Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids,  Dāvis,  Dāniels,  Daniela,  Daniels

Amerikānis, kurš mēģina iekāpt kuldīdznieku kurpēs

Raksta autors: Jēkaba Aleksandra Krūmiņa teksts un foto

11:30 - 12.01.2024

Students Havjers

34 gadus vecais KSAVJERS DŽOUNSS (Xavier Jones) no Amerikas Savienotajām Valstīm ir viens no 32 studentiem, kuri kopš septembra Kuldīgā, Adatu fabrikā, mācās Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmā Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (angliski SDSI). „Esmu no Ņujorkas, Bruklinas. Dzimis Vācijā, bet vāciski runāju tikai mazliet, jo abi vecāki ir amerikāņi. Tēvs Vācijā strādāja kādā militārā vietā. Pēc tam atgriezāmies Amerikā.”

Ar plašu pieredzi

Ko jau esi studējis, kur strādājis?

Sāku darboties kā tēlotājmākslinieks – daudz zīmēju, gleznoju ar eļļas krāsām. Kopienas koledžā mācījos tipogrāfijas dizainu, bet sapratu, ka mani interesē grafiskais dizains. Sāku studēt Rodailendas grafiskā dizaina skolā, sadarbojos ar dažādiem profesoriem. Lielākā daļa programmas pārņemta no Šveices, tādēļ 2015. gadā studēju arī tur. Šveicē vizuālo komunikāciju mācīja citādāk. Tas bija ļoti noderīgi – ļāva progresēt grafiskajā dizainā un parādīja to ne tikai no Amerikas, bet arī Eiropas perspektīvas. Pēc tam strādāju Ņujorkā. Esmu sadarbojies ar Ņujorkas Universitāti, Apvienoto Nāciju Organizāciju, arī Ņujorkas štata valdību. Taisīju grafisko dizainu, mārketinga kampaņas pasākumiem, zīmolu. Ņujorkas štata valdībā vairāk nodarbojos ar pakalpojumu dizainu – tas bija vērtīgi. Šajā nozarē starp cilvēkiem jābūt labai sinerģijai. Esmu dzīvojis arī Vācijā, gadu strādāju arhitektūras firmā, kurai veidoju grafisko dizainu un zīmolu.

Kā uzzināji par pakalpojumu dizaina programmu Latvijā?

Meklēju. Dažus gadus iepriekš biju pieņemts citā šādā programmā, bet sapratu, ka tā man nebūs piemērota. Un tā bija centrēta Londonā, kur pakalpojumu jau ir daudz, sapratu, ka labāk studēt ar tiem, kas šo nozari kopumā vēl nepārzina. Vēlējos ko grūtāku – mācīties par pieredzi citās valstīs. Vietnē YouTube redzēju reklāmu par SDSI. Tā ieinteresēja, un sāku meklēt informāciju. Pētīju priekšrocības un trūkumus tam, lai mācītos Austrumeiropā. Beigās pieteicos. Sākumā atbildi nedabūju, tad jautāju, un man atbildēja, ka programmā ir brīva vieta. Pieteikšanās bija radoša – jutu, ka manas domas un personība atstāja iespaidu.

Kā izproti pakalpojumu dizainu?

Man tas nozīmē cilvēkiem dot iespēju viegli darīt to, ko viņiem vajag, – vai nu fiziski, vai digitāli. Piemēram, ēdienu var pasūtīt mobilajā lietotnē, nevis doties kaut kur ēst – procesam jābūt ērtam un nesarežģītam. Tā kā nāku no dizainēšanas un zīmolu veidošanas pasaules, pakalpojumu dizainā pieskatu, lai viss ir labi izveidots. Tas ir mans nākamais solis attīstībā, lai dizaina elementi tiek ieviesti pakalpojumu dizaina praksē.

Studēt ir ērti

Kādi ir tavi iespaidi šeit?

