„Interesantāk ir apgūt mazāk zināmo”

Kuldīdzniece ANNA KRICKA Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sesto gadu studē Medicīnas fakultātē, vada nefroloģijas* zinātnisko pulciņu, iesaistās projektā Sono School, palīdzot citiem apgūt sonogrāfiju, bijusi studentu padomes sociālā virziena vadītāja.

PRIEKŠĀ BEIGU PĀRBAUDĪJUMI

Anna beigusi V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolu un stāsta, ka jau tad zinājusi – studēs medicīnu: „Jau pamatskolā mani interesēja eksaktās zinības. Saprast, ko tieši vēlos, ļoti palīdzēja Ēnu dienas. Vidusskolā apmeklēju RSU sagatavošanas kursus jaunajiem medicīnas studentiem, un jau tad bija priekšstats, ka pašai būs jāmācās ļoti daudz. Ar to augstskola no vidusskolas atšķiras. Ja pats nemācīsies, neviens cits zināšanas ar karoti mutē neielies.”

Šogad Anna augstskolu beigs un iegūs ārsta grādu: „Maijā ir lielais noslēguma eksāmens, ko kārtojam trīs daļās, un jau studiju gados rakstām diplomdarbu. Hemodialīzes pacientiem pētu kognitīvās spējas, kas ir ar atmiņu saistītās izziņas spējas. Intervēju un veicu dažādus testus, aptaujājot pacientus. Pēc skolas beigšanas plānoju iestāties rezidentūrā. Domāju par nefroloģes (nieru ārstes) specialitāti un interno medicīnu (terapeites darbu). Vai atgriezīšos Kuldīgā, vēl nezinu – tas atkarīgs no tā, kā dzīve ievirzīsies, bet, ja iespēja strādāt šeit būtu, neatteiktos.”

JĀIZTUR PIRMIE TEORIJAS GADI

Iestājoties Medicīnas fakultātē, bijis 200 budžeta vietu un ap 30 maksas vietu, taču šie skaitļi katru gadu mainoties: „Pirmos divus gadus patraucēja kovida pandēmija. Arī pašai iznāca pastrādāt kovida nodaļā, un tolaik tas bija vienīgais, ko darīju klātienē. Visu citu priekšmetu lekcijas notika datora ekrānā.” Līdz galam izturējusi studentu lielākā daļa – ap 200: „Pirmajos trīs gados atkrīt vairums to, kuri sapratuši, ka tas nav priekš viņiem vai ir par grūtu. Sarežģītākie priekšmeti sākotnēji ir histoloģija**, farmakoloģija, bioķīmija. Tie, kas pirmos gadus izturējuši, lielākoties paliek līdz beigām. Taču katru gadu mācību programma mainās, tāpēc tiem, kas skolā stāsies šogad, priekšmeti būs nedaudz citādi.”

Vaicāta, kā sešu gadu laikā veicies, viņa teic: „Ir grūti, bet interesanti, un uzskatu: ja medicīna interesē un cilvēks ar to vēlas saistīt nākotni, tad grūtības pārvarēt ir vieglāk. Pirmajos gados apgūstam pamata priekšmetus, taču, sākoties trešajam, ir klīniski praktiskie priekšmeti un tādas kā rotāciju nodarbības kardioloģijā, ķirurģijā un citās specialitātēs. Tad sākam runāt ar reāliem pacientiem un ejam arī māsu praksē, taču pirms tam mūs sagatavo kursā, kurā dažādas medicīniskas darbības mācāmies ar mulāžām jeb manekeniem.” Klātienes nodarbībās tiek izmantoti arī simulatori – manekeni, kas paši elpo un klepo, ir dzirdams sirds pulss, var izmērīt asinsspiedienu, trenēties atdzīvināt. Uz speciāla trenažiera var apgūt endoskopijas laparoskopisko ķirurģiju, ir sonogrāfijas simulācija. Docētāji esot atsaucīgi, liela daļa ārstu vai profesoru: „Tas, ko izlasām teorijas grāmatās, bieži atšķiras no realitātes, tāpēc ir labi, ka pieredzējuši docētāji var pastāstīt no savas pieredzes, mēs varam jautāt par saslimšanu un ārstēšanas metodēm. ”

NIERU SASLIMŠANAS GRŪTI PAMANĪT

„Jau pirmajos gados sapratu, ka mani interesē iekšējie orgāni: nieres, aknas, zarnas un citi. Latvijā ir ļoti daudz iekšķīgo slimību pacientu, kam vienlaikus ir vairākas saslimšanas. Tās ārstēt ir diezgan grūti, tāpēc mani tās tik ļoti interesē. Arī nefroloģija ir diezgan sarežģīta. Man vēl daudz jāmācās, un tieši mazāk zināmo ir interesanti apgūt.” Nieru slimības sākotnēji esot grūti nosakāmas, jo pacients nekādus simptomus var nejust. Vien pēdējās stadijās saprot, ka ir slikti, un iet pie ārsta, bet tad jau par vēlu – nieru funkcija zudusi.

