Mācības mazā skolā, ģimeniskā vidē

Bijušās Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas telpās Ventas krastā darbojas divas privātas izglītības iestādes: Mazo bērnu skola un Kuldīgas Kristīgā pamatskola. Pirms 13 gadiem viss sākās ar 4 pirmsskolas bērniem, tagad te ir 37 mazuļi, bet pamatskolā – 34 skolēni no 1. līdz 9. klasei. Strādā 12 skolotāji.

Kā tur pārmaiņu laikos klājas? Kurzemnieks devās ciemos, aprunājās ar direktori un skolēniem, apskatīja telpas.

MEKLĒJA IESPĒJAS SAVIEM BĒRNIEM

2011. gada 3. oktobrī durvis vērusi biedrības Kuldīgas mantojums pirmsskola Mazo bērnu skola, kuru dibinājušas trīs mammas, lai radītu ģimenisku, drošu, mājīgu un mīlestības pilnu vidi saviem, kā arī draugu un līdzīgi domājošo ģimeņu bērniem. Pēc četriem gadiem, kad pirmsskolu viņi beiguši, aktīvākās mammas atkal meklējušas izglītības iespējas.

Privātās skolas vadītāja Inita Turka atceras: „Toreiz mēs kādas četras vai piecas izbraukājām vairākas, ne tikai kristīgās, privātās skolas Latvijā, lai saprastu, kāpēc cilvēki izvēlas ko citu. Tā kā es pazinu Valmieras skolas direktoru Andi Apsīti un tur jau bija mājmācības programma, pievienojāmies šai skolai. Palēnām kārtojām dokumentus, lai skolu sāktu paši.”

Labai saziņai Valmiera bijusi par tālu, tādēļ pēc gada Kuldīgas skola nokļuvusi Rīgas Kristīgās sākumskolas paspārnē, jo ar tās direktori I.Turka satikusies Montesori kursos. Pēc trim gadiem biedrība Kuldīgas mantojums akreditējusi pati savu Kuldīgas Kristīgo skolu ar sešām klasēm. Patlaban te ir deviņas klases. Pirmo reizi valsts pārbaudes darbus kārtos un pamatskolu beigs četri puiši, no kuriem divi te ir audzēkņi kopš pirmsskolas vecuma. I.Turka par savu nokļūšanu direktores amatā atklāj: „Dievs man teica: „Ej un dari!” Bet sākumā domāju, ka palīdzēšu vadīt dažas nodarbības un atbalstīšu citus.”

STRĀDĀT IR ĒRTI

Pirmsskolas grupu telpās nav ierasto rotaļlietu – mašīnu un leļļu, bet ir ļoti plašs Montesori metodes materiālu klāsts. Taču pedagogs nav ierobežots tikai minētajā pieejā, jo tiek realizēta valstī noteiktā pirmsskolas un pamatskolas programma. Pamatskolā šie materiāli tiek izmantoti mazāk – galvenokārt tie, kas ir ļoti uzskatāmi un sniedz bērnam priekšstatu par mācāmo tēmu. Par Montesori metodes apgūšanu I.Turka smej: „Dievam ir ļoti laba humora izjūta. Es pieteicos kursos, lai aizņemtu vietu pedagogam, kurš nāks mācīt mūsu skolā. Beigās visus trīsarpus gadu nomācījos pati. Bet tagad es saprotu, kāpēc.”

Daļa no skolas ikdienas ir kristīgo vērtību iedzīvināšana: svētku svinēšanā, ikrīta satikšanās brīdī, saskarsmē.

„Nedomāju, ka kristīgās vērtības vispār var nodalīt no mūsu kultūras. Patlaban skolas komandā ir cilvēki, kuri tic Dievam, bet tas nav iemesls, lai kādu darbā nepieņemtu,” skaidrību vieš direktore.

Tā ir šīs skolas pedagogu dzīves uztvere, bet stundu plānā nav atsevišķa priekšmeta – kristīgās mācības.

Stundas notiek apvienotās klasēs, vienīgi devītie mācās atsevišķi. Katrā grupā ir septiņi līdz deviņi bērni. Pedagogiem strādāt esot ļoti ērti. No septembra šādi organizēt darbu vairs nebūs iespējams, ja likumā būs grozījumi. I.Turka atzīst: „Ja valsts vairs nefinansēs skolotāju algu, būs ļoti slikti. Bet man ir absolūts miers. Es priecājos, ka vecāki iesaistās un gala lēmumi vēl nav pieņemti. Tā kā esam sākuši ar dažiem bērniem tukšā vietā, man nav, par ko baidīties. Ticu, ka kādam variantam jābūt.”

Skolā strādā pieci pamata pedagogi, bet pārējie ir viesskolotāji tādos priekšmetos kā fizika, ķīmija, angļu valoda, mūzika, arī matemātika, kuras skolotāja brauc no Ventspils. I.Turka pārliecināta:

„Mācību priekšmets bērnam patīk tad, ja viņam patīk skolotājs, – tā ir patiesība. Skolotāja prasmes nav tikai dāvana vai diploms – tas ir aicinājums tā pa īstam.”