Sākumā nezināju, kā būs, īpaši dzīvojot Austrumeiropā, bet jutu, ka te varēs izpausties. Esmu pieradis pie amerikāņu ideoloģijas, un iekāpt šeit dzīvojošo cilvēku kurpēs ir citādāk. Jūtu, ka šī pieredze daudz iemācījusi pašam par sevi, arī par to, kā sadarbojos ar citiem. Mācības ir patīkami satraucošas – redzu dažādas perspektīvas, redzu cilvēkus, kuri Baltijā ir ar lielu ietekmi. Redzot, ko cilvēki te saka un dara, saprotu, ka šai programmai ir daudz labumu. Visa pamatā ir idejas – jūtu, ka Latvija ir labā punktā, kurā var rasties labas idejas. Amerikā, īpaši Ņujorkā, jaunas idejas dzimst katru sekundi – vienmēr ir kas atraktīvs. Latvija līdz tam vēl mēģina tikt: jūtu, ka tā cenšas nostiprināt savu identitāti, panākt, lai cilvēki par šo valsti zinātu, to atpazītu un globālā līmenī ar to veidotu ciešākas saiknes.

Studijas šeit ir citādākas: iepriekš nezināju, kā darbojas programma Erasmus Mundus, bet visam varu pielāgoties. Es neteiktu, ka mācīties šeit ir līdzīgi kā Šveicē, bet uzvedība un prakse ir līdzīga. Te ļauj mācīties patstāvīgi – tas ir ļoti labi, un te apkārt ir cilvēki, kam uzdot jautājumus, – arī tas ir noderīgi. Tie, kas mūs māca, ir ļoti labi speciālisti ar pieredzi. Ir saprotams, ko no mums prasa. Šeit studēt ir ērti.

Cilvēki ir ziņkārīgi

Kā saredzi Kuldīgu?

Kuldīga ir klusa un jauka vieta. Kad no rīta skrienu, ir jauki būt tuvu dabai un redzēt jaukus cilvēkus. Domāju, ka cilvēkiem par mani ir īpašs iespaids, jo esmu tumšādains. Daudzi mani nav redzējuši, tāpēc viņi ir, es neteiktu, šokēti, bet ziņkārīgi. Domāju, ka ir labi parādīt dažādību. Kuldīgai ir unikalitāte – tās vēsture. Pirms te ierados, papētīju, ka te bijuši gan vācieši, gan krievi. Kuldīga ir ļoti jauka – redzu dažādus cilvēkus gan kafejnīcās, gan ielās. Pilsēta šķiet lielāka, nekā domāju. Parasti atrodos centrā, bet reiz mēģināju apiet apkārt un secināju, ka patiesībā Kuldīga ir liela. Tā ir pilsēta, kas lēnām aug. Par Latviju iepriekš biju dzirdējis, bet nebiju daudz par to domājis. Sāku pētīt tās vēsturi. Man nebija īpašu izjūtu, šeit atbraucot, jo pa Eiropu esmu ceļojis – bijis Ungārijā, Austrijā, Francijā, Spānijā un Portugālē. Tas man nav nekas jauns – doties uz vietu, par kuru daudz nezinu. Galvenā ir pieredze, ko tur iegūstu.

Dzīvesvieta neapmierina

Kādi šeit ir sadzīves apstākļi?

Dzīves apstākļi varētu būt labāki – šeit varētu ieviest inovācijas, lai, piemēram, dzīvokļos būtu labāka apkure, ielas būtu tīrākas. Bet Latvija ir ārzemniekiem diezgan draudzīga, un nav tādu neierastu problēmu kā citur. Piemēram, Venēcijā nevarēju elektrību lietot pēc astoņiem, jo tur cilvēkus ierobežo enerģijas jauda. Dzīvoju blakus veikalam Maxima. Dzīvoklī apkure strādā ar elektrību, bet problēma ir siltinājumā – daudz šķirbu, kur siltumam aizbēgt. Es pārvācos uz citu vietu, jo pašreizējā mājvieta ir auksta un dārga, veļas mašīna un žāvētājs atrodas ārpus dzīvokļa. Tagad dzīvošu Liepājas ielā.

Kā pavadi brīvo laiku?

Dodos uz sporta zāli – parasti vingroju no rītiem. Citreiz nedēļas nogalēs eju uz baseinu, citreiz braucu uz Rīgu, jo esmu pieradis pie dzīves lielākā pilsētā – tur jūtos ērti. Vēl tiekos ar draugiem, dodos ēst ārpus mājām, ballējos, skatos komēdiju šovus un lasu dažādu informāciju par pakalpojumu dizainu. Ar kursabiedriem pārsvarā dodamies kopā paēst, svinam dzimšanas dienas, spēlējam basketbolu, ejam kopā peldēt vai uz saunu.

