Komposta kaste kā dārzs pilsētā

Kuldīdzniece Grēta Girvaite reizē ar bakalaura grādu vides inženierijā saņēmusi priecīgu ziņu – iegūta gan 1. vieta zinātniski pētniecisko darbu konkursā, kurā viņa pieteikusi permakultūras rīku GALA dārzs, gan finansējums tālākam pētījumam, kas pilsētniekiem dotu iespēju pārstrādāt bioloģiskos atkritumus un audzēt augus.

Tādu iespēju devis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas projekts Waste to Resources IP jeb Atkritumi kā resursi programmā LIFE. Grēta stāsta, ka viens no ministrijas mērķiem ir veicināt izpratni par pārtikas un bioloģisko atkritumu mazināšanu un apsaimniekošanu, tāpēc studentiem uzdots zinātniski pētnieciskos darbus izstrādāt par to. „Tas bija projekts gan vidusskolēniem, gan studentiem. Redzēju internetā, ka tiek meklētas idejas atkritumu apsaimniekošanai, un nolēmu pieteikties, jo man jau bija ideja, arī 3D vizualizācija. Analizēju literatūru, pētīju tirgu. Laikam ar to pietika,” stāsta uzņēmīgā studente.

CEĻŠ LĪDZ REZULTĀTAM GARŠ

Rīgas Tehniskajā universitātē Liepājā Grēta tikko beigusi mācības programmā Vides inovāciju tehnoloģijas. Bet jau no 1. kursa viņa studiju darbos pētījusi permakultūru, jo pašu interesē dārzkopība. 2. kursā kopā ar kursabiedrenēm Aneti, Laini un Alisi piedalījusies RTU Dizaina fabrikas hakatonā* par klimata ietekmes samazināšanu, un tur arī radusies ideja par komposta kasti, kas vienlaikus varētu būt dārzs. Tai meitenes devušas nosaukumu GALA dārzs, veidojot abreviatūru no savu vārdu pirmajiem burtiem. „Izstrādājām 3D vizualizāciju lielai kastei bioatkritumu kompostēšanai. Galvenā doma bija to novietot pilsētā. Piemēram, ja ej pa ielu un tev ir banāna miza, vari tur izmest. Pa virsu aug dārzs, un līdz ar to var iegūt pārtiku,” stāsta Grēta. Lai gan šajā reizē apbalvoto skaitā meiteņu idejas nebija, Liepājas pašvaldība izrādījusi interesi, un Grēta ar kursabiedrenēm izgatavojusi pirmo komposta kasti, lai nodotu pārbaudei. Tā novietota universitātei piederošas ēkas sētā. Turpmākajos studiju gados šo ideju pētījusi viena. Par kasti ieinteresējusies liepājniece, kas tādu pasūtījusi savam pagalmam, un bijis vērtīgi saņemt atsauksmes. 2022. gadā ar GALA dārza prototipu viņa jau piedalījusies izgudrojumu un inovāciju izstādē Minox Kurzeme Kuldīgā. Vēlāk izveidots komposta kastes otrais un visbeidzot trešais prototips.

„Taisīju interesantu konstrukciju, bet būtība palika tā pati: augšā dārzs, apakšā komposts. Tā novietota kopienas dārzā Liepājā. Gribu uztaisīt arī sev mājās, bet pietrūkst laika,” smejas Grēta. Kastes viņa darinājusi vecāku mājās Pelču pagasta Kārkliņos. Pati apdedzinājusi koku, kopā ar tēti zāģējusi materiālus un montējusi kopā. Ne viss izrādījies tā, kā iecerēts. „Es izvēlējos koku apstrādāt senā japāņu apdedzināšanas tehnikā Shou sugi ban, kas nodrošina tā iekonservēšanu. Tad kasti nebojā kaitēkļi un laika apstākļi, un tai ir mazāka iespēja aizdegties,” par pirmo kasti stāsta Grēta.

SVARĪGI CILVĒKUS IZGLĪTOT

Daudzi vēl nav gatavi atkritumus pilnvērtīgi šķirot un kompostēt. Cilvēki vēl to mācās. „Ja tiek kontrolēts mitrums un tas, ko kompostā metam, nevajadzētu būt ne smakām, ne tārpiem, ne žurkām. Svarīgi ir nelikt gaļu un piena produktus,” māca Grēta.