Pēdējos piecos gados izveidojusies stabila, jauneklīga komanda.

UZMANĪBU VAJAG VISIEM

Skola ļoti lielu uzmanību pievērš praktiskajām lietām. Bērni dežurē, palīdz klāt galdu, paši printē, kopē materiālus. Lielie puiši palīdz, ja gadījusies ķibele ar datoriem. Direktore saka: „Dažkārt pat jāmeklē, ko vēl viņiem uzticēt, jo bērni ļoti grib būt daļa no mums. Skolēni zina ciemiņiem izstāstīt par skolu, zina, cik kas maksā.”

Garajos starpbrīžos lielie ar mazajiem satiekas, vienmēr palīdz, pietur durvis, ja vajag. Lielākie atzīst, ka viņiem ļoti patīk savus darbus rādīt jaunākajiem.

Savukārt uz ārpusklases lasīšanu (tā ir obligāta) pirmsskolas bērni iet pie lielajiem. 1.–4. klases skolēniem divos mēnešos jāizlasa viena grāmata.

„Mēs to apzināti esam kultivējuši. Tas veicina valodu. Ir darbi, ko lasām kopā, lai varētu bērniem paskaidrot. Bet tas ir iespējams tikai mazās klasēs. Te nav runas par kvantitatīvajiem rādītājiem, jo ieraudzīt vajag visus,” pārliecināta direktore. „Tas jau nenozīmē, ka bērni te aug tādā nopakotā vidē. Viņi tieši formējas kā personības, zina, ka var paust viedokli. Veidojas mugurkauls.”

Kamēr stundas nebija sākušās, Kurzemnieks novēroja, ka vairums skolēnu spēlē galda spēles, liek puzles. Jūtams, ka bērni, īpaši jaunākajās klasēs, ir ļoti atvērti, labprāt uztic pieaugušajiem savas pārdomas. Arī pedagogi starpbrīžos atvēlē laiku sarunām ar skolēniem.

TRADĪCIJAS IR NOTURĪGAS

Tradicionālie pasākumi ir Zinību diena, skolas dzimšanas diena, Tēvu diena, Latvijas gadadiena, Ziemassvētku koncerts, Lieldienas un Māmiņu diena. Pēc bērnu vēlmēm Valentīndienā tiekot organizēts Mīlestības pasts. Bet kopš pastāvēšanas sākuma katru gadu oktobrī skolas dzimšanas dienā tiek rīkota Jarmarka – tirdziņš, kurā bērni par joku naudu tirgo to, ko mājās kopā ar vecākiem pagatavojuši. Direktore stāsta: „Ideja un nosaukums paņemts no Mākslas akadēmijas studentiem. Tas izklausās tāds priecīgs – kā burziņš. Vecāki, protams, iesaistās. Svētki mums patīk, un tos mēs svinam.” Latviskos gadskārtu svētkus te mācību procesā piemin, bet nesvin.

VĒRTĪBAS SASKAN

Vecāki ir daļa no skolas ikdienas. Pirmsskolas grupā pedagogi viņus satiek no rīta vai vakarā. Kādreiz katru piektdienu bijušas kulinārijas pēcpusdienas, kurās vecāki nākuši ar bērniem ko pagatavot. Kovida ierobežojumi šo tradīciju pārrāvuši. Kad ģimenes kur ceļojušas, bērni pieredzēto vienmēr izstāsta. Direktore saka: „Ja vērtības mums saskan, tad audzināšanā būs arī augļi. Ja nesaskan, tad labāk jāšķiras. Sapulcēs ir acīmredzams, vai vecāki ir ar mums vienoti. Laikā esam limitēti, bet nerunājam tikai par uzvedību vai mācībām.” Ja vecākiem pēc šādas ģimeniskas vides būs vajadzība, skola varēs pastāvēt.

IZDODAS VISU FINANSĒT

Finansējums nāk no dažādiem avotiem: valsts mērķdotācija domāta pedagogu algai un piecgadīgo, sešgadīgo mācībām, ir pašvaldības līdzfinansējums, tostarp pusdienām, ir arī vecāku maksa. Atbalsts mazajiem bērniem bijis no pirmā gada. Sākotnēji daudzi te pavadījuši mazu laiciņu, kamēr gaidījuši vietu pašvaldības bērnudārzā. Tagad nākot tie, kuru vecāki grib bērnus izglītot tieši šeit.

Vecākiem mēnesī jāmaksā 155 eiro, un te bērniem ir trīs ēdienreizes dienā. Laba sadarbība izveidojusies ar kafejnīcu Staburadze. „Tā kā vienās telpās darbojas divas iestādes un sadzīve ir kopīga, izdodas visu finansēt,” saka direktore.