ko izmantojam digitālajā pasaulē un uzskatām par pašsaprotamām, ir radītas, izmantojot fizikas likumus.

Iespējams, daudzi tāpat kā es domā: ko gan jaunu fizikā var atklāt. Izrādās, atklājumu, kuru pamatā ir jaunas iekārtas un eksperimenti, ir ļoti daudz. Tieši tehnoloģiju uzlabojumi visbiežāk veicinot atklājumus fizikā. Un tur vajag tādus cilvēkus, kuru vēlmei izzināt nav robežu. Ja piekrītam, ka kritiskā domāšana ir viena no būtiskākajām prasmēm, tad fiziķiem tāda piemīt pārpārēm. Viņi analizē datus, rēķina, pārbauda hipotēzes un eksperimentē, un tas attīsta ne vien kritisko, bet arī loģisko domāšanu. Viņi visam meklē izskaidrojumus un pierādījumus. Un mūsu fiziķiem ir arī ambīcijas – viņi grib būt labākie ne tikai Latvijā vai Eiropā, bet pretendē uz labāko līmeni arī pasaulē.