Bakalaura darbā viņa radījusi informatīvu bukletu: kas ir kompostēšana, ko drīkst un nedrīkst izmest, kā apmaisīt. „Komposts jāslāņo, tāpēc lietderīgi ir ik pa laikam ieklāt kartonu. Tas uzsūc mitrumu un dod oglekli,” stāsta Grēta. Šis izdevums pieejams Liepājā, bet būs arī Kuldīgas bibliotēkā.

DAUDZ IESPĒJU NĀKOTNĒ

Studējot Grēta iecerējusi eksperimentu, jo kompostam, kas veidots no dažādiem materiāliem, gribējusi salīdzināt ķīmisko sastāvu. Iecere īsti nav izdevusies, bet pēc novērojumiem viņa secinājusi, ka labs komposts veidotos kapos, jo tur ir daudz sausā materiāla un dzīvo skudras, kas visu pārstrādā: „Sākotnējā doma bija tāda, ka manu kasti liek arī kapos: virsū audzē puķītes, bet sagrābtās lapas un vecos ziedus liek kastes vidū kompostā.”

Studējot kursu par lietu internetu, Grēta darbojusies ar sensoriem un izdomājusi, ka var tos ievietot arī permakultūras rīkā, lai noteiktu temperatūru un mitrumu, tāpat var pievienot laistīšanu, kas sāk darboties tad, kad mitruma pietrūkst: „Bet tam bija ļoti lielas izmaksas. Un arī cilvēki anketās norādīja, ka izmaksu dēļ šādu preci neizvēlētos.”

Vēl viņai vienubrīd radusies doma, ka komposta kasti, kurā drīkstētu mest visu, varētu taisīt kā noslēgtu metāla cisternu un ražot biogāzi. Pēc tam pieslēgt krāsni vai grilu: „Bet izvēlējos permakultūras virzienu, jo tas man tuvāks.”

INTERESE DZIMUSI ĢIMENĒ

Jau bērnībā Grētu interesējusi daba. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā apgūstot metālizstrādājumu dizainu, viņa darinājusi tematisku rotu grupu Entomon, kurā atveidotas dažas aizsargājamās kukaiņu sugas, lai rosinātu pozitīvāku attieksmi pret kukaiņiem un atklātu to vizuālo pievilcību. Parasti cilvēkiem vaboles un kukaiņi nepatīk, viņi no tiem pat baidās, bet Grēta gribējusi parādīt, ka tie ir skaisti un saudzējami: „Izmirstošās sugas atveidoju rotu formā, lai cilvēkus ar tām iepazīstinātu.” Par šo kolekciju ieguvusi 2. vietu Latvijas Dizaineru savienības konkursā skolām.

Jautāta par dabas nozīmi savā dzīvē, Grēta atbild: „Uzaugu laukos un no tā droši vien ietekmējos. Gāju brāļa Toma pēdās, jo arī viņš studēja vides lietas.”

DAUDZ LAIKA PAVADA DABĀ

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā Grēta strādā par hidroloģi. Viņas darbavieta ir Liepājā, bet nākas braukāt pa visu Kurzemi. „Man patīk daudz laika pavadīt dabā, pie ūdens,” savu ikdienu vērtē jaunā darbiniece.

Gan rotu darināšana, gan permakultūras dārzkopība kļuvusi par brīvā laika nodarbi, kam nemaz tik daudz laika neatliek. Bet klusībā Grēta domā par savu uzņēmumu un gaida īsto brīdi: „Gribu redzēt, vai cilvēkiem vispār ir interese, vai būtu klienti. Tad domāšu par uzņēmumu. Mani var sameklēt sociālajos tīklos.” Sadarbojoties ar biedrību Radi vidi pats, viņa turpinās savas idejas attīstīt.

* Hakatons – problēmu un jauno tehnoloģiju izpētes pasākums, kurā entuziasti ierobežotā laikā rada jauninājumus, kā atrisināt kādu problēmu.