8. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Latvijai būs deviņas deputātu vietas

Kā vērtējat partiju rosību? Ko pārstāvniecība Eiroparlamentā tām dod? Un kas būtu jāvērtē vēlētājiem?

Cīņas lauks būs dinamisks

Filips Rajevskis, politologs:

– Partiju rosība ir tikai sākumposmā. Viena daļa vēl pat nav izziņojusi savu kandidātu sarakstu, bet izskatās, ka interese ir. Šīs vēlēšanas partijas neuzskata par mazāk svarīgām, un liekas, ka visas grib būt pārstāvētas.

Es domāju, ka cīņas lauks būs dinamisks. Atšķirībā no citiem gadiem ir konkurence visos ideoloģiskajos segmentos: konservatīvajā, liberālajā, kreisajā, arī krieviski runājošo daļā. Interese ir gan tiem, kuri tur jau sēž, jo viņi negrib iesākto pazaudēt, gan jaunpienācējiem. Progresīvie par vietām grib pacīnīties ļoti nopietni, arī Zaļo un Zemnieku savienība, neskatoties uz to, ka ilgāku laiku tur nav pārstāvēta.

Ko tas partijai dod? Ja spēlētājs politikā gribi būt nopietns, tev jābūt visos līmeņos: Eiroparlamentā, Latvijas parlamentā, valdības koalīcijā un pašvaldībās. Tas tāds prestiža jautājums. Un nav jau arī tā, ka tam nav materiāla labuma. Nāk finansējums – gan nacionālais, gan no Eiroparlamenta, un tas visbiežāk tiek izmantots partiju iekšējām vajadzībām.

Šogad mums Eiropas Parlamentā viena vieta klāt – jāievēlē deviņi deputāti, līdz ar to iespējas ir lielākas. Un ļoti labi būtu, ja iedzīvotāji uz šīm vēlēšanām aizietu, lai samazinātu prokrievisko spēku jaudu. Tieši tie ļoti rēķinās ar to, ka latviešu vēlētājs neaizies un samazināsies to balsu skaits, kas nepieciešams, lai 5% robežu pārkāptu.

Labāks ir mazāk eiforisks piedāvājums

Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe:

– Šogad rosība ir lielāka nekā pirms iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo partijas tās uztver nopietnāk. Bijuši pietiekami lieli cīniņi nacionālajā līmenī, un tas ietekmējis lielo vēlmi parādīt savu spēku arī Eiroparlamentā. Katras vēlēšanas jau ir punkts atspērienam uz nākamajām, šinī gadījumā – uz pašvaldību. Tā var pierādīt, ka vēlētāju acīs partija nemaz nav tik peļama.

Precīzus kandidātus vēl nezinām, bet partijas par tiem nopietni domā. Daudzām ir ļoti nozīmīgi parādīt, ka sabiedrības uzticību tās nav zaudējušas un spēj ieņemt cieņpilnu pozīciju Eiropā, tāpēc gan piedāvā savus vadošos cilvēkus, gan iesaista citas pazīstamas personas. Atpazīstamās vēlētājus aiz sevis noteikti pulcē un partijas pozīciju uzlabo, bet viņu ieguldījums gan var nebūt tikpat nozīmīgs. Ja tiešām gribas Eiropas Parlamentā ko ietekmēt, jābūt ļoti lielām zināšanām par šo mašinēriju.

Šoreiz tiek virzīti pirmā plāna politiķi, un vienai daļai partiju šīs vēlēšanas ir cīņa arī par savu tēlu nacionālajā līmenī: par spēju vai nu atgriezties, vai pierādīt, ka vēlētājs tai aizvien uzticas. Jo zemāka vēlētāju aktivitāte, jo vieglāk partijām pārvarēt tām noteikto procentu barjeru. Tā vairāk sadrumstalots ir ievēlēto deputātu saraksts un var ievēlēt pat Latvijai nelojālus.

Iedzīvotājiem vajadzētu paklausīties un kritiski pavērtēt solījumus. Dažkārt kandidāti sola to, ar ko Eiropas Parlaments nemaz nenodarbojas, piemēram, paaugstināt pensiju. Lai kā gribētos daudzajiem solījumiem ticēt, labāk izvēlēties mazāk eiforisku piedāvājumu.

Novadu problēmas Eiropa neatrisinās

Ilga Kreituse, politoloģe:

– Vēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā mērā, tagad pat populāros žurnālos, kurus izplata frizētavās, masāžas salonos un citviet. Tas pierāda, ka viegli izklaidējošā prese kļūst par galveno informatīvo vidi, un uz to vēlētājiem vajadzētu paskatīties kritiski.

Šīs vēlēšanas kļūst vēl populistiskākas un partijiski bezatbildīgākas nekā iepriekš. Par to liecina tas, kādi cilvēki tiek izvirzīti par tā sauktajiem pirmajiem numuriem. Jaunā konservatīvā partija pēkšņi kļūst ļoti nacionāli noskaņota, un parādās dzejnieces Liānas Langas uzvārds. Kāds sakars viņai ar partiju un tās idejām? Viņa ir bezpartijiskā, līdz ar to ne partija par viņu atbild, ne viņa atbild partijai. Savukārt Progresīvo izvirzītā Elīna Pinto iedzīvotājus ar sevi jau iepazīstināja Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Visu cieņu Apvienotā saraksta izvirzītajam Reinim Pozņakam, bet politika ir profesionāls darbs – tā nav palīdzības organizēšana. Arī viņš nav partijas biedrs.

Tik izsvaidītas izvēles agrāk partijām nebija. Man šīs Eiroparlamenta vēlēšanas izskatās pēc darījuma. Valsts naudas partijām par maz, un atrašanās Eiropas Parlamentā kaut vienam no partijas dod lielas materiālās iespējas. Būtu vērts deputātu kandidātiem pajautāt, kā viņi finansējumu izmantos. Aicinu cilvēkus paskatīties, par ko viņi balso un kāpēc. Un kurzemniekiem iesaku – neticiet nevienam Eiroparlamenta kandidātam, kurš sola atrisināt jūsu novada problēmas: nelikvidēt skolas, sakārtot ceļus utt. Domājiet lielākās kategorijās un prasiet izpratni par Eiropas Savienību! Vēlētājiem beidzot vajadzētu sākt vērtēt partijas, nevis cilvēkus. Mazā iedzīvotāju līdzdalība ir svarīgs faktors. Uz vēlēšanām neaizejot, mēs atdodam iespēju savam kaimiņam izlemt par mums.