Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte,  Gija,  Megija

Būs jāveido slimnīcu sadarbības tīkls

Raksta autors: Inta Jansone Lailas Liepiņas foto

08:48 - 06.02.2024

Abu Meri Slimnica (1)
Kad Kuldīgas slimnīca godināja mediķus darba jubilejās, nevarēja ierasties ķirurģijas nodaļas māsas palīdze Laima Maksimova, kura nodaļā nostrādājusi 30 gadus. Pateicības rakstu valdes priekšsēdis Andris Aniņš (no kreisās) viņai pasniedza veselības ministra Hosama Abu Meri vizītes laikā, un arī viesis sacīja laba vēlējumus.

„Es gribētu redzēt, ka veselības aprūpes pieejamība tiek sabalansēta ar efektivitāti, neaizmirstot par kvalitāti,” tā Kuldīgas slimnīcā teica veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Viņš bija īsā vizītē kopā ar veselības aprūpes departamenta direktori Sanitu Janku un Nacionālā veselības dienesta stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāju Lauru Kronbergu. Ministrs apmeklē ārstniecības iestādes Rīgā un novados. Mērķis – iepazīties ar pārvaldību un infrastruktūras projektiem, nodrošinājumu ar darbiniekiem, veselības aprūpes pieejamību.

Aizvadīts grūts gads

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš stāstīja, ka pašvaldības uzņēmums izstājies no Latvijas Slimnīcu biedrības, jo finansiālo grūtību dēļ cenšas taupīt, kur vien iespējams, bet biedru nauda ir 2500 eiro. Taču plānots dalību tajā atjaunot.

Kuldīgā ir 3. līmeņa slimnīca, te strādā 360 darbinieku. „Sniedzam neatliekamās palīdzības profila pakalpojumus,” sacīja A.Aniņš. „Mūsējai līdzīga ir Madonas slimnīca – tur vairāk specializējas traumatoloģijā, bet mums spēcīgāka ir dzemdniecība un ginekoloģija, gribētu teikt, ka arī rehabilitācija.”

Par finansiālo stāvokli A.Aniņš saka: „Kopējais apgrozījums ir desmit miljoni eiro, un zaudējumi – pusmiljons. Diennakts stacionārs rada viena miljona zaudējumus, un ambulatorā daļa palīdz to daļēji kompensēt – pusmiljonu atgūstam. Ja valsts nespēj pilnībā kompensēt stacionāra izdevumus, jāļauj pelnīt ar ambulatoro daļu. Taču nākas saskarties ar konkurentiem – privāto sektoru. Valstiskā līmenī vairāk vajadzētu ambulatorās kvotas koncentrēt tieši slimnīcās.”

Kuldīgā pērn stacionēto pacientu skaits audzis par 6%, kopējais skaits nedaudz pārsniedzis 4000. „Esam saudzīgi un sociāli atbildīgāki pret mūsu novada iedzīvotājiem – zinām, ka daudzas slimnīcas cenšas pacientus izrakstīt pēc iespējas ātrāk, kā vidējo rādītāju sasniedzot četras gultas dienas uz pacientu. Mums šis rādītājs ir augstāks – sešas,” skaidro A.Aniņš. Slimnīca sniedz arī ilgstošu sociālo aprūpi 118 senioriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētājas ir Kuldīgas (90%) un Dienvidkurzemes (10%) novada pašvaldības.

Par problēmām jārunā

Ministrs H.Abu Meri pastāstīja, ka saistībā ar izmaksu pieaugumu šogad slimnīcām papildus atvēlēti 60,6 miljoni eiro, no tiem 31 miljons eiro personāla atalgojumam saistībā ar zemāko algas likmju palielinājumu, ir arī finansējums ēdināšanai, intensīvās terapijas piemaksai un prioritāriem pasākumiem.

Veselības ministrija turpina vērtēt slimnīcu tīkla efektivitāti. „Finansējuma trūkst visiem,” sacīja ministrs. „Neatkāpšos un turpināšu zāļu cenu samazinājumu. Es aizstāvu un pārstāvu ikvienu iedzīvotāju. Diemžēl nākotnē nevarēs nodrošināt to, ka visās slimnīcās ir visi pakalpojumi vai speciālisti. Strādāsim pie sadarbības tīkla. Jāsēžas pie galda visiem – slimnīcu vadībai un speciālistiem, jārunā, kas katrai ir būtiskākais.”

Atvadoties H.Abu Meri Kuldīgas mediķus aicināja domāt pozitīvi: „Es neticu, ka dzīvē ir tādas lietas, kas nav iespējamas. Mums vajag ticēt, ka būs labāk. Nepieciešama arī pacietība, un mediķiem tā ir.”

Atbildēt