Kā tad saslimšanu pamanīt laikus? „Var būt paaugstināts asinsspiediens, uz kājām un ap acīm var parādīties tūska. Sāpes parasti neizjūt, ja vien tā nav akūta saslimšana, nieru bojājums. Nieru funkcijas zudums biežāk rodas diabēta slimniekiem. Līdzīgi kā citiem orgāniem, arī nierēm patīk aktīvs dzīvesveids – ja cilvēks regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Pati cenšos daudz staigāt, ziemā slēpoju, siltā laikā skrienu. Pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un nieru traucējumiem iesaka lietot mazāk sāls, vairāk dārzeņu un šķiedrvielu. Nierēm palīdz tādi vispārīgi veselības uzturēšanas pamatprincipi.”

ZINĀŠANAS PRAKSĒ UN PULCIŅOS

RSU esot vairāk nekā 30 pulciņu, kas koncentrējas uz vienu specialitāti, un tajos var iesaistīties jebkurš medicīnas students: „Bez nefroloģijas vēl ir internās medicīnas, ķirurģijas, anestezioloģijas un reanimācijas pulciņš un daudzi citi. Reizi mēnesī dalībnieki rāda prezentācijas par iepriekš izvēlētu, aktuālu tēmu. Mums kopā ar ķirurģijas pulciņu bijusi saruna par transplantoloģiju, ar uztura zinātnes pulciņu – sēde par uzturu nieru slimniekiem. Tāpat ir praktiskas nodarbes un pasākumi, piemēram, nefroloģijas pulciņā martā tiek rīkota Nieru diena, kurā pērn visiem apmeklētājiem pārbaudījām nieres. Vēl pulciņos mentoru vadībā tiek izstrādāti studentu pētnieciskie darbi.”

Sestajā gadā medicīnas studenti dodas 17 nedēļu praksē. Anna bijusi Rīgas 1. slimnīcas ķirurģijas nodaļā, brīvās izvēles praksē radioloģijā Ogres rajona slimnīcā un Kuldīgā, ģimenes ārsta praksē pie Lindas Pūpolas. Janvārī viņa dosies uz iekšķīgo slimību nodaļu Cēsu klīnikā: „Studiju laikā vēlams iet arī brīvprātīgajā darbā pie dažādiem ārstiem. Līdz šim to esmu darījusi Ogres slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Vairāk gan esmu darbojusies studentu interešu pārstāvniecībā.”

Vaicāta par pieredzi prakses laikā, viņa stāsta: „Populārākās saslimšanas arī ir tās vairāk dzirdētās, piemēram, cukura diabēts, paaugstināts spiediens, ļoti daudz pacientu vēršas ar stājas un mugurkaula problēmām, piemēram, spondilozi. Visās vietās, kur esmu bijusi, studentiem atļauj darboties praktiski, un tā gūstam vērtīgas zināšanas. Ķirurģijas praksē mums atļāva skatīties, kā norit operācijas, vienā pati asistēju, esmu pacientiem pārsējusi brūces, izņēmusi šuves.”

Vaicāta, vai, redzot vaļējas brūces, nav satraukuma, Anna atbild: „Kādam droši vien ir. Vienu reizi meitene blakus noģība, bet pārsvarā tas ir nevis no tā, ka redzi asinis, bet gan tāpēc, ka ilgi jāstāv kājās. Vai tad, ja nodarbība ir agri no rīta un kāds nav paēdis brokastis. Tad, redzot šādus skatus, ir kļuvis slikti (smejas). Taču pat tad, ja kādam ir bail no asinīm, bet viņš vēlas studēt medicīnu, tas nav šķērslis. Medicīna ir ļoti plaša, katrs sev var atrast atbilstošu darba vidi un specialitāti.” Annai visnepatīkamākās šķiet acu operācijas, taču arī tās esot izturamas.

Kā jauniešiem izvēlēties īsto profesiju, dodoties uz augstskolu? „Man liekas, ka skolā svarīgākais ir iemācīties mācīties un saprast, kas pašam patīk un ko gribētu darīt, kur atrasties un kādu vidi sev apkārt veidot.”

* Nefroloģija – pēta nieru slimību ārstēšanu

** Histoloģija – bioloģijas nozare, kas pēta audus, to nozīmi organismā