Vai Latvijā vēl kaut kur esi bijis?

Neesmu daudz citu vietu vēl redzējis – pārsvarā braucu uz Rīgu. Daudz resursu un materiālu nāk no Rīgas, un tur ir daudz, ko redzēt. Es vēlētos aizbraukt uz Ventspili – esmu dzirdējis, ka tur ir jauki. Esmu atvērts ieteikumiem.

Cilvēki izprot, cik vērtīgi ir atpūsties

Vai piedzīvots kāds kultūršoks?

Viens ir tāds, ka latvieši ir ļoti gara auguma, arī sievietes. Tādu faktu biju dzirdējis kādā YouTube video un varu to apstiprināt. Vēl cilvēku uzvedība šeit, Latvijā, atgādina to, kāda ir dažās ASV daļās. Mazliet atgādina Amerikas lauku dzīvesstilu. Tas saistās ar tādiem specifiskiem štatiem kā Oregona, mazliet ar Teksasu un Oklahomu. Cilvēki šeit nav tik steidzīgi, un daudzi procesi, it īpaši pakalpojumi, aizņem ilgu laiku. Esmu redzējis, ka tā notiek tikai konkrētos Amerikas štatos. Arī cilvēku viedoklis par inovācijām nav tāds, pie kāda esmu pieradis Amerikā, īpaši Ņujorkā. Latvijā cilvēki dzīvi uztver citādāk – viņi izprot, cik vērtīga ir atpūta, izprot darba un savas dzīves balansu. Gan Kuldīgā, gan šajā studiju programmā cilvēki ir izpalīdzīgi, bet vairāk ar mani sarunājas jauni cilvēki. Man šķiet, ka tie, kuri jau ir ceļojuši, jūtas drošāki ar mani runāt.

Latviešiem patīk marinēt

Kāds ir mūsu ēdiens?

Tā kā jau iepriekš mana ēdienkarte bijusi diezgan vāciska, šeit ēdiens nav pārāk atšķirīgs. Latviešiem patīk mājās taisīti ēdieni – viņiem nepatīk katru dienu vai katru nedēļas nogali doties ēst ārpus mājām. Šī ir pirmā valsts, ko redzu, kurā cilvēkiem ļoti patīk produktus marinēt. Neesmu pieradis redzēt tik daudz ēdienu, kas tiek turēti ilgākai glabāšanai. Tā ir laba īpašība – ir dažādas receptes, kurās marinējumus lieto. Vēl man garšo deserti – iecienīta vieta ir kafejnīca Pī Cafe. Kuldīgā ir tik daudz dažādu labu ēdienu! Piemēram, pica kafejnīcā Goldingen Room, arī labas cūkgaļas ēdienu receptes. Es arī pats gatavoju ēst, vairāk itāļu ēdienus. Uzaugu pārsvarā ar meksikāņu un itāļu ēdieniem. Man te pietrūkst itāļu ēdiena, īpaši garšvielu. Mazliet turos pie savām amerikāņa tradīcijām – hamburgeriem, frī kartupeļiem – un diezgan bieži dodos uz Hesburgeru.

Ko vēl gribētu te izdarīt?

Tā kā man diemžēl ir problēmas ar vīzu, svētkos paliku šeit. Gribētu apmeklēt citas Latvijas pilsētas: Liepāju, Ventspili. Gribu doties pārgājienos, gulēt teltī. Būtu jauki gulēt pie ūdenskrituma un klausīties tā skaņas. Vēlos nopeldēties aukstā ūdenī.

Ceru izbraukt ar auto, ja kursabiedri piekritīs: tas būtu jauki. Līdz šim braucu ar autobusu, bet man ir plāns šeit iegādāties auto, jo ir ideja šeit pārvākties uz pastāvīgu dzīvi. Vēl nezinu, vai tieši Latvijā, – varbūt Somijā, Igaunijā vai Vācijā. Amerikā jūtos labi – man tur ir ģimene, darbs un dažādas attiecības, bet Eiropā es vairāk jūtos kā mājās. Vēlos izmantot iespēju padzīvot šajā pusē.

Atbildēt